Latgales plānošanas reģions no sirds pateicas visiem radošā konkursa “Latvija manās mājās” dalībniekiem! Konkurss norisinājās no 11. līdz 24. novembrim, un tajā tika iesniegti 100 bērnu radošie darbi – fotogrāfijas, zīmējumi un video, kas tika publicēti sociālā tīkla Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē” un piedāvāti publiskai balsošanai. Tikšanās ar konkursa dalībniekiem un uzvarētājiem bija sirsnīgas un aizkustinošas. Bērnu patiesais prieks, sagaidot balvu pasniegšanas brīdi, radīja pozitīvu enerģiju un iedvesmu turpmākajiem darbiem. Pirmsskolas izglītības iestādēs jau valda Ziemassvētku noskaņa, kas padarīja atmosfēru vēl svinīgāku un īpašāku. Sakām lielu paldies skolotājiem un vecākiem, kuri atbalstīja un iedrošināja bērnus piedalīties konkursā! Paldies arī visiem, kuri dalījās savā uzvaras priekā un balvu saņemšanas mirkļos, ļaujot šos skaistos brīžus izjust visiem kopā! Lasīt vairāk >>>
Van der Auvermēlenu ģimene no Cēsīm – tētis Berts, mamma Ruta, bērni Ronja, Simons un Magnuss – bija viena no daudzbērnu ģimenēm, kas šogad piedalījās svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī, kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededzot svētku egli. Šī gada pasākumā tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes, tostarp tās, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās uz dzīvi Latvijā. Van der Auvermēlenu ģimene, kas 2024. gada augustā pārcēlās uz dzīvi Cēsīs pēc 13 gadu dzīves Beļģijā, šogad pārstāvēja Vidzemi kā remigrantu ģimene. Prezidents uzrunā izcēla ģimeņu nozīmīgumu, sacīdams: “Jūs esat darījuši daudz, lai saviem bērniem dotu visu to labāko. Jūs vienmēr esat bijuši ļoti gādīgi vecāki. Es gribu teikt tiešām lielu paldies gan jums, gan visiem jūsu tuviniekiem, kuri jūs ir atbalstījuši, jo kuplas ģimenes mūsdienās nav pašsaprotama lieta. Man ir liels prieks un gods šodien kopā ar jums sākt svinēt Ziemassvētkus Rīgas pilī!” Lasīt vairāk >>>
8.decembrī Lazdānu ģimene – kuplā remigrantu ģimene no Augšdaugavas novada Līksnas pagasta bija aicināta piedalīties Valsts prezidenta organizētajā egles iedegšanas ceremonijā Rīgā . Šis īpašais notikums simbolizē Ziemassvētku laika sākumu Latvijā un pulcē kopā ģimenes no visas valsts, lai svinētu tradīcijas, kas vieno sabiedrību. Ģimenes mamma Nataļja pēc atgriešanās no šī svinīgā notikuma saka: “Tas bija burvīgi, bērni sajūsmā! Satikām tik daudz varenas un spēcīgas ģimenes, kas mums deva vēl lielāku stimulu virzīties tikai uz priekšu un darboties tālāk, lai realizētu vēl daudzas ieceres un sapņus. Tā bija īpaša un interesanta diena Vēlreiz paldies Latgales plānošanas reģionam par šo iespēju!” Lazdānu ģimene, kas 2019. gadā atgriezās Latvijā pēc desmit gadu dzīves Norvēģijā, iemieso vērtības, kas saistītas ar dzimtenes mīlestību, ģimeniskumu un ieguldījumu savas valsts attīstībā. Šobrīd viņi saimnieko bioloģiski sertificētā zemnieku saimniecībā “Jaunozoli”, nodarbojoties ar augļkopību un dārzkopību. Lēmums atgriezties Latvijā tika pieņemts dažādu apsvērumu dēļ, taču galvenais bija rūpes par bērnu izglītību. Īstenībā ceļu uz mājām ģimene bruģēja vēl esot ārzemēs – ar radu un kaimiņu atbalstu smiltsērkšķu lauks tika apstādīts 3-4 gadus pirms atgriešanās, lai būtu pamats jauniem plāniem un darba cēlienam! Tēvs Arnis ir pārliecināts: “Lai arī dzīve Skandināvijā ir laba, vēlme būt un saimniekot savā zemē to neatsver! Katru dienu izbaudām dzīvi uz savas zemes, aktīvi atbalstām vietējās kopienas iniciatīvas un piedalāmies Līksnas pagasta sabiedriskajā dzīvē. Esam pateicīgi par iespēju atgriezties pie saknēm un nenožēlojam savu lēmumu. Mūs sagaida daudz jaunu plānu un ieceru, un mēs ticam, ka viss izdosies. “Jaunozolos” esam patiesi laimīgi un ar prieku turpinām attīstīt savu saimniecību, saglabājot ciešo saikni ar dabu un stiprinot Latvijas lauku dzīvotspēju!” Lasīt vairāk >>>
Ja esi atgriezies Latvijā ne senāk kā pirms diviem gadiem un vēlies uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, radot ko jaunu reģiona mērogā, piesakies valsts atbalstam remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai! Mēs ticam, ka ārvalstīs uzkrātās zināšanas, pieredze un enerģija var kļūt par pamatu veiksmīgam un iedvesmojošam stāstam. No šī gada 23 Latvijas pašvaldībās ir pieejams Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansētais valsts atbalsts pasākumu remigrācijas veicināšanai – uzņēmējdarbības atbalstam. Valsts atbalstam var pieteikties arī jau esoši uzņēmumi, kuri vēlas pieņemt darbā remigrantus, izveidojot darbavietas konkrēti šai mērķa grupai. Vienam projektam var saņemt valsts atbalstu 8000 eiro apmērā, ko papildina pašvaldību līdzfinansējums, taču ņem vērā – pretendentam jānodrošina arī sava līdzfinansējuma daļa. Par konkrētiem finansējuma nosacījumiem uzzini kādā no 23 pašvaldībām, kuras pieteikušās konkursā, iepazīstoties ar konkursu nolikumiem. Informācija par konkursu pieejama remigrācijas mājas lapā www.paps.lv sadaļā “Atbalsts uzņēmējdarbībai”, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību mājas lapās. Pašvaldības izstrādāja konkursu nolikumus un rīkoja konkursus visa 2024. gada garumā. Atbalsta pasākums turpināsies arī 2025. un 2026. gadā. Kāpēc pieteikties? Zinām, ka darba iespējas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko topošie mājāsbraucēji domā un kam gatavojas pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Daudzi Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīves vai karjeras apstākļu dēļ pārcēlušies uz citām mītnes zemēm, atgriežas dzimtenē ar jaunu pieredzi, zināšanām, idejām un apņēmību tās īstenot savā zemē. Bieži vien nepieciešams kaut neliels starta stimuls jau sen lolotas idejas realizēšanai, tāpēc šis atbalsts var palīdzēt radīt ko savu vai dot iespēju atbraukt un strādāt savā uzņēmumā, dodot pienesumu arī vietējās ekonomikas attīstībai. Ar valsts atbalstu būs vieglāk spert pirmos soļus un realizēt idejas, kas sen gaida savu īsto brīdi. Kā atbalsta programmā ir veicies līdz šim? Līdz šim brīdim atbalsts piešķirts 27 pretendentiem, no kuriem 14 ir jaunizveidoti uzņēmumi un radītas 13 jaunas darbavietas remigrantiem. Vislielākā interese par valsts līdzekļu apgūšanu remigrācijas veicināšanai ir no Latgales reģiona – konkursā pieteikušās 7 pašvaldības. Visvairāk atbalsta saņēmēju ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā – šeit konkursam pieteicās 11 pretendenti, bet atbalstu saņēma 4. Kurzemes reģionā pagaidām apstiprināti 8 projekti, no kuriem 6 – Liepājas valstspilsētā. Savukārt Vidzemes reģionā apstiprināti 6 pieteikumi. Jāuzsver, ka arī citās pašvaldībās, kur nav pieejams konkrētais atbalsts, remigranti ir gaidīti, un ir pieejami citi atbalsta veidi savu ideju realizēšanai. Atbalstīto ideju vidū šajā gadā ir dizaina paklāju ražošana, mobilās aprūpes nodrošināšana, bērnu attīstību veicinoši pakalpojumi, ēšanas paradumu un emocionālā atbalsta centra pakalpojumi, piedzīvojumu spēles, kā arī jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu veidošana, mūsdienīgu ražotņu attīstīšana un citi sabiedrībai noderīgi projekti. Jaungada apņemšanās – sekot līdzi jaunākajai informācijai. Ņemot vērā tuvojošos gada nogali, liela daļa šī gada projektu ir noslēgušies, tomēr nākamajos divos gados tiks rīkoti jauni konkursi! VARAM aicina izmantot iespēju un piesaistīt valsts un pašvaldības finansējumu savu mērķu sasniegšanai. Esi aktīvs un seko līdzi informācijai – apkopotā veidā par konkursu var uzzināt mājas lapā www.paps.lv/atbalsts, kā arī interesēties pašvaldībās. Kamēr konkursi vēl nav izsludināti, var strādāt pie savas idejas, lai tā būtu gatavībā uz projekta iesniegšanas laiku. Droši vērsies arī pie sava reģiona remigrācijas koordinatora, kuru darbs ikdienā saistīts ar potenciālo atbraucēju vai jau mājās atgriezušos tautiešu konsultēšanu par dzīvi Latvijā. Esi sagatavots, atbildīgs un neatlaidīgs savu ideju realizēšanā savā zemē!
Kurzeme ir Latvijas rietumu reģions, kas lepojas ar 365 kilometru garu Baltijas jūras piekrasti, diviem nacionālajiem parkiem un astoņiem novadiem, kuros harmoniski savijas dabas skaistums, kultūras bagātība un mūsdienīgas attīstības iespējas. Šis reģions piedāvā unikālu vidi, kurā var apvienot mierpilnu ģimenes dzīvi ar plašām profesionālās izaugsmes iespējām. Kurzemē īpaši spēcīgas ir jūrniecības un transporta nozares, pateicoties reģiona lielajām ostām – Liepājas un Ventspils ostām, kas nodrošina starptautisko kravu un pasažieru plūsmu. Papildus tam reģions izceļas ar attīstītu kokapstrādes, metālapstrādes un IT nozari, kas rada plašas darba un uzņēmējdarbības iespējas. Šeit aktīvi tiek veicināta zaļā enerģija un inovācijas, kas ļauj Kurzemei kļūt par reģionu, kas raugās nākotnē. Lasīt vairāk >>>
Latgales reģiona uzņēmēju gada balvas 2024 laureāte nominācijā “Gada remigrants – uzņēmējs” ir Kristīne Lipkova. Šī gada 4.decembrī svinīgajā pasākumā “Latgales diena 2024,” kas notika “Melngalvju namā” Rīgā balvu Kristīnei pasniedza Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš savā apsveikuma uzrunā uzsvēra, cik svarīgi ir radīt apstākļus, kas iedvesmo tautiešus atgriezties Latgalē, Latvijā un izmantot ārzemēs gūto pieredzi sava reģiona attīstībai. Saskaņā ar konkursa nolikumu šajā nominācijā var piedalīties uzņēmēji, kuri atgriezušies no ārzemēm ne agrāk kā piecus gadus pirms konkursa izsludināšanas. Viņiem jābūt uzsākušiem saimniecisko darbību Latgales reģionā, radot tirgus pieprasītus produktus vai pakalpojumus, kas veicina reģiona ekonomisko attīstību. Kristīne Lipkova, uzņēmīga māksliniece un kultūras veidotāja, 2021. gada vasarā atgriezās uz dzīvi Latgalē, Līvānos, pēc vairākiem Anglijā pavadītiem gadiem. Atgriešanās iemesli bija emocionāli – vēlme saglabāt saikni ar dzimteni un īpaši ar bērnu dzimtas saknēm. Kristīne ir dziļi pateicīga Līvānu novadam par atbalstu un labvēlīgu vidi attīstībai. Atgriežoties, viņa dibināja biedrību “Sarkanais akmens”, kas veicina radošās industrijas attīstību reģionā. Tās mērķis ir bagātināt kultūrtelpu ar daudzveidīgām un kvalitatīvām mākslas izpausmēm, veicināt sabiedrības kreatīvu domāšanu un radīt apstākļus, kas pozitīvi ietekmē ne tikai kultūru un mākslu, bet arī ekonomiku, tūrismu un politiku. Biedrība plāno arī izveidot Radošo industriju centru, kas kļūtu par jaunu attīstības platformu Latgalei. Lasīt vairāk >>>
3. decembrī Ķekavā notika Remigrācijas diena, ko organizēja Ķekavas novada pašvaldība sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu. Dienas laikā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona un tā pašvaldību pārstāvji pārrunāja remigrācijas atbalsta konkursa rezultātus uzņēmējdarbībā un diskutēja par konkursa organizāciju nākošajā gadā. 2025. gadā konkurss Rīgas reģiona remigrantiem turpināsies Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils novadu pašvaldībās, kur tiks aicināti pieteikties tie remigranti, kas uz šiem novadiem atgriezušies pēdējo divu gadu laikā, kā arī tie uzņēmumi, kas atvērs jaunas darba vietas tieši remigrantiem. Informācija par konkursu un konkursa noteikumi 2025. gadā tiks publicēti Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils novadu pašvaldību un Rīgas plānošanas reģiona mājas lapās. Pēc diskusijas notika tikšanās ar Ķekavas novada remigrantu Lingu un Rožlapu ģimenēm. Emīls Linga un Ieva Linga uz dzīvi Ķekavā atgriezās pēc sešu gadu prombūtnes Īslandē, kur Emīls vadīja Reikjavīkas latviešu skolu. Pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, Emīls ar sievu Ievu Ķekavā nodibināja katrs savu uzņēmumu, iesaistoties valsts un pašvaldības sniegtajā uzņēmējdarbības atbalsta programmā remigrantiem. Emīls tirdzniecības centrā “Liiba” 1. stāvā ir atvēris kafejnīcu “Kind of Cafe” un Ieva, savukārt tur pat, 2.stāvā radīja dizaina paklāju studiju “KOS RUG”, šajā produktā attēlojot latviešu mākslinieku gleznas un radot inovatīvus vilnas dizaina paklājus. Lasīt vairāk >>>
Kad pilsētas parki un ēku fasādes izgaismojas krāšņā Ziemassvētku rotā, pašā Vecrīgas sirdī, Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, 28. novembra vakarā kopā sanāca Rīgas remigrantu ģimenes, kas ar remigrācijas koordinatores atbalstu uz dzīvi Rīgā ir atgriezušās pēdējā gada laikā. Pasākumu “Rīga – manas mājas” organizē Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Rīgas remigrantu satikšanās gada nogalē ir kļuvusi par jauku tradīciju, un šogad pasākums “Rīga – manas mājas” notika jau piekto reizi. Pasākumu vadīja žurnāliste Ineses Vaikule. “Man tas ir liels un saviļņojošs notikums”, tā atklāšanā saviem remigrantiem sacīja Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, “mēs esam sazinājušies e-pastos un runājuši pa telefonu, bet tagad redzu, satieku un runāju ar Jums klātienē.” Lasīt vairāk >>>
Šī gada 27. novembrī Liepājā, Kuršu ielā 2, “Korf” telpās, notika sirsnīgs un iedvesmojošs pasākums – “Erudīcijas pēcpusdiena”, kas bija paredzēts remigrantiem, kuri atgriezušies Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Pasākumu organizēja Liepājas valstspilsētas pašvaldība, lai vienkopus pulcētu ģimenes, sniedzot iespēju ne tikai dalīties pieredzē un iegūt jaunu informāciju, bet arī baudīt kopā būšanu un sajusties daļai no pilsētas un reģiona kopienas. Tikšanos atklāja un vadīja Gatis Ginters, kurš pats ir remigrants un iedvesmojošs piemērs tam, kā iespējams veiksmīgi atgriezties un veidot dzīvi dzimtajā Liepājā. Ar savu stāstu viņš uzrunāja dalībniekus un radīja atklātu un siltu gaisotni visai tikšanās norisei. Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš dalījās ar pašvaldības darbu un nākotnes plāniem, uzsverot, cik svarīga ir draudzīga vide un atbalsts jaunajām ģimenēm, lai ikviens justos gaidīts. Viņš īpaši izcēla infrastruktūras uzlabošanas un jaunu bērnudārzu būvniecības nozīmi, kas palīdzētu atvieglot remigrantu ģimeņu dzīvi. Arnis Vītols, Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs, iepazīstināja ar praktiskām iespējām un pašvaldības atbalstu, tostarp ar līdzfinansējuma konkursiem remigrantu uzņēmējdarbības projektiem un īres namu attīstību. Lasīt vairāk >>>
Rīgas remigrantu gada pasākums “Rīga – manas mājas” notiks 28. novembrī, sākoties ar ekskursiju Rātsnamā un turpinoties Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Šogad tā būs piektā reize, kad Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, aicina kopā tos tautiešus, kas uz dzīvi Rīgā pārcēlušies pēdējā laikā. Pasākuma dalībniekus Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārdā sveiks Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersona, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Māra Maklaklina-Teilora. Pasākumā piedalīsies Rīgas pašvaldības darbinieki un Rīgas remigranti no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas, Spānijas, Šveices, Austrijas, ASV, Austrālijas, Ķīnas un citām valstīm. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca: “Rīga ir remigrantu visvairāk izvēlētā dzīves vieta. Gandrīz divas trešdaļas tautiešu, kas ar koordinatores atbalstu atgriežas reģionā, par savu dzīves vietu izvēlas tieši Rīgu. Tas ir saprotams, jo Rīga piedāvā darba, kultūras, sporta un atpūtas iespējas, bērniem skolas un bērnudārzus, interešu pulciņus un ārpusklases nodarbības. Pēdējā gada laikā koordinatorei izrādījuši interesi vai jau pārcēlušies uz dzīvi Rīgā ir vairāk nekā 150 cilvēki no visas pasaules. Rīgas plānošanas reģiona sadarbība ar Rīgas pašvaldību un Rīgas apkaimēm ir ļoti nozīmīga, veicinot remigrācijas procesu galvaspilsētā.” Pasākumā “Rīga – manas mājas” būs viktorīna “10 jautājumi par Rīgu”, brīvais mikrofons – pieredzes stāsti “Gribu būt rīdzinieks” un “Sarunas par būtisko”, kur brīvā gaisotnē pasākuma dalībnieki un eksperti diskutēs par remigrantiem būtiskām tēmām. Pasākumā muzicēs dziesminieks un stāstnieks Kārlis Kazāks. Darbosies radošā darbnīca bērniem “Mana Rīga”, būs dāvanas, uzkodas, atspirdzinājumi un svētku kliņģeris. Pasākumu vadīs žurnāliste Inese Vaikule. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne: “Rīgas valstspilsētas pašvaldībā mēs priecājamies par ikvienu, kurš ir atgriezies Latvijā un ir izvēlējies Rīgu saukt par savām mājām. Tautiešu atgriešanās Rīgā ir svarīga un nozīmīga pilsētas dzīvē un attīstībā. “Rīga – manas mājas” ir Rīgas pašvaldības pasākums, kas kļuvis par ikgadēju tradīciju. Tā organizācijā iesaistām gan remigrācijas ekspertus un Rīgas pašvaldības darbiniekus, gan remigrācijas koordinatori un nevalstiskās organizācijas pārstāvjus.” Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem no 2018. līdz 2023. gadam uz dzīvi Rīgā ir pārcēlušies 12 078 remigranti no visas pasaules, bet uz Rīgas plānošanas reģionu, kas ietver Rīgu, Jūrmalu un Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas novadus, ir pārcēlušies 16 674 remigranti.
Foto no Rīgas pašvaldības arhīva 2023. gada pasākuma “Rīga – manas mājas”
Lai veicinātu reemigrācijas procesu un stiprinātu reemigrantu kopienu, 27. novembrī plkst. 17.30, Liepājā, Kuršu ielā 2, “Korf” telpās, Liepājas valstspilsētas pašvaldība organizē un aicina uz pasākumu reemigrantiem “Erudīcijas pēcpusdiena”. Pasākuma gaitā dalībnieki saņems aktuālo informāciju par darba un citām iespējām Liepājā, Dienvidkurzemē un Kurzemē, kā arī dalīsies savos pieredzes stāstos. Tāpat dalībniekiem būs iespēja piedalīties erudīcijas šovā. Pasākumā gaidīti arī bērni. Lai pieteiktos pasākumam, līdz 25. novembrim ir jāaizpilda elektroniskā pieteikšanās anketa: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/Erudicijas-pecpusdiena
Laika posmā no 2018. gada martam līdz 2024. gada septembrim Liepājā atgriezušies 405 cilvēki. Potenciāli varētu atgriezties vēl 432 cilvēki, sagatavoti individuāli piedāvājumi 1106 cilvēkiem. Savukārt Kurzemē šajā laika posmā atriezušies 1114 cilvēki, potenciāli varētu atgriezties 1080 cilvēki, bet individuāli piedāvājumi sagatavoti 4197 cilvēkiem. Lasīt vairāk >>>
Ir viena lieta, ko saka remigrācijas koordinators, bet pavisam cita vērtība ir, ja pats remigrants uzraksta atgriešanās ceļvedi saviem tautiešiem! Ceļvedis izlasāms publikācijas beigās. Elīnas Dimantes un Pētera Kļaviņa ģimene ar diviem dēliem uz dzīvi Rīgā no Dublinas pārcēlās 2022. gada vasarā. Saziņa ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu sākās 2021. gada augustā. Elīna savā pirmajā e-pasta vēstulē rakstīja : «Ir mazliet dīvaini jautāt palīdzību par lietām, ko pirms 15 gadiem labi pārzināju.» Un tieši tāpēc ir vajadzīgi remigrācijas koordinatori, kas tautiešiem sniedz vajadzīgo, aktuālo informāciju un iezīmē atpakaļceļu uz mājām, lai atgriešanās būtu pēc iespējas vieglāka un vienkāršākā. Vienmēr var pajautāt remigrācijas koordinatoram un uzzināt. Rīga un Latvija ir mainījusies no tā brīža, kad mūsu tautieši pirms gadiem 10, 15 vai 20 pārcēlās uz dzīvi citās valstīs, un ir labi, ka katrā Latvijas reģionā ir cilvēks – remigrācijas koordinators, kas konsultē, iepazīstina, sakontaktē un sniedz vajadzīgo informāciju mūsu tautiešiem ārzemēs. Daina Šulca saka: “Vienmēr var pajautāt remigrācijas koordinatoram un uzzināt – arī tad, kad šķiet, ka draugi un ģimene Latvijā ir pietiekami daudz un gandrīz visu jau izstāstījuši, ko un kā darīt, lai pārceltos. Remigrācijas koordinators, diendienā strādādams ar tautiešu atgriešanos, var dot profesionālus ieteikumus, ar kādām iestādēm kontaktēties, kādus dokumentus jānokārto, ko izdarīt vēl mītnes zemē esot.” Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions, turpinot ilgstošo tradīciju remigrācijas veicināšanas jomā, sadarbībā ar Līvānu novada pašvaldību radījis jaunu lielformāta mākslas objektu Līvānos. Tas ir izveidots uz divām vairāk kā 9 metri augstām sienām. Putna siluets, kas līdzinās Līvānu Stikla un amatniecības centrā tapušajiem stikla putniņiem, rada Līvāniem raksturīgo tradīciju atspulgu mūsdienīgā un ilgtspējīgā veidolā, savukārt Kristiāna Pundura vizuālā darba literārais motīvs “Nepūt pīlītes, pūt vāzītes!” aicina uz aktīvu rīcību un darbību, kas veicinātu gan pašizaugsmi, gan reģiona attīstību kopumā. Jaunais lielformāta vides objekts ir uzstādīts Rīgas ielā 103A, uz AS Sadales tīkli transformatoru apakšstacijas ēkas. Objekts stratēģiski ir novietots blakus sabiedriskam centram un Līvānu 1. vidusskolai, tādējādi ļaujot ikvienam apmeklētājam un skolēnam to redzēt gan no ārpuses, gan no klases logiem. Iniciatīva šim projektam nāca no Latgales Plānošanas reģiona, kas, īstenojot remigrācijas veicināšanas pasākumu “Reģionālās remigrācijas koordinators”, pieaicināja Līvānu novada pašvaldību, kā arī ievērojamos talantus – arhitektu Paulu Rietumu un mākslinieku Kristapu Ancānu, kā arī iesaistīja topošo talantu no J.Graubiņa mūzikas un mākslas skolas – Kristiānu Punduru. Viņu sadarbība ir apliecinājums tam, cik spēcīgas var būt radošas personības, kad tās strādā kopā, lai radītu ilgstošus kultūras objektus. Lasīt vairāk >>>
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule no 15. līdz 18. novembrim viesojās Šveicē, piedaloties divos nozīmīgos Valsts svētku pasākumos, kurus organizēja latviešu diasporas organizācijas. Vizītes mērķis bija stiprināt saikni ar diasporas pārstāvjiem un veicināt dialogu par remigrācijas iespējām uz Latviju. 16. novembrī Inga Madžule piedalījās Latvijas dzimšanas dienas pasākumā, kuru rīkoja Linda Loja un viņas vadītā latviešu bērnu skola “Alpos”. Šī skola, kas darbojas kopš 2023. gada, pulcē aptuveni 20 bērnus no Šveices un Francijas pierobežas. Dienas pirmajā daļā norisinājās aktivitātes bērniem, tostarp dzejoļu skaitīšana un rotaļas, savukārt vakara programma bija veltīta pieaugušajiem. Pasākumā piedalījās arī bērnu tautas deju kolektīvs “Zvaniņš” Silvijas Grišanovas un Andas Vāveres-Sproģes vadībā. Pasākuma laikā tika akcentēta vietējo uzņēmēju loma. Inga Madžule tikās ar vietējiem latviešiem, kuri veiksmīgi darbojas uzņēmējdarbībā Šveicē un Francijā. Viņu vidū bija Linda Loja un viņas vīrs, kuri attīsta augstas kvalitātes saunu un kublu ražošanu zem zīmola “Atelier Nordic, Red Cedar Spa & Sauna”, kā arī Artūrs Snikvalds un Inese Kristiņa, kuri vada parketa grīdu atjaunošanas uzņēmumu “AS Flooring & Maintenance”. Pasākumā piedalījās arī pazīstamais autors Otto Ozols un Ligita Girin (Saliņa), kas plāno atgriezties Latvijā kopā ar savu ģimeni. Lasīt vairāk >>>
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Vita Ziemele kopā ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu novembra vidū devās uz Dublinu pie latviešiem Īrijā, lai kopā atzīmētu Latvijas 106. gadadienu svinīgajā pasākumā “Ir tikai viena Latvija, un citas nav nevienas”. Pasākumu rīkoja Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP) sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Pasākuma ievadā notika diskusija par remigrāciju, ko vadīja žurnāliste no Latvijas Inese Vaikule. V. Ziemele, uzrunājot tautiešus, norādīja uz pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri vēl plāno vai jau ir atgriezušies Latvijā. Pirms 6 gadiem VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem izveidoja remigrācijas koordinatoru tīklu – katrā no pieciem Latvijas reģioniem darbojas savs remigrācijas koordinators, kurš konsultē un praktiski palīdz tautiešiem ārvalstīs sagatavoties pirms atgriešanās Latvijā. Tāpat klātesošie tika informēti par iespēju remigrantiem saņemt valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmuma veidošanai Latvijā vai pieteikties darbā īpaši remigrantiem veidotās darbavietās. Šī VARAM atbalsta programma tika uzsākta šajā gadā un tiek īstenota 23 pašvaldībās līdz 2026. gadam. Pasākuma turpinājumā D. Šulca iepazīstināja klātesošos ar remigrācijas koordinatora darba praktisko pusi – dalījās ar remigrantu atgriešanās stāstiem un sniedza vērtīgus padomus, ar ko jārēķinās, pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Diskusiju bagātināja ģimene no Jelgavas, kas nu jau 4 gadus atgriezušies Latvijā pēc Īrijā pavadītiem 16 gadiem. Pēc diskusijas sekoja svinīgais valsts svētku koncerts, kurā ievada uzrunu teica Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars, uzsverot katra Latvijas valstspiederīgā atbildību par savu valsti un izsakot pateicību katram, kas palīdz uzturēt latvietību Īrijā. Svētku koncertā uzstājās Īrijas latviešu koris “La’Ir”, tautas deju kolektīvi “Karbunkulis” un “Dzirnaviņas”, skanēja solo priekšnesumi un patriotiska dzeja. Svētdien, 17. novembrī V. Ziemele un D. Šulca kopā ar Latvijas vēstniecības Īrijā pārstāvjiem piedalījās valsts svētkiem veltītā dievkalpojumā latviešu luterāņu draudzē. Mācītājs Imants Miezis pieminēja tā laika varoņus, kuriem var pateikties par Latvijas valsti, bet uzsvēra, ka katram latvietim savā ziņā jābūt varonim tajā vidē, valstī, vietā, kur tas šobrīd dzīvo, uzturot latvietību un atbalstot līdzcilvēkus.
Uzziņai. Īrijā dzīvo un strādā ap 30 000 Latvijas valstspiederīgo. Īrijā pieaugošā dzīves dārdzība un arī drošības apsvērumi mazinājuši jaunu pieplūdumu no Latvijas, bet daudzi tautieši domā un arī atgriežas tēvzemē. Tomēr tie, kas ieradušies Īrijā tūlīt pēc 2004. gada, kad tika atvērtas durvis brīvai darbaspēka kustībai, šo gadu laikā ir iedzīvojušies, integrējušies un pielāgojušies dzīvei Īrijā. Latvietību ārzemēs palīdz uzturēt 9 latviešu biedrības, 7 diasporas skolas, 7 pašdarbību kolektīvi (kori, deju kolektīvi), teātris, sporta komandas un pat pensionāru klubs.
Šī gada 14.novembrī Daugavpils Valstspilsētas pašvaldības Domes sēžu zālē notika Grantu programmas “Impulss” remigrācijas veicināšanai konkursa 2024.gada uzvarētāju apbalvošanas pasākums, kurā arī piedalījās Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinācijas komanda. Pasākumā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš savā uzrunā akcentēja, cik liela nozīme ir ik katram cilvēkam, kas atgriežas un ir milzīgs ieguvums pilsētas attīstībai, ja atgriežas cilvēki, kas gatavi uzsākt uzņēmējdarbību un radīt darba vietas. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs un Daugavpils valstspilsētas attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa arī pauda gandarījumu par veiksmīgo rezultātu Remigrācijas atbalstam uzņēmējdarbībā. Jau iepriekš informējām Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, saņemot Latgales plānošanas reģiona konkursa “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” līdzfinansējumu, īstenoja grantu programmas “Impulss” remigrācijas veicināšanai konkursu, kurā tika saņemti 11 pieteikumi. Pēc vērtēšanas komisijas lēmuma tika nolemts atbalstīt 4 biznesa idejas: remigrante Nataļja Fjodora uzsāks uzņēmējdarbību sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Agnese Krumpāne – Pavlova sniegs konsultācijas jaunizveidotajā ēšanas paradumu un emocionālā atbalsta centrā, SIA “BEAUTY MAFIA and Company” radīs darba vietu remigrantam, kas izgatavos parūkas, zirgastes un šinjonus, savukārt Karīna Musajeva uzsāks uzņēmējdarbību restorānu un mobilo ēdināšanas vietu sfērā. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai pašvaldības teritorijā, kas ietver jaunizveidotu uzņēmumu un/vai jaunu darbavietu izveidi, veicinot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību Latgales reģionā. Priecājamies par uzņēmīgiem daugavpiliešiem, kas ir atgriezušies mājās un ar jaudu uzsāk savu uzņēmējdarbību! Paldies Jums! Novēlam visiem pretendentiem sasniegt iecerētos mērķus un rezultātus, lai bizness iet no rokas!
No 2. līdz 4. novembrim Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule un Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Agnese Bokta apmeklēja Spānijas Alikantes reģionu, lai tiktos ar latviešu diasporas skola “Ābolītis” pārstāvjiem un piedalītos kopienas aktivitātēs. Šī vizīte bija daļa no centieniem stiprināt saikni ar tautiešiem ārvalstīs un veicināt remigrācijas iespēju apzināšanos. Izaicinājumi saistībā ar postošajiem plūdiem Spānijā. Plānotais pasākums sākotnēji bija paredzēts Rekenā, pēc tam tika pārcelts uz Valensiju, tad Ibi pilsētu, taču reģionu smagi skāra dabas katastrofa – postošie plūdi, kas radīja būtiskus infrastruktūras bojājumus un ieviesa ierobežojumus ceļošanā. Ņemot vērā situāciju, Levantes reģiona latviešu skolas “Ābolītis” vadītāja un skolotāja Ieva Ince kopā ar vietējiem vecākiem operatīvi rīkojās, pārceldama pasākumu uz drošāku vietu. Galīgā tikšanās norisinājās Alikantes pilsētā, kur dalībniekus viesmīlīgi uzņēma uzņēmēja, viena no skoliņas aktīvākajām līdzdalībniecēm, viesmīlīgā namamāte – Madara Saulesleja. Šī neplānotā vietas maiņa demonstrēja ne tikai organizatoru elastību, bet arī diasporas kopienas saliedētību, kas ļāva veiksmīgi realizēt plānoto, neskatoties uz ārējiem šķēršļiem. Lasīt vairāk >>>
Novembris ir patriotisma un latviskuma mēnesis, tādēļ tieši šajā laikā Latgales plānošanas reģions aicina bērnus un jauniešus piedalīties radošo darbu konkursā “Latvija manās mājās!” Konkursa mērķis ir veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un svētku nozīmīgumu, apvienojot gan vietējos, gan diasporas latviešu bērnus un jauniešus radošās aktivitātēs. Aicinām radoši izpausties un parādīt, kā Latvijas kultūra un tradīcijas dzīvo mūsu sirdīs un veido māju sajūtu! Lai veicinātu bērnu un jauniešu spēju radīt latviskuma sajūtu savās mājās un veidotu izpratni par Latvijas vēsturi un valsts svinamajām dienām, radoši un lietderīgi pavadot brīvo laiku, aicinām līdz 2024. gada 27. novembrim sagatavot un iesūtīt radošus darbus. Darbus var iesniegt dažādos formātos: īsu video (līdz 3 minūtēm), fotogrāfiju vai A4 formāta zīmējumu jebkurā tehnikā, atspoguļojot savu izpratni un radošo skatījumu uz mūsu valsts vērtībām un svētku nozīmi. Lasīt vairāk >>>
24. novembrī, no plkst. 13:00 līdz 16:00, kafejnīcā un vīna tirgotavā “Noliktava” Ogrē norisināsies otrā Remigrantu stāstu pēcpusdiena, kurā dalībnieki tiksies ar divām iedvesmojošām remigrantēm – Kristīni Kolthof un Rūtu Treiju. Šis pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona aizsākto iniciatīvu, kas veltīta remigrantu pieredzes un stāstu popularizēšanai, lai stiprinātu saikni ar tautiešiem un iedrošinātu citus. Par runātājām: Kristīne Kolthof ir spilgts piemērs, kā cilvēks spēj krasi mainīt savu dzīves ceļu un atklāt jaunas iespējas. Bijusī juriste un cilvēktiesību eksperte, Kristīne pēc 30 gadiem Nīderlandē atgriezās Latvijā 2019. gadā. Viņa ir ieguvusi diplomu interjera dizainā un kopā ar partneri radījusi kafejnīcu un vīna tirgotavu “Noliktava” Ogres centrā. Tā ir kļuvusi par stilīgu un iemīļotu vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Kristīnes stāsts iedvesmo ar drosmi mainīt karjeru un veiksmīgi īstenot radošas idejas Latvijā. Rūta Treija ir kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja, kas pēc vairāk nekā desmit gadu dzīves un studijām Apvienotajā Karalistē atgriezās Latvijā, lai izmantotu ārvalstīs gūtās zināšanas profesionālajai izaugsmei. Viņa ir Britu Psiholoģijas biedrības absolventa locekle (GMBPsS) un ieguvusi bakalaura grādu tiesu psiholoģijā. Papildus akadēmiskajam darbam Rūta vada izglītojoši izklaidējošus noziegumu tematikas vakarus un piedalās starptautiskos projektos, kas veicina remigrantu integrāciju Latvijā. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu remigrantiem, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils domes administrācija”, saskaņā ar 2024. gada 19. septembrī apstiprināto nolikumu Nr. 7 “Kārtība, kādā tiek piešķirts Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanai 2024. gadā”, izsludina pieteikšanos Ventspils valstspilsētas pašvaldības konkursam remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanai 2024.gadā. Projekta iesniegumu iesniegšanas termiņš: no 17.10.2024 līdz 30.10.2024. ieskaitot. Konkursa priekšmets: līdzfinansējums remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanai Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdzfinansējums vienam projektam līdz 15 000 EUR. Maksimālā līdzfinansējuma intensitāte vienam projektam līdz 50% no projekta iesniegumā norādītā kopējā projekta budžeta. Līdzfinansējums de minimis atbalsta (granta) veidā nedrīkst pārsniegt Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam 3.panta 2.punktā noteiktā maksimālā de minimis atbalsta apmēru. Lasīt vairāk >>>
Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, 24. oktobrī Liepājā, kafejnīcā “Teika”, Kurzemes plānošanas reģions organizēja apmācības pašvaldību pārstāvjiem par tēmu “Domāšanas stratēģijas un paškoučinga metodes ikdienas darbam”. Apmācību mērķis bija sniegt pašvaldību pārstāvjiem praktiskas un noderīgas paškoučinga metodes ikdienas darbam un profesionālai izaugsmei, kā arī iepazīstināt ar Edvarda de Bono sešu domāšanas cepuru metodi, lai risinātu uzdevumus praksē. Apmācībās piedalījās pārstāvji no Liepājas un Ventspils valstspilsētām, kā arī no Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Ventspils novadiem. Pasākumu atklāja Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa, uzsverot sadarbības nozīmi un priecājoties par iespēju satikties klātienē. Reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe iepazīstināja ar remigrācijas procesiem Kurzemē, pašvaldību lomu un individuālu piedāvājumu sagatavošanu remigrantiem. Lasīt vairāk >>>
20. oktobrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Mākslas telpu MALA organizēja pirmo “Remigrantu stāstu pēcpusdienu” Cēsīs, kur Santa Kora dalījās ar savu aizraujošo pieredzi no 1000 kilometru ceļojuma pa Svētā Jēkaba ceļu. Šis ceļojums, kas veda caur Camino del Norte un Camino Portugues, bija gan fizisks pārbaudījums, gan dziļa garīga pieredze, kas palīdzēja Santai atklāt jaunas dzīves dimensijas. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 25 dalībnieki, tostarp remigranti un repatrianti, kuri atgriezušies Latvijā. Viņi dalījās savā pieredzē un iedvesmojās no Santas stāsta. Starp klātesošajiem bija arī Piebalgas porcelāna fabrikas saimnieks Jānis Ronis, kurš izteica ideju par ceļotāju klubiņa izveidi, lai turpinātu dalīties ar līdzīgiem piedzīvojumiem. Santa Kora pasākumā demonstrēja 20 minūšu garu video par savu ceļojumu, demonstrēja savu ceļojuma somu un dalījās ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ceļojumam. Santa arī pastāstīja par emocionālajiem izaicinājumiem ceļojuma laikā un atklāja, kā šis piedzīvojums pārveidoja viņas dzīvi. Apmeklētāji aktīvi uzdeva jautājumus un dalījās savos iespaidos. Lasīt vairāk >>>
Pēc vairāk nekā 20 gadu prombūtnes Turcijā, Malaizijā un Vācijā uz Rīgu šīs vasaras augustā pārcēlās Liene Vītola. Par Lieni ir jāzina un par Lienes atgriešanos ir jāizstāsta kaut vai tāpēc vien, ka viņa to izdarīja ļoti tālredzīgi un Rīgā ar dzīvi jūtas apmierināta. “Rīgas remigrācijas koordinatore man atsūtīja informāciju par to, ko vajadzētu nokārtot vēl Vācijā esot. Tas kalpoja par pamatu darāmo lietu sarakstam, kurā atrisinātos jautājumus atzīmēju ar krustiņu – tātad izdarīts! Latvijā daudzas lietas ir nokārtojamas elektroniski. Vācijā vairāk valda vecā birokrātiskā sistēma,” stāsta Liene. “Es darbojos strukturēti. Esmu dzimusi rīdziniece. Uz Rīgu atgriezos augusta sākumā un augusta beigās jau sāku strādāt. Darbu atradu vēl Vācijā esot. Pēc profesijas esmu vācu valodas pedagogs un kouča trenere. Vācijā vadīju integrācijas kursus ārzemniekiem un strādāju par pozitīvās psiholoģijas kouča speciālisti. Tagad Rīgā esmu vācu valodas skolotāja 4. – 8. klasēm un nākotnē plānoju uzsākt arī kouča nodarbības.” Lasīt vairāk >>>
Ar mērķi iepazīt remigrantu-uzņēmēju pieredzes stāstus (gan ārvalstu, gan atgriežoties), veicināt pašvaldību iesaisti remigrācijas jautājumos, attīstīt savstarpējas sadarbības potenciālu, aizvadīts Zemgales plānošanas reģiona organizētais pieredzes apmaiņas brauciens “Uzņēmēji ar pasaules pieredzi”. Regulāri īstenojot dažādas aktivitātes un piedaloties dažādos ar remigrācijas jautājumiem saistītos pasākumos, Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Bokta secinājusi, ka nereti tautieši atgriežoties uzsāk uzņēmējdarbību. Šādu lēmumu palīdz pieņemt ne tikai ārzemēs iekrātais kapitāls, bet arī iegūtais redzējums, ka “mēs visi varam”. Kāda ir motivācija, grūtības un iemesli, lai spertu soli par labu atgriezties, 2 dienu braucienā noskaidroja pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti un uzņēmēji. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions šī gada 18.oktobrī rīkoja gada remigrācijas pasākumu Latgalē “MĀJAS ❤” Preiļu novadā. Pasākuma mērķis bija rast pozitīvu sadarbības modeli starp valsti, pašvaldībām, remigrantiem un Latvijas valsts piederīgajiem, kas plāno atgriezties Latgalē, parādīt labās prakses piemērus, kas jau tiek īstenoti pateicoties remigrantiem, kā arī uzzināt par citu Latvijas reģionu pozitīvajiem aspektiem darbā ar remigrantiem. Remigrācijas koordinatore Latgalē Ruta Priede sniedza informāciju par paveikto 2024.gada laikā, aicināja pievērst uzmanību lielajai nozīmei remigrantu ģimeņu atgriešanās faktoram reģiona attīstībai, aktualizēja dzīvesvietas izaicinājuma nozīmi un izklāstīja situācijas analīzi par tukšajiem mājokļiem, kuri rada izdevumus aizbraucējiem un veido problēmu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties, bet to nedara, jo grūti atrast dzīvesvietu. Ruta Priede aicināja Latvijas valsts piederīgos aizdomāties, ka varbūt šī ir iespēja, kā Jūs varētu palīdzēt attīstīties reģioniem, sniedzot iespēju iznomāt savus dzīvokļus tiem, kam tie ir nepieciešami un pasargāt paši sevi no liekiem izdevumiem, kas ilgu gadu šķērsgriezumā veido prāvas naudas summas. Lasīt vairāk >>>
Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības rīkotais pasākums “PLATS solis 2024” notika jau trešo reizi, kļūstot par ikgadēju diasporas tradīciju, kas apvieno tautiešus visā pasaulē. Šogad teātra saietā piedalījās vairāk nekā 250 Latvijas valsts piederīgie, kas patlaban dzīvo ārzemēs, no vairāk nekā 10 valstīm. Teātra saiets “PLATS solis 2024” notika Stokholmā no 10. līdz 13. oktobrim un tajā piedalījās visu Latvijas reģionu remigrācijas koordinatores – Agnese Berģe (Kurzeme), Ruta Priede (Latgale), Daina Šulca (Rīga), Inga Madžule (Vidzeme) un Agnese Bokta (Zemgale). Remigrācijas koordinatoru dalības mērķis bija sniegt informāciju diasporai par koordinatoru sniegto atbalstu un pārrunāt ar tautiešiem viņu domas un plānus par atgriešanos Latvijā. “PLATS solis 2024” atklāšanā runāja Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, sakot: “Vienmēr ir kāda sirdsbalss, kas mūs visus sasauc kopā. Tā ir Latvija, mūsu saknes, un tikai pēc tam nāk teātris. Tāpēc saietā “Plats solis” piedalāmies arī mēs – Latvijas remigrācijas koordinatores. Diasporas plāns ne tikai atbalsta savējos ārzemēs, bet uztur arī vēlēšanos atgriezties Latvijā.” Lai uzzinātu vairāk, ko piedāvā Latvijas reģionālās remigrācijas koordinatores, Latvijas vēstniecība Zviedrijā 9. oktobrī organizēja tikšanos ar Zviedrijas latviešu diasporu. Sarunā piedalījās Rīgas un Kurzemes reģionu koordinatores Daina Šulca un Agnese Berģe. Koordinatores iepazīstināja vēstniecības darbiniekus un diasporas pārstāvjus ar savu darba specifiku, rezultātiem, mērķiem un nozīmi, prezentējot statistiku, atgriešanās stāstus, sadarbību ar pašvaldībām un remigrācijai veltītos pasākumus Latvijā. Vēstniecības, diasporas un remigrācijas koordinatoru tikšanās sniedza pamatu tālākai savstarpējai sadarbībai remigrācijas jautājumu risināšanā. 13. oktobrī Latgales, Zemgales un Vidzemes reģionu koordinatores Ruta Priede, Agnese Bokta un Inga Madžule saieta “PLATS solis 2024” ietvaros tikās ar Stokholmas latviešu skolas pārstāvjiem, lai pārrunātu skoliņas vajadzības un ģimeņu vēlmes un domas par atgriešanos Latvijā. Mācību un skolotāju pārzine Jūlija Bernharda bija ļoti pateicīga par remigrācijas koordinatoru sagādātajiem izdales materiāliem, ko ar prieku izmantos veidojot mācību gaitu par Latviju aizraujošāku. Teātru saietā “PLATS solis 2024” Stokholmā diasporai tika dota ziņa par Latvijas reģionu remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu valsts piederīgajiem ārzemēs, kuri domā agrāk vai vēlāk atgriezties Latvijā. Koordinatoru draudzīgās individuālās sarunas ar diasporu mijās ar teātra izrādēm, skečiem un profesionālām diskusijām, kas saieta “PLATS solis 2024” dienas padarīja interesantas un rosinošas gan remigrācijas koordinatorēm, gan tautiešiem ārzemēs.
Foto autors: Latvijas vēstniecība Zviedrijā
Valters Dāvids Ostrovskis ir viens no tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs nolēma atgriezties Latvijā. Viņa stāsts ir aizraujošs piemērs tam, kā gūt vērtīgu pieredzi ārzemēs, bet beigās saprast, ka īstās mājas un vieta, kur īstenot savus sapņus, ir dzimtenē. Atgriešanās mājās bija apzināts lēmums, kas tika balstīts ne tikai uz ilgām pēc ģimenes un dzimtenes, bet arī uz vēlmi izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi, lai veidotu savu uzņēmējdarbību un iedvesmotu citus. Pirms trim gadiem Valters devās uz Lielbritāniju, lai iegūtu izglītību starptautiskajās attiecībās un attīstībā. Viņam vienmēr bijusi interese par pasaules procesiem, tāpēc šīs studijas šķita piemērots veids, kā iegūt plašāku redzesloku un padziļināt zināšanas. Lai gan izglītība bija primārais iemesls viņa aizbraukšanai, Valters jau no paša sākuma zināja, ka viņu vienmēr vilks atpakaļ uz Latviju. „Es nezināju, vai es palikšu tur uz visiem laikiem. Mana doma bija – “gan jau dzīve rādīs”, bet jau pirmajos mēnešos sapratu, ka ļoti ilgojos pēc mājām,” stāsta Valters. Lasīt vairāk >>>
20. oktobrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Mākslas telpu MALA aicina uz īpašu pēcpusdienu, kurā Santa Kora no Cēsīm dalīsies ar savu aizraujošo pieredzi, noejot ievērojamu posmu pa slaveno Svētā Jēkaba ceļu. Santa devās ceļojumā pa Camino del Norte un Camino Portugues, kopā veicot iespaidīgus 1000 kilometrus. Šis ceļojums bija ne tikai fizisks pārbaudījums, bet arī garīgs piedzīvojums, kas palīdzēja Santai atklāt jaunas dzīves un sevis dimensijas. Pasākuma laikā Santa dalīsies ar praktiskiem ceļojuma padomiem un savām dziļākajām pārdomām, kas gūtas Svētā Jēkaba ceļā. Šis stāsts būs aizraujošs ikvienam, kurš vēlas iepazīt, kā ceļš var mainīt dzīvi – ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un garīgi. Santa atklās, kā šāds ceļojums var kļūt par atspēriena punktu jauniem mērķiem un pašizaugsmei. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Saldus novada pašvaldība izsludina grantu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Grantu konkurss būs pieejams 2024.-2026.gadam. 2024.gada 2.kārtas projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai jāiesniedz līdz 2024.gada 11.oktobrim. Ja Tu esi strādājis ārzemēs ne mazāk kā divus gadus un esi atgriezies Latvijā, Saldus novadā, ne senāk kā divus gadus vai arī plāno atgriezties, tad Saldus novada pašvaldība aicina pieteikties konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” un iegūt finansējumu – darbavietu izveidošanai – uzņēmums rada jaunas darbavietas, kur tiek nodarbināti remigranti, vai – uzņēmējdarbības projektu realizēšanai, kuros ir jānodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstība reģionālā mērogā. Grants paredzēts izdevumiem atlīdzībai nodarbinātajiem remigrantiem un/vai pamatlīdzekļu iegādei. Granta apmērs ir līdz 12 000 euro, kas sastāv no valsts budžeta finansējuma 8 000 euro apmērā un Saldus novada pašvaldības līdzfinansējuma 4 000 euro apmēra. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lasīt vairāk >>>
Liepājā un citās Kurzemes pilsētās arvien vairāk remigrantu atrod savu vietu un uzsāk uzņēmējdarbību, pateicoties pašvaldību un reģiona atbalstam. Aicinām noklausīties Latvijas Radio 1 žurnālistes Ingas Ozolas veidoto sižetu par kurzemniekiem, kuri, atgriežoties no ārzemēm, izmanto sniegtās iespējas, lai uzsāktu jaunu dzīves posmu Latvijā. Tas ir stāsts par atgriešanos mājās un drosmi sākt ko jaunu. Edgars Miķelsons, viens no sižeta galvenajiem varoņiem, kopā ar sievu un līdzīpašnieku atvēra kafejnīcu “Teika”, izmantojot Liepājas jaunākās uzņēmējdarbības atbalsta programmas iespējas. Savukārt Aivis Sveilis, SIA “Perfection 86” īpašnieks, saņēma remigrācijas grantu 10 000 eiro apmērā, lai attīstītu savu biznesu. Abi ir lielisks piemērs tam, kā, atgriežoties no ārzemēm, var ne tikai veiksmīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, bet arī būt uzņēmīgiem un radīt jaunas iespējas sev un citiem. Pozitīvu sadarbību ar pašvaldībām uzsver arī Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore. Viņa norāda, ka intensīvs darbs pie remigrantu atbalsta sistēmas būtiski veicina gan atgriešanos, gan veiksmīgu iekļaušanos uzņēmējdarbībā un sabiedrībā. Lasīt vairāk >>>
Svinot Latviesi.com 20 gadu jubileju un aktualizējot diskusiju par mediju vides un informācijas aprites jautājumiem Latvijas diasporai, 28. septembrī notika Latviešu diasporas forums 2024 Rīgā, kurā piedalījās arī remigrācijas koordinatores – Ruta Priede no Latgales, Daina Šulca no Rīgas, Inga Madžule no Vidzemes un Agnese Bokta pārstāvēja Zemgali. Forums tika atklāts ar vairākām nozīmīgām uzrunām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde savā teiktajā norādīja uz mediju pieaugušo nozīmi diasporas kopienas komunikāciju kanālu veidošanā, kā arī uzteica, ka tiek dibinātas jaunas tradīcijas kā “Gada cilvēks diasporā”, lai tādējādi varētu izteikt pateicību par entuziasmu, kas tiek ieguldīts ikdienā dzīvojot ārpus Latvijas. Sekoja arī Pasaules brīvo latviešu apvienības izpilddirektora Raita Eglīša, arī LIAA diasporas koordinatores ekonomikas jautājumos Ilzes Mičules uzrunas, kurā galvenokārt tika uzsvērts Latviesi.com nozīme diasporas informācijas apmaiņā un Induļa Bērziņa degsme par savu ideju, spēja pārliecināt citus, kā rezultātā projekts “Latviesi.com” pastāv 20 gadus. Tādēļ forums turpinājās ar Latvijas Televīzijas žurnālistes Laura Vonda sagatavoto prezentāciju par Latviesi.com attīstības ceļu 20 gadu garumā. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Balvu novadā, tiek organizēts konkurss „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalstam”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 4.septembra līdz 2024. gada 3.oktobrim plkst. 15.00. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12 000,00 euro, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 euro, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 euro. Konkursa dalībniekam jānodrošina privātais līdzfinansējums vismaz 20% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Konkursu rīko Balvu novada pašvaldības iestāde “Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centrs” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions ielūdz apmeklēt gada remigrācijas pasākumu Latgalē “MĀJAS ❤,” kas notiks 2024.gada 18.oktobrī no plkst. 10:00 – 15:00 Preiļu novadā! MĀJAS! Vārds, kas ietver sevī tik plašu nozīmi, dažādu skaidrojumu un emocijas, ko tas mūsos izraisa! Remigranti ir ļoti drosmīgi cilvēki, kas pieņem drosmīgus lēmumus vismaz 2 reizes dzīvē – aizbraucot un atgriežoties mājās. Un mums, kas viņus gan pavadīja, gan sagaida atpakaļ, ir pašiem jāsaprot, kā varam būt klātesoši atgriešanās procesā, lai ieguvēji būtu kā sagaidītāji, tā atbraucēji. Remigrantiem atgriešanās procesā rodas nepieciešamība kontaktēties ar pašvaldībām un ir daudz vieglāk veidot pozitīvu sadarbības modeli, ja pašvaldību darbinieki ir gatavi saņemt jautājumus un rast uz tām atbildes ar gaišu skatu nākotnē. Tādēļ gada remigrācijas pasākums Latgalē šogad ir vērsts tieši uz sagaidītājiem mājās – Latgales pašvaldību un izglītības pārvalžu speciālistiem! Arī remigranti ir sirsnīgi gaidīti pasākumā – būs iespēja klātienē tikties ar pašvaldību darbiniekiem, kuriem ir uzticēts pienākums rūpēties par cilvēkiem, kas atgriežas mājās! Lasīt vairāk >>>
2024.gada 17. oktobrī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādus pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. Tiešsaistes seminārs tiek rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. Dalībai 17. oktobra tiešsaistes seminārā “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” jāreģistrējas elektroniski, aizpildot pieteikšanās anketu šeit: https://forms.gle/xD3EAJZW4CmFUa7V7 Pievienoties Zoom platformai tiešsaistes semināra norises dienā Jūs varēsiet, uzklikšķinot uz saites, kas tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem. Lai piedalītos tiešsaistes seminārā, būs nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu. Austiņas ar mikrofonu un webkamera nav obligāta. Jautājumus var uzdot Zoom platformas čatā. Lasīt vairāk >>>
Četri entuziasma pilni jaunieši radījuši unikālu platformu “Tērbata”, kurā esošie un topošie studenti un absolventi ārpus Latvijas var atrast viens otru. Tā ir iespēja atrast tautiešus ārvalstīs, lai savstarpēji komunicētu, atbalstītu un radītu ko jaunu. Ilgstoši dzīvojot ārvalstīs, tautiešiem nereti rodas vēlme tikties klātienē un parunāties ar “savējiem”, ar platformas palīdzību tiek nodrošināta iespēja uzturēt un saglabāt latvietību arī ārpus Latvijas. Platformas galvenais mērķis ir veicināt saikni starp latviešu izcelsmes studentiem un speciālistiem ārvalstīs, kā arī palīdzēt Latvijas uzņēmumiem atrast un piesaistīt talantus diasporā. Kā norāda idejas autori: “Tā ir iespēja satikt domubiedrus lielākām idejām profesionālā kontekstā stiprinot Latvijas un pasaules attīstību!” Platforma izveidota un darbojas ar pašiniciatīvu un draugu atbalstu, taču lai “Tērbatu” attīstītu pilnībā un palaistu lietotni, nepieciešams papildus finansējums. Lai veicinātu platformas tālāku izaugsmi, jaunieši meklē sadarbības partnerus. Saite uz platformu: https://www.terbata.lv/ Informāciju sagatavojusi: Agnese Bokta, remigrācijas koordinatore Zemgales plānošanas reģionā, agnese.bokta@zpr.gov.lv
Turpinot veiksmīgo tīklošanās pasākumu sēriju remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”, šoreiz aicinām izbaudīt krāšņo Vidzemes rudeni Saulkrastos! Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kas nesen atgriezušās Latvijā, un veidot ciešākas saites starp remigrantiem. KAD: Sestdien, 21. septembrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 KUR: Pulcēšanās pie Saulkrastu Tūrisma informācijas centra plkst. 12.00. Dienu pavadīsim aktīvā un draudzīgā gaisotnē, dodoties pārgājienā pastaigu maršrutā “Mazā Latvija”, kas veidots Latvijas kontūras formā. Rimants Lūsis, Saulkrastu novada Vecākais tūrisma informācijas konsultants, iepazīstinās dalībniekus ar Saulkrastu vēsturi un interesantiem faktiem par izvēlēto maršrutu. Pēc pārgājiena noslēgsim dienu ar pikniku, kur dalībniekiem būs iespēja neformālā gaisotnē tīkloties un dalīties pieredzē par atgriešanos Latvijā. Ja vēlies izbaudīt zeltaino rudeni Saulkrastos un satikt citus remigrantus brīvā gaisotnē, pievienojies mums! Lūdzam pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni +371 29374285 līdz 19. septembra vakaram. Lasīt vairāk >>>
2024.gada 6.septembrī notika iedvesmojoša tikšanās ar jaunievēlēto Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Zandu Grauzi, kurā piedalījās visu Latvijas reģionu remigrācijas koordinatores un VARAM ministrijas kontaktpersona remigrācijas jautājumos Vita Ziemele. Sarunas gaitā remigrācijas koordinatores izklāstīja svarīgākos jautājumus, ar kuriem nākas saskarties ikdienas darbā, par izaicinājumiem, kurus nākas pārvarēt cilvēkiem atgriežoties Latvijā. Savukārt VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākā eksperte Vita Ziemele informēja par Remigrācijas atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībā, kuri tiek organizēti daudzās Latvijas pašvaldībās. Diasporas vēstniece Zanda Grauze uzsvēra, ka darbs remigrācijas jomā ir ļoti svētīgs un nepieciešams, un tā ir liela prioritāte, ka Latvijā katrā reģionā ir sava atbalsta persona tautiešiem, kas atgriežas mājās. Svarīgākā atziņa un aicinājums, kuru vēstniece kopā ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem solījās izplatīt tiekoties ar Diasporas organizācijām – atgriezies prātīgi un sagatavots! Remigrantu pozitīvie stāsti ir jāstāsta un jākoncentrējas uz labo! Zanda Grauze citēja pirmo Latvijas vēstnieci Francijā Aiju Nagobads – Ābolu, kura nodzīvoja līdz 101 gadam, un šis teiciens arī jaunievēlētajai diasporas vēstniecei ir tuvs: “Dari un dari zināmu!” Tikšanās noslēdzās ar šādu domu – uzņemties par pienākumu informēt potenciālos remigrantus, ka katrā reģionā ir savs remigrācijas koordinators, kurš uzklausīs un sniegs nepieciešamo informāciju vēl pirms atgriešanās stāsta sākuma, lai atpakaļceļš mājās pēc prombūtnē pavadītiem gadiem būtu vieglāk ejams un labo pieredžu būtu vairāk.
Šī gada 19.septembrī Rīgas plānošanas reģions rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā šoreiz akcents tiek likts uz remigrācijas politikas nākotnes izaicinājumiem, Rīgu un tās sniegtajām iespējām remigrantiem, uzņēmējdarbības atbalsta programmu, veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā, kā arī remigrantu iespējām atgriežoties brīvprātīgi iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos. “Atgriešanās process pēc daudziem nodzīvotiem gadiem ārvalstīs ir garš. Daudzas lietas Latvijā šo gadu laikā ir mainījušās. Tāpēc ik gadu rīkojam remigrācijai veltītas domnīcas, kurās eksperti, politikas veidotāji un paši remigranti dalās ar būtisku informāciju, kas palīdzēs citām ģimenēm šo atgriešanās procesu padarīt vieglāku,” norāda Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Kopumā kopš programmas ieviešanas 2018.gadā Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās ap 1600 personas. Tuvākajos gados ar programmas starpniecību uz Rīgas reģionu plāno atgriezties vēl 368 ģimenes, no kurām puse ir ģimenes ar bērniem.
Domnīca notiks jau sesto gadu.
Domnīcu atklās Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, kas uzsver, cik svarīga valsts politikas veidošanā ir remigrācija pretstatā imigrācijai. Ievadā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Vita Ziemele iepazīstinās ar uzņēmējdarbības un darba vietu konkursu remigrantiem. Domnīca sastāv no četriem paneļiem, kas veltīti konkrētai tematikai.Pirmais panelis būs par remigrācijas tagadni un nākotni, kā arī remigrāciju vs imigrācijai. Šajā panelī Centrālās statistikas pārvaldes eksperte Ance Ceriņa dalīsies ar jaunāko statistiku par tiem, kas atgriežas, ieskicējot to portretu. Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze iepazīstinās ar valsts sadarbības veidošanu ar latviešu diasporu pasaulē un remigrācijas vietu kopējā diasporas plānā. Savukārt vispopulārākā diasporas portāla “Latviesi.com” vadītājs Indulis Bērziņš pastāstīs, kādas ir ārvalstīs dzīvojošo latviešu intereses un arī problemātika, ko atklāj portāla ikdienas lietotājs. Lasīt vairāk >>>
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība aicina reemigrantus līdz 15. oktobrim pieteikt savas biznesa idejas dalībai grantu programmas “Impulss” konkursā. Atbalsta programmu jaunajiem uzņēmējiem pašvaldība rīko sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu. Ceturtdien, 29. augustā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumprojektu par grantu programmas „Impulss” reemigrācijas veicināšanai īstenošanu. Programmas mērķis ir, īstenojot reemigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanu, stimulēt jaunu uzņēmumu veidošanos un veicināt esošo uzņēmumu attīstību pašvaldības teritorijā, nodrošinot jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību, kā arī sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā, veicināt bezdarba samazināšanu.
Dalībai grantu programmā “Impulss” reemigrācijas veicinašanai var pieteikties:
Minimālais granta apmērs vienam dalībniekam ir 8000 eiro un maksimāli pieļaujamais grants ir 16 000 eiro. Kopējais grantu programms “Impulss” reemigrācijas veicinašanai finansējums ir 66 000 eiro jeb 33 000 eiro no pašvaldības budžeta līdzekļiem un Latgales plānošanas reģiona konkursa “Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ietvaros piešķirtais finansējums 33 000 eiro apmērā. Lasīt vairāk >>>
Jau šonedēļ, 28.augustā, pie klausītājiem nonāks pirmā sērija jaunam raidierakstam “Vārti”. Raidierakstā līdzās citu vecāku pieredzes stāstiem būs dzirdamas intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, un tajā gan tiks sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai, gan skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi. Raidierakstu veidojusi biedrība “Latviešu valoda diasporas ģimenēs”. Biedrības mērķis ir atbalstīt diasporas ģimenes latviešu valodas uzturēšanā. Latviešu diasporas lielums 2023.gadā bija vismaz 420 000 cilvēku. Taču pētījumi liecina, ka tikai ap 15% no tiem aktīvi iesaistīti organizētā diasporas darbībā. Arī valodas uzturēšana lielākoties notiek mājās, un ģimenes loma valodas iemācīšanā un saglabāšanā ir visbūtiskākā. Tāpēc biedrības aktivitātes būs vērstas uz dažāda formāta satura izstrādi, kas var noderēt un ir viegli pieejams ikvienai ģimenei. Uzsākot darbību, biedrība izveidoja Instagram kontu un Facebook lapu un grupu, kur regulāri tiek ievietota zinātniski pamatota informācija vecākiem par bērnu daudzvalodību un mantotās valodas apguvi.
Vārtu sēriju var klausīties šeit:
Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com
Spotify: https://open.spotify.com
YouTube kanāls Vārti: https://www.youtube.com
Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” un Amerikas Latviešu apvienība.
#Vārti #VārtiRaidieraksts #LatviešuValodaDiasporasĢimenēs #LatviešuValodasUzturēšana #VārtiPodcast #VārtiPodkāsts
Krāslavas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai Krāslavas novadā”. Tā mērķis ir motivēt remigrantus* atgriezties Krāslavas novadā, sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un radot jaunas darba vietas. Pastāvīgai dzīvei ārzemēs jābūt vismaz diviem gadiem. Atgriešanās vai pārcelšanās brīdim ir jābūt ne vairāk kā divus gadus pirms darbavietas izveidošanas vai uzņēmuma izveidošanas. Atgriešanās faktu persona pašapliecina. Atbalsta intensitāte vienam projekta iesniedzējam nepārsniedz 75%, un atbalsta maksimālā summa ir ne vairāk kā EUR 12 000,00. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Pieteikumu iesniegšana tiek pagarināta līdz 2024. gada 30. septembrim (plkst. 17.00). Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai remigrantiem, šogad jau otro reizi Liepājā tiek izsludināts līdzfinansējuma konkurss. Pieteikties konkursam aicināti tie iedzīvotāji, kuri ir atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas šeit veidot uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas sniegt darba vietu remigrantam. 2024. gada otrajā līdzfinansējuma programmā paredzēts finansējums 42 000 eiro apmērā, ko veido Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdzfinansējums 35 000 eiro un Liepājas pašvaldības līdzfinansējums 7 000 eiro. Viena uzņēmuma vienam projektam maksimāli pieļaujamais līdzfinansējums ir 12 000 eiro, kas tiek piešķirts konkursa kārtībā granta veidā. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs jau 11. gadu izsludina konkursu ’’Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2024’’, kurā viena no 11 nominācijām ir arī GADA REMIGRANTS – UZŅĒMĒJS!
Konkurss paredz apzināt remigrantus, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs ir atgriezies Latgalē ne vēlāk kā 5 gadus pirms konkursa izsludināšanas un ir uzsācis saimniecisko darbību, piedāvājot tirgus prasībām pieprasītu produktu vai pakalpojumu, tādējādi apliecinot uzņēmējdarbības vides attīstību reģionā un valstī. Izvirzīt pretendentus šim konkursam var ikviens, iesniedzot pieteikuma anketu līdz šī gada 17. septembrim (ieskaitot)! Detalizētāku informācija ir atrodama Latgales plānošanas reģiona mājas lapā:https://lpr.gov.lv
LPR piedalās pētījumā par ES ziemeļaustrumu robežu izaicinājumiem, fokusējoties uz ģeopolitiskās situācijas ietekmi un sadarbības stiprināšanu. Pētījumā tiks meklēti veidi, kā stiprināt sadarbību starp reģioniem un padarīt tos noturīgākus pret nākotnes izaicinājumiem. Diskusijā, kas notika 2024.gada 20.augustā Preiļu pilī un kurā tika pārstāvētas visas Latgales pašvaldības, piedalījās arī remigrācijas koordinatore Ruta Priede. R.Priede ir pārliecināta, ka remigrācijas jautājumu aktualizēšana ir viens no rīkiem, kā atdzīvināt un attīstīt pierobežas teritorijas. Starpinstitucionālas sadarbības modelis komunikācijā ar potenciālo remigrantu varētu būt veiksmīgs ceļš, kas atved aizbraucējus atpakaļ un kas parāda, cik Latgale ir ieinteresēta, lai viņi atgriežas un ka tam tiek darīts maksimāli daudz. Protams, arī izaicinājumi remigrācijas jomā, ir nopietni – nodarbinātība, dzīvesvieta, latviešu valodas zināšanas, sociālais atbalsts utml, bet sadarbojoties ir jārod tiem risinājumi, lai arī uzņēmējdarbība kļūtu kā viens no pamatfaktoriem, kas veicina remigrāciju. Lasīt vairāk >>>
Kurzemes novada latviešu valodas kā svešvalodas skolotājiem, kas māca pieaugušos, Latviešu valodās aģentūras piedāvātajos 12 stundu kursos 19. un 20. augustā sniegta iespēja ne tikai paplašināt zināšanas par latviešu valodas apguvēju sagatavošanu valsts valodas prasmes pārbaudei, digitālo mācību materiālu pieejamību un izmantošanu latviešu valodas apguvē un citu būtisku informāciju, bet arī uzzināt plašāk par remigrācijas procesu. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe kopā ar Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķi Ē.Pičukāni un Vienas pieturas aģentūras Kurzemes filiāles pārmaiņu aģenti S.Ķeiri informēja kursu dalībniekus par remigrācijas un imigrācijas aktualitātēm un potenciālo latviešu valodas apguvēju spektru Kurzemes novadā, kā arī remigrācijas koordinatora un SIF Vienas pieturas aģentūras pakalpojumiem jaunpienācējiem iekļaušanās procesā. Lasīt vairāk >>>
Remigrantu ģimenes ar bērniem aktīvāk atgriežas Latvijā līdz mācību gada sākumam, lai bērni jauno mācību gadu var sākt Latvijā un neiekavētu mācības.
Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: “Visvairāk ģimenes ar bērniem ir atgriezušās vai plāno atgriezties no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un Īrijas. Tad seko ASV, Dānija, Austrālija, Nīderlande, Zviedrija, Kanāda un Šveice. Šogad izteiktāk nekā citus gadus remigranti, kas atgriežas reģionā, par savu mājvietu izvēlas Rīgu – vairāk nekā 90% gadījumos. Visticamāk tas saistīts ar mājokļu un darbu tirgu, bet svarīgs faktors ir arī Pierīgas skolu un pirmsskolas iestāžu pieejamība – daudzviet praktiski ir izsmelta bērnu uzņemšanas kapacitāte.” Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados intensīvāka atgriešanās novērota vasaras mēnešos, kas raksturīga ģimenēm ar skolas vecuma bērniem.
Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore: “Ārvalstīs dzīvojošie iedzīvotāji rūpīgi plāno savu atgriešanās procesu, un tas nav spontāns lēmums. Tāpēc arī varam novērot, ka lielāka fiziska atgriešanās notiek tieši starp mācību gadiem vasarā. Tā ir arī mūsu rekomendācija – ja vien iespējams, ieplānot atgriešanās laikus tā, lai bērns var sākt jaunu mācību gadu jaunā vietā, tādā veidā apgūstot mācību vielu vienlaikus ar pārējiem. Tas atslogo arī pedagogu darbu. Protams, situācijas ir dažādas – daļā gadījumu atgriešanās tiek pakārtota jaunu darba gaitu uzsākšanai un līdz ar to mācību gaitas bērnam ir jāuzsāk mācību gada laikā. Dažkārt vecāki vēlas savus bērnus iekārtot Rīgas vai PieRīgas skolās tikai uz vienu mācību gadu, lai varētu saprast, kā viņi adoptēesies, kā iejutīsies Latvijas skolās. Protams, lai to izdarītu, ir jākārto daudz un dažādi dokumenti vairākās valsts pārvaldes iestādēs, un arī tas ir izaicinājums.”
Koordinatore arī norāda, ka vairums no šiem bērniem ir dzimuši ārvalstīs, un dzimto latviešu valodu apguvuši un lietojuši ģimenē, ne mācību vidē. Tieši vēlme atvieglot bērnu mācību gaitas Latvijā, ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki izvēlas atgriezties, kamēr bērni vēl ir mazi un var apgūt vajadzīgās valodas prasmes pirmsskolā. Skolās remigrantu bērniem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek nodrošināta papildu latviešu valodas apguve, lai tie ātrāk iejustos jaunajā vidē. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 15. augusta līdz 2024. gada 13. septembra plkst. 23.59. Lasīt vairāk >>>
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti sadarbībā ar citu Eiropas valstu kolēģiem turpina veidot tiešsaistes raidījumu ciklu “Uzzini pirms dodies. Droša darba ceļvedis Eiropā”, lai informētu par Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) darba tirgu, veicinot izpratni par droša darba iespējām Eiropā. Septītais cikla raidījums, kas veltīts Īrijas darba tirgum, būs skatāms 22. augustā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika EURES Latvia Facbook lapā . Raidījums tiek veidots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. NVA EURES konsultants Andris Segliņš sarunā ar Īrijas EURES konsultanti Katerīnu Kērnanu (Catherine Kiernan) skaidros, kādi šajā valstī ir darba un dzīves apstākļi, kādi speciālisti pieprasīti, kā jāveido CV un jāraksta motivācijas vēstule, kā tiek noslēgti darba līgumi un kādi dokumenti ir nepieciešami, uzsākot darba attiecības Īrijā. Raidījuma translācijas sekotāji EURES Latvia Facbook lapas komentāru sadaļā varēs uzdot savus jautājumus, kā arī vienoties par attālinātu konsultāciju.
NVA EURES konsultantu atbalsts pieejams ikvienam! Tīmekļvietne: www.nva.gov.lv/eures E-pasts: eures@nva.gov.lv Facebook: www.facebook.com/eureslatvia/ Linkedin: www.linkedin.com/company/eures-latvia Piektdienās no 13.00 līdz 15.00 EURES čats: https://eures.europa.eu/eures-services/chat-eures-advisers_enn EURES ir Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un to partneru tīkls, tā galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem un darba devējiem, kuri vēlas izmantot Eiropas darbaspēka mobilitātes iespējas. EURES tīkls darbojas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Šveicē, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Latviju EURES tīklā pārstāv NVA.
12. augustā plkst. 17.00 Berga bazārā, LaPa muzeja telpās notiks biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” atklāšanas pasākums. Augusta beigās dažādās straumēšanas platformās sāks skanēt biedrības veidots raidieraksts “Vārti”, kas tapis ar Latviešu valodas aģentūras un Amerikas Latviešu apvienības finansiālu atbalstu. Raidierakstā līdzās citu vecāku pieredzes stāstiem būs dzirdamas intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, un tajā gan tiks sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai, gan skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi. Biedrības mērķis ir atbalstīt diasporas ģimenes latviešu valodas uzturēšanā. Latviešu diasporas lielums 2023.gadā bija vismaz 420 000 cilvēku. Taču pētījumi liecina, ka tikai ap 15% no tiem aktīvi iesaistīti organizētā diasporas darbībā. Arī valodas uzturēšana lielākoties notiek mājās, un ģimenes loma valodas iemācīšanā un saglabāšanā ir visbūtiskākā. Tāpēc biedrības aktivitātes būs vērstas uz dažāda formāta satura izstrādi, kas var noderēt un ir viegli pieejams ikvienai ģimenei. Uzsākot darbību, biedrība izveidoja Instagram kontu un Facebook lapu un grupu, kur regulāri tiek ievietota zinātniski pamatota informācija vecākiem par bērnu daudzvalodību un mantotās valodas apguvi. Biedrības dibinātāji un biedri ir no dažādām valstīm un ar ilggadīgu pieredzi diasporas organizācijās un latviešu valodas uzturēšanas darbā. Migrācijas pētniece Daina Grosa uzaugusi Austrālijā un aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu sabiedrībā, kā arī strādājusi PBLA Izglītības padomē; Inga Sindi, pēc izglītības teātra un literatūras zinātniece, ar ģimeni dzīvojusi dažādās valstīs, tai skaitā Apvienotajos Arābu Emirātos, kur vadīja nodarbības latviešu bērniem un sarakstīja grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, ko šogad izdeva Latviešu valodas aģentūra; Signe Rirdance aktīvi darbojas Stokholmas latviešu skolā un nesen veikusi pētījumu par mantoto valodu latviešu diasporā Zviedrijā; Ieva Pūpola izveidoja un 12 gadus vadīja latviešu skolu Austrijā; Liene Karhumaki aktīvi piedalās Latviešu Kopienas Emirātos darbā un koordinē latviešu valodas skoliņu AAE bērniem; Inga Česle ir dzimusi Austrālijā un vada Brisbanes Latviešu namu; Amanda Zaeska ir Amerikā dzimusi tulkotāja un rediģētāja. Biedrības atklāšanas pasākumā būs iespēja arī iegādāties Ingas Sindi nesen publicēto grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, kurā diasporas vecāki var atrast praktiskus padomus par to, kā radīt motivāciju un pozitīvu gaisotni latviešu valodas izmantošanai ikdienā. Daina Grosa un Inga Sindi, Biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” dibinātājas un valdes locekles. Biedrības e-pasta adrese saziņai: lv.diasporasgimenes@gmail.com. Tel: 26622469
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule šovasar aktīvi piedalījās dažādās nometnēs, lai informētu diasporas latviešus par remigrācijas iespējām un veidotu jaunus kontaktus ar tautiešiem visā pasaulē. Viņa apmeklēja gan “3×3” nometnes, kā arī nometni diasporas un vietējo latviešu bērniem, sniedzot informāciju par remigrācijas koordinatora piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu tiem, kas plāno atgriezties Latvijā. Nometnē “Pagaršo Latviju” Vestienā, pulcējās 15 ārvalstīs dzīvojoši latvieši un 15 bērni no Latvijas vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Šajā “garšīgajā un radošajā” nometnē bērniem bija iespēja ne tikai iepazīt latviešu virtuvi un tradīcijas, bet arī veidot jaunas draudzības, kas stiprina saikni ar Latviju. Ingas individuālās sarunas ar vecākiem bija svarīgas, lai apzinātu interesi par atgriešanos Latvijā un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Tikai nodibināti vērtīgi kontakti ar diasporas latviešiem, kuri gan šobrīd neplāno atgriezties, taču aktīvi iesaistās latviešu kopienu aktivitātēs savās mītnes zemēs un uztur saikni ar Latviju. Lasīt vairāk >>>
2024. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 92 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 103 cilvēki. Kopumā kopš 2018. gada marta līdz šī gada jūnija beigām Kurzemes reģionā atgriezušies 1367 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas. Savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 1049 cilvēki. “Priecājamies, ka arvien vairāk cilvēku izrāda interesi vai atgriežas uz dzīvi Kurzemē. Lai to panāktu, esam ieguldījuši daudz darba. Šajā pusgadā tikāmies ar diasporas organizācijām un cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanās iespējām Kurzemē, strādājām ar pašvaldībām, veicinot sadarbību vēl efektīvākam remigrantu atbalstam, sadarbojāmies ar diasporas, reģionālajiem un nacionālajiem medijiem, kā arī veicām daudzas citas komunikācijas aktivitātes. Ir svarīgi, ka cilvēki turpina atgriezties Kurzemē, un tas ir skaidrs apliecinājums mūsu darba rezultātiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators ikdienā sniedz atbalstu Latvijas piederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ reiz devušies prom no Latvijas, bet ir izlēmuši vai domā par atgriešanos Kurzemē. 2024. gada pirmajos divos mēnešos individualizēti piedāvājumi sagatavoti 394 cilvēkiem. Kopumā no 2018. gada marta līdz 2024. gada jūnijam individuāli piedāvājumi sagatavoti 4029 cilvēkiem, kuri izrādījuši interesi par atgriešanos dzimtenē. Lasīt vairāk >>>
Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2024. gada 27. jūnija domes sēdē apstiprināja projektu konkursa “Dienvidkurzemes novada pašvaldības remigrantu līdzfinansējuma konkurss uzņēmējdarbības veicināšanai” nolikumu. Viens no pašvaldības uzdevumiem un mērķiem ilgtermiņā ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību un ekonomisko izaugsmi novada teritorijā. Šāda virzība ir arī atbilstoša pašvaldības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem par konkurētspējīgas un daudzveidīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanu. Tādēļ, lai veicinātu remigrantu atgriešanos un palīdzētu uzsākt savu uzņēmējdarbību Dienvidkurzemes novadā, ir izstrādāts remigrantu līdzfinansējuma konkursa nolikums. Konkursā savas projektu ieceres varēs pieteikt uzņēmēji, kuri ir atgriezušies Latvijā no dzīves citās zemēs un kuri vēlas uzsākt vai veicināt savu saimniecisko darbību Dienvidkurzemes novadā. Pieteikšanās no 2024. gada 24. jūlija līdz 21. augustam (ieskaitot). Konkursa pretendenti: uzņēmēji, kuri savu saimniecisko darbību veic vai vēlas veikt Dienvidkurzemes novadā. Atbalstāmās jomas: • jaunu vai lietotu iekārtu, materiālu un instrumentu iegādei; • informācijas un telekomunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādei; • produkcijas izstrādes un citus izmaksu segšanai; • pieslēgumu (ceļa, elektrības, kanalizācijas, komunikāciju u.c.) izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai; • specifiska rakstura darbaspēka izmaksām; • pirmreizējām izmaksām, kas saistītas ar telpu iekārtošanu un inventāra iegādi; • ēku būvniecībai (t.sk. tehniskās dokumentācijas sagatavošanai). Pieejamais finansējums vienam projektam: 4500 EUR. Lasīt vairāk >>>
Kurzemes plānošanas reģions izsludina 2024.gada projektu konkursu pašvaldībām “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu 2024. gadā atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”. Konkursu organizē Kurzemes plānošanas reģions ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Konkursā pieejamā finansējuma saņēmēji ir Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Konkursa dalībnieki iesniedz pieteikumu dalībai Konkursā atbilstoši 1. pielikumā “Pieteikuma anketa dalībai konkursā” noteiktajai formai, nosūtot to elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu Kurzemes plānošanas reģiona Vērtēšanas komisijai, ar norādi “Konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”” uz e-pastu pasts@kurzemesregions.lv no 2024. gada 8.jūlija līdz 2024. gada 5.augustam. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāju Baiba Kūmu, tālrunis 29190998, e-pasts: baiba.kuma@kurzemesregions.lv Lasīt vairāk >>>
Pamatojoties uz Salaspils novada domes 2024. gada 27. marta lēmumu, izsludināts projektu konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – Atgriezies Salaspils novadā!” ar projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu no 2024. gada 22. jūlija līdz 2024. gada 22. augustam (ieskaitot). Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantam, diasporas loceklim, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Salaspils novadā. Atbalstu varēs saņemt gan jauna uzņēmuma veidošanai, gan nesen (ne agrāk kā 24 mēnešus pirms pieteikšanās konkursā) dibinātu uzņēmumu attīstībai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai remigrantiem jau esošā uzņēmumā. Konkursa ietvaros varēs pretendēt uz Salaspils novada pašvaldības un valsts grantu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” kopsummā līdz 12000 euro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam ir jābūt vismaz 100% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā remigrācijas atbalsta finansējuma apmēra. Konkursa ietvaros piešķirtā granta līdzekļus varēs izmantot pamatlīdzekļu iegādei, gan arī izdevumiem par atlīdzību, gan nemateriālajiem ieguldījumiem. Projekts ir jāīsteno viena gada laikā no līguma noslēgšanas ar pašvaldību. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Jēkabpils novada pašvaldība sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu atkārtoti organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 30. jūlija līdz 2024. gada 30. oktobrim plkst. 23.59. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu, radot jaunu darba vietu remigrantam jau esošā uzņēmumā, vai sniegt atbalstu jaunizveidotam remigranta uzņēmumam, tostarp, nodrošinot jaunu produktu un/ vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā. Uz atbalstu var pretendēt: • fiziska persona (remigrants), kura atgriezusies vai pārcēlusies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kura apņemas nodibināt un reģistrēt komercreģistrā komersantu un uzsākt komercdarbību Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā; • juridiska persona, kura apņemas radīt vismaz vienu jaunu darba vietu remigrantam Jēkabpils novadā. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Lasīt vairāk >>>
SIA “Bauskas slimnīca” piedalās remingrācijas atbalsta pasākumā “Atgriezies Bauskas novadā!” un piedāvā remigrantiem šādas vakances: • ārsta palīgs uzņemšanas nodaļā; • fizioterapeits. Vakancēm aicināts pieteikties ikviens kandidāts, kurš atbilst prasībām, taču priekšroka atlasē būs tiem kandidātiem, kuri pēdējo divu gadu laikā remigrējuši uz Latviju (iepriekš ārvalstīs dzīvojuši vismaz 2 gadus)! Ja esi remigrants un neatrodi sev interesējošo vakanci, taču vēlies pievienoties SIA “Bauskas slimnīca” kolektīvam, aicinām sazināties, rakstot uz epastu: personals@bauskasslimnica.lv. Vairāk informācijas: https://saite.lv
“Mēs cienām, saprotam un atbalstām mūsu cilvēku izvēli pārcelties uz dzīvi Latvijā, Rīgas reģionā”, saka Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, “atgriežas visdažādāko profesiju un pieredzes cilvēki, ar atšķirīgiem dzīves stāstiem un atšķirīgiem mērķiem, ko vēlas darīt te – Rīgā un Pierīgā. Vērojama gan augsti kvalificētu, gan arī mazāk kvalificētu speciālistu atgriešanās. Par visiem ir prieks un visiem ir viens un tas pats vēlējums – piepildīt savu dzīvi un sapņus Rīgas reģionā.” Arī Latvijas talanti un radošo profesiju pārstāvji – mūziķi, mākslinieki, modeļi, dizaineri, video operatori un citi radošās darbības speciālisti pēc pavadīta ilgāka laika ārzemēs, par savām mājām tomēr izvēlas Rīgas reģionu. Pēc studijām Berlīnes Mākslas akadēmijā un periodiska darba Spānijā, uz dzīvi Rīgā ir atgriezusies māksliniece Ilze Preisa un sniedz mums iespēju apskatīt savas gleznas klātienē. Plašajā, gaišajā un priežu ieskautajā Mežaparka Estrādes Izstāžu zālē Ilzes Preisas personālizstāde “Metaforiskās spēles” ir atvērta līdz pat vasaras beigām. Ir interesanti vērot mūsu mākslinieces darbus, kā tajos atspoguļojas dažādās valstīs gūtie iespaidi, tēli, noskaņas un citu zemju kultūra. Cilvēki, kas pēc īsākas vai ilgākas prombūtnes ārzemēs atgriežas Latvijā, vienmēr mūsu sabiedrībā ienes jaunas vēsmas. Ilze Preisa ir pazīstama māksliniece, viņa ir piedalījusies 90 grupu izstādēs un sarīkojusi 17 personālizstādes Latvijā un ārzemēs – Austrālijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un citur. Rīgas plānošanas reģions pirms vairākiem gadiem izveidoja online izstādi “Radošie remigranti atvērti Latvijai”, kurā publicēja Rīgas reģiona remigrantu iesūtītos darbus. Izstādei nav beigu termiņa, tāpēc ikviens, kuram gleznošana ir profesionāla nodarbe vai hobijs, var iesūtīt savus darbus jpg formātā uz e-pastu koordinators@rpr.gov.lv, norādot savu vārdu un uzvārdu. Izstāde ir beztermiņa un to vieno mūsu talantu gūtā pieredze ārzemēs. Pasaule mūs bagātina un mēs bagātinām pasauli.
Latgales plānošanas reģiona remigrācijas komanda vēlas aptaujāt aizbraucējus un noskaidrot, kas ir noticis ar dzīvesvietu, kur mitinājāties pirms aizbraukšanas. Aizvien biežāk remigranti apgalvo, ka ir grūtības atrast dzīvesvietu Latvijā brīdī, kad ir nolēmuši atgriesties atpakaļ. Vēlamies izprast, kāda ir situācija mājokļu jautājumā – varbūt esat aizbraukuši, bet nākotnē tomēr cerat atgriesties, tādēļ nekustamo īpašumu vēl paturat sev kā drošības garantiju. Iespējams, zinot atbildes uz šiem jautājumiem, mēs varēsim pavērt komunikācijas tiltu starp aizbraucējiem, lai atgriežoties būtu vieglāk atrast sev dzīvesvietu. Ik katrai Latgales pašvaldībai ir ļoti svarīgi rast iespēju izprast situāciju mājokļu jomā, jo remigrantu atgriešanās ir stāsts ne tikai par Latgales reģiona attīstību, bet visas valsts attīstību kopumā. Aptaujas aizpildīšana aizņems ne vairāk kā 3 minūtes Jūsu laika, lūdzam iesaistīties. Aptauja te: https://ej.uz/AptaujaMajoklisRemigracija
Informācija: Ruta Priede, remigrācijas koordinatore Latgalē, (ruta.priede@lpr.gov.lv)
Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – īsteno granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus. Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota 80 tūkstošu eiro apjomā.
Informācija kontaktiem: Ādažu novada pašvaldība: annija.dukate@adazi.lv. Ropažu novada pašvaldība: guntars.kniksts@ropazi.lv.
Piektdien, 12. jūlijā, Latgales vēstniecībā “Gors” Latvijas Banka sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkoja tikšanos ar Latgales reģiona uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem, lai pārrunātu ar Latvijas ekonomikas izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību Latgales reģionā, tostarp situāciju mājokļu kreditēšanā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepazīstināja ar ekonomikas attīstības prognozēm un aktualitātēm, norāda, ka ir sācies jauns biznesa cikls, izaugsme ir bikla, bet mēs kāpjam augšup un cik straujš būs šis kāpums ir atkarīgs no investoriem, tāpēc mums ir jāņem situācija savās rokās un jāinvestē. Šobrīd tirgus situācija liecina, ka algu izaugsme ir lielāka nekā ražīguma, kam būtu jābūt otrādi. Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Savukārt diskusijās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem tika apspriesti banku kreditēšanas jautājumi, mājokļu tirgus tendences, kā arī pierobežas ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību un banku atbalsta instrumentu sniegšanu jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem. Tika aktualizēti arī jautājumi par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem un klientu servisu, kas bieži vien ir kavēklis jaunu iniciatīvu īstenošanai.
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca regulāri sadarbojas ar personāla atlases uzņēmumiem un aģentūrām, mērķtiecīgi piedāvājot darba iespējas sava reģiona remigrantiem – ar vācu, angļu, skandināvu un citu valodu zināšanām. Jaunākās ziņas ir saņemtas no personāla atlases uzņēmuma “I-Work Group”. Tiek piedāvāts interesants darbs. Uzņēmums meklē montieri/elektroatslēdznieku un aicina pieteikties kandidātus ar vācu valodas zināšanām un dažādām tehniskajām kvalifikācijām. Galvenā darba devēja prasība ir spēja sazināties vācu valodā un vēlme sevi attīstīt. Montiera/elektroatslēdznieka pienākumi ir saistīti ar dažādu SCB (luksafori, skeneri, u.c.) iekārtu montāžu un uzstādīšanu pie dzelzceļa līnijām. Darbs tiek organizēts divus mēnešus Vācijā un divas nedēļas Latvijā. Ja ir vēlēšanās, ir iespēja palikt Vācijā arī ilgāk. Tiek piedāvāta apmaksāta izmitināšana, transports, veselības apdrošināšana, darba apģērbs, viss tehniskais nodrošinājums. Vienīgās izmaksas, kas būus pašam jāsedz Vācijā, ir ēdināšana. Uzņēmums piedāvā arī izaugsmes iespējas nākotnē. Alga šim darbiniekam ir noteikta 3800 – 4300 EUR bruto mēnesī. NENOKAVĒ UN PIESAKIES! Sūtiet savu CV uz e-pasta adresi anete.mazure@i-work.lv Tālruņa numurs uzziņām: +371 26252056
Lai radītu iespēju visiem atbraucējiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības. Daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Līdz šim tie, kas tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mani mudināja meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Kartē ir aicināti reģistrēties visu Latvijas reģionu atbraucēji un tīkloties gribētāji, lai ir plašāks kartes pārklājums un lielākas iespējas kontaktēties ar domubiedriem. Lai kļūtu redzamiem kartē un varētu uzsākt jaunu sadarbību ar citiem remigrantiem savā apkaimē, atbraucēji tiek aicināti aizpildīt anketu: https://ej.uz/atbauceji . Saite uz interaktīvo karti: https://ej.uz/veex
No 21. līdz 23. jūnijam Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore apmeklēja diasporas pasākumu “Bērzes Strazdu Jāņu festivāls 2024”. Galvenie secinājumi – dalība šādā pasākumā ir labs veids, kā uzrunāt diasporas pārstāvjus, popularizēt koordinatoru darbu un palīdzēt tautiešiem rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos dzimtenē. Šāds festivāls ir populārs diasporas pārstāvju vidū. Ik gadu uzņemot ap 5 tūkstošiem apmeklētāju, pulcējot pašmāju estrādes māksliniekus un svinot vasaras saulgriežus, vienkopus ierodas latvieši no visas Apvienotās Karalistes. Tradicionāli festivālu gaisotnē apmeklētājiem ir iespēja baudīt ne tikai muzikālus priekšnesumus, bet arī apmeklēt dažādas teltis, kur uzņēmēji piedāvā savu produkciju, kā arī Latvijas valsts pārvaldes institūcijas sniedz savas konsultācijas. Arī šoreiz festivālā apmeklētājus uzņēma īpaša teltī – Latvijas mājā – kurā vienkopus atradās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra un 2 plānošanas reģionu (Zemgales un Vidzemes) remigrācijas koordinatores. Agnese Bokta, Zemgales plānošanas reģiona pārstāve, min: “Manuprāt, dalība pasākumā tiešām bija vērtīga, jo tā bija lieliska iespēja vienlaikus popularizēt koordinatoru darbu, iepazīstināt ar pieejamā atbalsta iespējām un gūt lielāku priekšstatu par to, kā cilvēkiem iet, kas satrauc un kāds vispār ir viņu skatījums uz Latviju un šeit notiekošo, turklāt tas viss notiek nepiespiestā, pozitīvā atmosfērā svinot saulgriežus”. Lasīt vairāk >>>
2024. gada 25. jūlijā plkst. 15.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs “Drošs darbs Eiropā”, semināra tēma – “Kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus”. Tiešsaistes seminārs tiek rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. Pieteikties dalībai 25. jūlija tiešsaistes seminārā interesentus aicinām elektroniski, aizpildot pieteikšanās anketu šeit: https://forms.gle/HSk3TZNYVJcZtcdS7. Uz reģistrēto dalībnieku pieteikumā norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīta tiešsaistes semināra saite. Dalībai tiešsaistes seminārā būs nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu. Austiņas ar mikrofonu un webkamera nav obligāta. Jautājumus var uzdot Zoom platformas čatā. NVA EURES konsultantu rīkotie bezmaksas tiešsaistes semināri “Drošs darbs Eiropā” ir lieliska iespēja darba ņēmējiem, kuri darba meklējumos dodas uz ārvalstīm un atgriežas Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par NVA EURES pakalpojumiem, bezdarbnieka pabalstu un tā eksportu (U1 un U2 dokuments), ģimenes pabalstiem un pensijām, kā arī par to, kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus. Jau tagad ir iespējams reģistrēties arī dalībai 24. oktobra tiešsaistes seminārā “Drošs darbs Eiropā”, aizpildot pieteikšanās anketu šeit: https://forms.gle/vQeenVt7i7Bd57r99. 24. oktobra tiešsaistes semināra tēma – “Pensija, ja darbs ir bijis vairākās Eiropas valstīs”. Lasīt vairāk >>>
Rīgas plānošanas reģiona birojā 12. jūnijā notika Latvijas reģionālo remigrācijas koordinatoru tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieku Rihardu Rozenbaumu. Tikšanās laikā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca iepazīstināja ar remigrācijas koordinatoru darba funkcijām, kā arī ar Latvijas reģionu remigrācijas statistiku. Reģionu remigrācijas kordinatores dalījās savā pieredzē un ikdienas darbā, raksturojot ikdienas darba specifiku un situācijas darbā ar remigrantiem. Tikšanās galvenā un centrālā tēma bija Riharda Rozenbauma iepazīstināšana un stāstījums par profesionālo dienestu un militāro karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viena no stāstījuma tēmām bija par to, kā veidojas karavīra darba samaksa, kādas ir sociālās garantijas, atvaļinājumu piemaksas un citas priekšrocības. Karavīrs, uzsākot profesionālo dienestu, saņem konkurētspējīgu un motivējošu atlīdzību, sākot no 1400 EUR pēc nodokļu nomaksas. Karavīriem ir pilnībā apmaksāta veselības aprūpe, ieskaitot zobārstniecību, kā arī viņu bērni pirmsskolas izglītības iestādēs tiek uzņemti ārpus rindas. Nacionālie bruņotie spēki gaida arī IT speciālistu, pavārus un citu profesiju pārstāvjus. Lai vairāk uzzinātu, ko nozīmē būt karavīram, sazinies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzrakstot e-pastu: rekrutesana@mil.lv
tīmekļvietne: www.klustikaravirs.lv
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 23. maija sēdē pirmo reizi izskatīts un apstiprināts pašvaldības līdzfinansējums remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu izveidei. Programmā atbalstīti pieci projekti, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu 38 000 eiro. Projekta mērķis ir veicināt jaunu produktu vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai remigrantiem – iedzīvotājiem, kuri ir atgriezušies no dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt remigrantu. Lasīt vairāk >>>
Krāslavas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai Krāslavas novadā”. Tā mērķis ir motivēt remigrantus* atgriezties Krāslavas novadā, sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un radot jaunas darba vietas. Pastāvīgai dzīvei ārzemēs jābūt vismaz diviem gadiem. Atgriešanās vai pārcelšanās brīdim ir jābūt ne vairāk kā divus gadus pirms darbavietas izveidošanas vai uzņēmuma izveidošanas. Atgriešanās faktu persona pašapliecina. Atbalsta intensitāte vienam projekta iesniedzējam nepārsniedz 75%, un atbalsta maksimālā summa ir ne vairāk kā EUR 12000,00. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Pieteikumu iesniegšana līdz 2024. gada 9. augustam (plkst. 13.00). Konsultācijas var saņemt, rakstot uz inta.murane@kraslava.lv, tiekoties personīgi 26. jūnijā, iepriekš saskaņojot laiku. Vairāk informācijas: www.kraslava.lv
Vasaras darba piedāvājums Eiropas Vasaras Skola – EVS nometnē!
Ļoti labas vai izcilas latviešu valodas zināšanas Pēc iespējas nometņu pieredze, kā dalībniekiem vai audzinātājam Spēja efektīvi darboties komandā un uzņemties atbildību 18 – 30 gadi 100% līdzdalība nometnē 2 nedēļu garumā Daudzveidīgas intereses interešu grupu organizēšanā Izziņu no soda reģistra un veselības izziņu Precizitāti, prasmi risināt problēmsituācijas, analītisko domāšanu, labas komunikācijas spējas
Pēc anketas izpildes, pieteikumi tiks izvērtēti un mēs ar Tevi sazināsimies un aicināsim uz interviju. Jautājumu gadījumā rakstiet uz evs@ela.lv , EVS Instagram vai Facebook.
“Eiropas Vasaras Skola ir nometne latviešu bērniem vecumā no 11-16 gadiem. Šogad tā notiks no 28. jūlija līdz 11. augustam Kokneses speciālās internātpamatskolas- attīstības centrā. Nometnes būtība ir stiprināt jauniešiem latviešu valodu, veicināt draudzību izveidošanos un veidot saikni ar Latviju. Audzinātāju uzdevums ir organizēt nodarbības, gādāt par jauniešu labsajūtu un uzraudzīt visapkārt notiekošo nometnē. Vairāk informācija ir pieejama mājaslapā.
Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības. “Daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Līdz šim tie, kas tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mūs mudināja meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Tāpēc radās šī interaktīvās kartes ideja,” skaidro Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā. Lai kļūtu redzamiem kartē un varētu uzsākt jaunu sadarbību ar citiem remigrantiem savā apkaimē, atbraucēji tiek aicināti aizpildīt anketu: https://ej.uz/atbauceji. Saite uz interaktīvo karti: https://ej.uz/veex. Lasīt vairāk >>>
2024. gada 18. jūlijā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādus pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. Tiešsaistes seminārs tiek rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. Plašāka informācija un pieteikšanās anketa šeit: www.nva.gov.lv
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Saldus novada pašvaldība izsludina grantu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā”. Grantu konkurss tiek īstenots ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu un būs pieejams 2024.-2026.gadam. 2024.gada kārtas projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai jāiesniedz līdz 2024.gada 18.jūlijam. Ja Jūs esat strādājis ārzemēs ne mazāk kā divus gadus un esat atgriezies Latvijā, Saldus novadā ne senāk kā divus gadus vai arī plānojat atgriezties, tad aicinām pieteikties konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” un iegūt finansējumu: – darbavietu izveidošanai – uzņēmums rada jaunas darbavietas, kur tiek nodarbināti remigranti, – uzņēmējdarbības projektu realizēšanai, kuros ir jānodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstība reģionālā mērogā.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Balvu novadā, tiek organizēts konkurss „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalstam”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 20.jūnija līdz 2024. gada 25. jūlijam plkst. 15.00.
No 3. līdz 30. jūnijam aicinām Preiļu novada mazos un vidējos uzņēmējus un saimnieciskās darbības veicējus, kā arī remigrantus piedalīties Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkursā! Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības (izņemot lauksaimniecības) attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā, radot inovatīvus, ar paaugstinātu pievienoto vērtību produktus un pakalpojumus, kas veicinātu esošās saimnieciskās darbības attīstību vai dažādošanu, lai attīstītu alternatīvus ienākumu avotus un palielinātu ienākumu līmeni Preiļu novada teritorijā. Plašāka informācija pieejama ŠEIT.
Jūnija izskaņā remigrācijas koordinatore dosies uz Apvienoto Karalisti, lai tiktos ar diasporas pārstāvjiem. Šim notikumam par godu, Zemgales plānošanas reģions izstrādājis grāmatiņu mazākajiem diasporas locekļiem, ar mērķi iepazīstināt ar Zemgales skaistākajām vietām un aicināt atgriezties šajā Latvijas reģionā. No 21. līdz 23. jūnijam Apvienotajā Karalistē norisināsies Bērzes Strazdu Jāņu Festivāls – lielākās Jāņu svinības ārpus Latvijas. Jau tradicionāli pasākumā būs īpaša Latvijas telts, kurā tautiešiem būs iespēja saņemt konsultācijas un informāciju no dažādu valsts institūciju pārstāvjiem. Ikviens festivāla apmeklētājs būs gaidīts Latvijas teltī, lai individuāli satiktos ar reģionu remigrācijas koordinatorēm un uzdotu sev interesējošus jautājumus. Ģimenēm ar bērniem būs iespēja saņemt jauno “Ceļojums uz Zemgali” grāmatiņu un izzināt 6 plānošanas reģiona pašvaldības. Lasīt vairāk >>>
Grāmatiņa šobrīd drukātā veidā būs pieejama diasporas bērniem. Savukārt, ikviens interesants digitālā veidā to var apskatīt un izdrukāt: www.zemgale.lv
2024.gada 24. maijā, Ludzā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales padomes un Latgales apakškomisijas apvienotā sēde, kuras galvenā tēma bija “Darbaspēks un izglītība Latgalē”. Tajā arī piedalījās remigrācijas koordinatore Latgalē Ruta Priede. Pasākumā piedalījās Latgales plānošanas reģiona, Latgales SEZ, Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāvji, kā arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Rēzeknes SEZ, Malnavas koledžas, Latgales Industriālā tehnikuma, Rēzeknes tehnikuma, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Nodarbinātības valsts aģentūras. Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ruta Priede atzina: “Ļoti vērtīga bija diskusija par darbaspēku remigrācijas sekmēšanas vektorā, īpaši par to, kurās profesijās trūkst speciālistu. Plānojam kopā ar LTRK informatīvo kampaņu remigrantiem, lai iesaistot LTRK biedrus – uzņēmējus, uzrunātu remigrantus ārzemēs un nodrošinātu viņiem darba vietas, atgriežoties Latvijā.” Pasākuma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vietējos uzņēmumus SIA “Organic Products” un SIA “Ludzas Maiznīca”, lai iepazītos ar to darbību un sasniegumiem. Šāda veida tikšanās un diskusijas ir būtiskas, lai identificētu un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Latgales reģions, un veicinātu tā attīstību gan ekonomiskajā, gan izglītības jomā.
Svētdien, 19. maijā, remigrantu ģimenes un Vidzemes pašvaldību remigrācijas speciālisti pulcējās Dikļos, lai pavadītu dienu draudzīgā un aktīvā gaisotnē. Pasākumu “Manas mājas Vidzemē” rīkoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē. Diena iesākās ar rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Vika vadītu ekskursiju Vika Pasaku parkā, kur viņš pastāstīja par parku un tajā izvietotajām viņa radīto literāro tēlu koka skulptūrām. Ekskursijai pievienojās arī Dikļu kultūras centra direktore Inna Krēsliņa, kura pastāstīja par Dikļu vēsturi un tās nozīmīgo lomu latviešu nācijas tapšanā. Pēc tam dalībnieki apskatīja Dikļu pils parku un tad devās ciemos pie glempinga “Mežurgas” saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. Mežurgās ģimenēm ar bērniem bija sarūpētas dažādas aktivitātes – bumbu ralliju pa Mazbriedes upi, “koka maizes” cepšana un citas atrakcijas. Visi kopīgi baudīja “Mežurgas” zupu un vienojās kopīgās sarunās ap ugunskuru. Lasīt vairāk >>>
2024.gada 21.maijā notika klātienes sapulce Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kurā tikās visi pieci Latvijas reģionu remigrācijas koordinatori – Ruta Priede (Latgale), Inga Madžule (Vidzeme), Daina Šulca (Rīga), Agnese Berģe (Kurzeme) un Agnese Bokta (Zemgale). Kopā ar VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītāju Zigmāru Ertu un vecāko eksperti – remigrācijas kontaktpersonu Vitu Ziemeli tika pārrunātas aktualitātes – Remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbībā norises gaita visā Latvijā, cik pieteikumu jau ir iesniegti un kāda ir atgriezeniskā saite no pašvaldībām par konkursa organizēšanu, Rīgas un Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatori dalījās iespaidos par veiksmīgajām diasporas vizītēm Hamburgā un Birmingenā, kā rezultātā tika secināts, ka apmeklēt tautiešus diasporas organizāciju notikumu laikā ir ļoti iedarbīgs instruments, kā informēt latviešus ārzemēs par remigrācijas aktualitātēm un palīdzību, ko sniedz remigrācijas koordinatori, kā arī tika ieplānotas nākotnes aktivitātes arī vasaras laikā, piemēram visu remigrācijas koordinatoru dalība Vispasaules cēsinieku dienā Cēsīs 17.jūlijā. Ir gandarījuma sajūta un neizsakāms prieks par remigrācijas koordinatoru saliedēto komandu un entuziasmu darbus darot!
Pamatojoties uz 2023. gada 27. jūnija Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, protokols Nr. 34/64§ un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumu Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”). Rēzeknes novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Atbalsts remigrācijā – uzņēmējdarbībai Rēzeknes novadā”. Kopējais finansējums 2024. gadā – līdz EUR 32 000,00 (trīsdesmit divi tūkstoši eiro, 00 centi); no kuriem EUR 16 000,00 (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) VARAM līdzfinansējums un EUR 16 000,00 (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums.
Vienam projektam pieejams līdz EUR 16 000,00 (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) līdzfinansējums, no kuriem EUR 8 000,00 (astoņi tūkstoši eiro, 00 centi) VARAM līdzfinansējums un EUR 8 000,00 (astoņi tūkstoši eiro, 00 centi) Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums. Projekta pieteicēja finansējums ir ne mazāk kā 50% no pieprasītā VARAM līdzfinansējuma apmēra.
Projektu pieteikumu iesniegšanas laiks: no 2024. gada 16. maija līdz 17. jūnijam, pl.16.30. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. Kā ziņots iepriekš, pērn jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi* rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā daļā pašvaldību konkursi jau ir izsludināti. Konkursa nolikums paredz, ka uz atbalsta saņemšanu var pretendēt tie remigranti, kas Latvijā atgriezušies ne senāk par 2022. gadu un pastāvīgi ārzemēs dzīvojuši vismaz divu gadu garumā. Vienas darba vietas vai uzņēmuma izveidei paredzētais valsts atbalsts gadā ir 8 000 eiro, bet pašvaldību un privātā līdzfinansējuma apmērs noteikts konkursa nolikumos. Jāatzīmē, ka atbalsts paredzēts tikai atalgojumam un pamatlīdzekļu iegādei. Citi atbalsta saņemšanas nosacījumi atrunāti konkrētās pašvaldības konkursa nolikumā.
Par pašvaldībām, kuras iesaistījušās atbalsta programmas īstenošanā, var uzzināt īpaši remigrantiem veidotajā mājas lapā www.paps.lv** sadaļā “Atbalsts uzņēmējdarbībai”, kā arī pie konkrētā reģiona remigrācijas koordinatoriem.
* 2022. gadā Latvijas Universitātes veiktais pētījums “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pieejams šeit
**saīsinājums sauklim – “palīdzam atgriezties pašu sētā”
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti sadarbībā ar citu Eiropas valstu kolēģiem šogad turpina veidot tiešsaistes raidījumu ciklu “Uzzini pirms dodies. Droša darba ceļvedis Eiropā”, lai informētu par Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) darba tirgu, veicinot izpratni par droša darba iespējām Eiropā. Sestais cikla raidījums, kas veltīts Spānijas darba tirgum, būs skatāms 23. maijā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika EURES Latvia Facebook lapā. NVA EURES konsultants Andris Segliņš sarunā ar Spānijas EURES konsultantu Rafaelu Peresu Garsiju (Rafael Pérez García) skaidros, kādi šajā valstī ir darba un dzīves apstākļi, kādi speciālisti pieprasīti, kā jāveido CV un jāraksta motivācijas vēstule, kā tiek noslēgti darba līgumi un kādi dokumenti ir nepieciešami, uzsākot darba attiecības Spānijā. Raidījuma translācijas sekotāji EURES Latvia Facbook lapas komentāru sadaļā varēs uzdot jautājumus, kā arī vienoties par attālinātu konsultāciju. Lasīt vairāk >>>
8. maijā Daugavpilī un 9. maijā Līvānos notika kupli apmeklēti Eiropas dienas svētki, kuros piedalījās jaunākā sabiedrības daļa – bērni un jaunieši. Eiropas pagalma svētki, kas notika Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Līvānu 1. vidusskolas pagalmos bija lielisks veids, kā tika iezīmēti svarīgākie jautājumi, kurus diskutē Latvijas divdesmitgades kā Eiropas Savienības dalībvalsts jubilejas sakarā – par drošu vidi bērniem un jauniešiem, sociālekonomiskajiem mērķiem Eiropā un Latvijā, un sadarbību starp publisko pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām. Remigrācijas koordinatore Ruta Priede un asistente Anna Stalidzāne bija sagatavojusi aktivitātes jaunākajai paaudzei, kas bija saistītas gan ar Latgali, gan ar Eiropu. Plašās iespējas, ko sniedz Eiropa ikvienam valsts iedzīvotājam nereti pārtop pēc kāda laika remigrācijas jomā risināmos jautājumos, jo vērtības un sajūtas, kas ir atrodamas mājās – Latgalē ir grūti aizstājamas ar materiālajiem labumiem, ko iespējams sniedz Eiropa. Taču pasaules pieredze, ko pārved mājās latgalieši pēc prombūtnes ir liels ieguvums visa reģiona attīstībai. Lasīt vairāk >>>
2024. gadā “Latviešu valodas un kultūras vasaras skola” diasporas jauniešiem notiks TIKAI TIEŠSAISTĒ . Vasaras skolā aicināti piedalīties diasporas jaunieši (17–35 gadi) bez priekšzināšanām, ar nelielām un labām latviešu valodas priekšzināšanām. Latvijas Universitāte ar Latviešu valodas aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu septīto reizi plāno organizēt latviešu valodas vasaras skolu ārzemēs dzīvojošajiem latviešu jauniešiem. Vasaras skola tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Vasaras skolas programmā: – latviešu valodas intensīvais kurss 64 akadēmisko stundu apjomā (gramatikas pamati: lasītprasmes, rakstītprasmes un runātprasmes pilnveide). Kurss ietver tādus tematus kā cilvēka personība, pieredze, zināšanas un prasmes, iepazīšanās un uzturēšanās Latvijā, daudzpusīgā un unikālā Rīga, pilsētas iepazīšana un orientēšanās tajā, Latvijas iedzīvotāju ikdiena un svētki, latviešu tradicionālā un mūsdienu kultūra, Latvijas aktualitātes medijos, Latvijas un latviešu veiksmes stāsti pasaulē; – lekcija par latviešu kultūru un folkloru: tradīcijām un ieražām. Lekcijas laikā vasaras skolas dalībnieki varēs iepazīties ar latviešu tautasdziesmām. Studentiem par sekmīgu kursa nokārtošanu tiks piešķirti 4 kredītpunkti (6 ECTS). Vasaras skolas saziņas valoda latviešu valodas nodarbībās un lekcijās ir angļu valoda. Informācija āngļu valodā: www.latvianlanguage.lu.lv Lasīt vairāk >>>
Turpinām tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” ar mērķi sniegt atbalstu, atgriežoties Vidzemē. Šoreiz aicinām izbaudīt Vidzemes dabas skaistumu un piedzīvojumus Dikļu pusē! Pasākumā aicinātas piedalīties ne tikai remigrantu ģimenes, bet arī Vidzemes pašvaldību remigrācijas speciālisti, dodos iespēju neformālā gaisotnē satikties un pārrunāt aktuālos jautājumus. KAD: Svētdien, 19. maijā, no plkst. 12.00 līdz 17.00. KUR: Pulksten 12.00 stāvlaukumā pie Dikļu pils. Dienu aizvadīsim draudzīgā un aktīvā gaisotnē. Pēc Dikļu pils un Vika Pasaku parka apskates, dosimies ciemos pie glempinga “Mežurgas” saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. Lasīt vairāk >>>
Šī gada 4. maijā Birmingemā, Apvienotajā Karalistē, norisinājās kultūras pasākums “Latviešu Kultūras diena 2024”, kur ar Latviešu Pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē atbalstu svētkos piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Pasākums “Latviešu Kultūras diena 2024” tiek rīkots jau devīto reizi un tas ir viens no tur dzīvojošās latviešu diasporas apmeklētākajiem un nozīmīgākajiem svētkiem Apvienotajā Karalistē. Svētku ietvaros Birmingemas bērnu un mūzikas bibliotēkā organizētajā, ģimenēm veltītajā pasākumā “Darbnīcas bērniem” remigrācijas koordinatore tikās ar diasporas pārstāvjiem. Pasākumā piedalījās ģimenes ar bērniem, kas aktīvi iesaistījās dažādās interaktīvās spēlēs un atrakcijās. Pasākuma gaitā individuālās sarunās un konsultācijās ar potenciālajiem remigrantiem A.Berģe stāstīja par remigrācijas koordinatora darbu, remigrācijas aktualitātēm, pārcelšanās un dzīvesvietas izvēles iespējām Latvijā un Kurzemes reģionā. Lasīt vairāk >>>
Šī gada pirmajā ceturksnī Kurzemes reģionā kopumā atgriezušies 54 cilvēki, savukārt par plāniem atgriezties informējis vēl 61 cilvēks. Kopumā laikā no 2024. gada janvāra līdz martam Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, sagatavojot individualizētus piedāvājumus, sniegusi atbalstu 210 cilvēkiem. “Ik dienas sazinoties ar cilvēkiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, secinu, ka atgriešanās tiek plānota arvien pārdomātāk. Atgriešanās process nav vienkāršs, jo jānokārto dažādas formalitātes, kas saistītas ar dokumentācijas kārtošanu, jāorganizē mantu pārvešana, jāsakārto bērnu izglītības, mājokļa un darba jautājumi. Nereti, uzklausot remigrantus, sākam risināt arī citas būtiskas, iepriekš neparedzētas situācijas un jautājumus, kas radušies saistībā ar pārcelšanos, jo katrs gadījums ir arī savā ziņā atšķirīgs. Tomēr mūs visus vieno kas ļoti būtisks – mīlestība pret dzimto Latviju un Kurzemi, vēlme justies kā mājās, runāt savā dzimtajā valodā un būt savā dzimtajā vidē. Tas joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kopumā sešu gadu laikā – no remigrācijas koordinatora pilotprojekta sākšanas 2018.gada martā līdz šī gada pirmajam ceturksnim – Kurzemē atgriezušies 1314 cilvēki, individualizēti piedāvājumi sagatavoti 3845 cilvēkiem, savukārt par saviem plāniem atgriezties informējuši 1007 cilvēki. Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājas, Ventspils valstspilsētās un Tukuma, Saldus, Talsu pašvaldībās. Lasīt vairāk >>>
Šī gada 21. aprīļa svētdienas pēcpusdienā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca tikās ar Latviešu biedrību Hamburgā. Tikšanos savās mājās organizēja biedrības valdes loceklis Andris Zemītis, un tā noritēja neformālā gaisotnē. Diskusijas klātienē ir biedrības tradīcija, kas pēc COVID pandēmijas atkal atjaunojas. 21. aprīļa pēcpusdienas tēma Hamburgas latviešiem bija remigrācija. Daina Šulca iepazīstināja ar remigrācijas koordinatora darbu, remigrantu vajadzībām un informēja, kā katram remigrantam tiek sagatavoti individuālie piedāvājumi. Sarunās tika diskutēts par svarīgākajiem jautājumiem, kas jāņem vērā, ja ir vēlēšanās atgriezties uz dzīvi Latvijā, kāda ir remigrantu, īpaši no Vācijas, pieredze, un ar ko ir jārēķinās pirms un pēc pārcelšanās. Daina Šulca uzsvēra, ka atgriešanās ir nopietns lēmums un pārcelšanās jautājumus ieteicams risināt savlaicīgi, pārdomāti un bez steigas. Aktuālākie jautājumi, ko uzdeva Hamburgas latvieši bija par veselības sistēmu Latvijā, ģimenes ārstiem un valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī darba iespējām Latvijā. Diskusijā izskanēja arī vairākas interesantas idejas un ierosinājumi, piemēram, aktivizēt Vācijas un Latvijas skolnieku apmaiņu dzīvošanai ģimenēs. Tas ļautu remigrantu bērniem vairāk iepazīt Latviju un veicinātu tautiešu atgriešanos. Lasīt vairāk >>>
Pavasarīgā, saulainā 21. aprīļa pēcpusdienā Lielezera pludmalē, Limbažos valdīja rosība un draudzīga atmosfēra. Tur pulcējās remigrantu ģimenes no dažādiem Vidzemes novadiem. Turpinot Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules aizsākto tradīciju, norisinājās jau ceturtā tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Šoreiz Lielezera apsaimniekotājs Jānis Remess ģimenes bija aicinājis izzinošā ekspedīcijā gar ezera krastu, kur varēja vērot dabas skaistumu un izbaudīt dažādas aktivitātes. Bērni rotaļājās, piedalījās foto orientēšanās spēlē un pieaugušo uzraudzībā cepa “koka maizi”. Pēcpusdienas noslēgumā visi pulcējās kopīgā piknikā, baudot uz ugunskura vārīto zupu, cepot desiņas un pavadot laiku sarunās. Lasīt vairāk >>>
Šī gada 4. maijā “Kultūras diena 2024 Birmingemā” ietvaros plkst. 11.00 Birmingemas bērnu bibliotēkā (Children’s Library at Library of Birmingham, Centenary Square, Broad Street, Birmingham, United Kingdom) notiks tikšanās ar Kurzemes plānošanas reģions reģionālo remigrācijas koordinatori Agnesi Berģi. Tās laikā koordinatore atbildēs uz Jūsu jautājumiem, kā arī būs iespēja uzzināt par remigrācijas aktualitātēm un atgriešanās iespējām Latvijā. Lasīt vairāk >>>
Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 8. aprīļa līdz 2024. gada 20. maijam plkst. 23.59 Uz atbalstu var pretendēt: – fiziska persona (remigrants), kura pēdējo divu gadu laikā atgriezusies vai pārcēlusies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kura apņemas nodibināt un reģistrēt komercreģistrā komersantu un uzsākt komercdarbību Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā; – juridiska persona, kura apņemas radīt vismaz vienu jaunu darba vietu remigrantam Jēkabpils novadā. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Atbalsta pasākuma īstenošanas laikā pretendentam uzņēmējdarbība jāveic Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Lasīt vairāk >>>
Ventspils novada pašvaldība izsludina pieteikšanos grantu konkursam uzņēmējdarbībai “Remigrācijas atbalsta pasākums”. Pieteikumus var iesniegt līdz 2024. gada 15. maijam elektroniski, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu vai parakstītus ar roku un ieskenētus vienā veselā PDF failā, nosūtot uz e-pasta adresi: projekti@ventspilsnd.lv. Konkursa uzdevums ir finansiāli atbalstīt Ventspils novada uzņēmumus, kas rada jaunas darbavietas remigrantiem un/vai remigrantu jaunizveidotus uzņēmumus. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai, veicinot remigrantu dibinātu uzņēmumu izveidi un/vai nodrošinot darbavietu izveidi remigrantiem. Piešķirtais pašvaldības līdzfinansējums projekta īstenošanai ir tikai daļējs finansējums. Grantu konkursa ietvaros 2024. gadā projektu īstenošanai kopējais finansēšanas fonds ir 18 000 eiro, tai skaitā, valsts finansējums 6000 eiro, pašvaldības finansējums 3000 eiro un privātais finansējums 9000 eiro. Lasīt vairāk >>>
Š.g. 21. aprīlī latviešu biedrībā Hamburgā viesosies Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kas pati ir remigrante un uz dzīvi Latvijā atgriezusies no prombūtnes Dānijā. Strādāt par remigrācijas koordinatori Dainai ir misijas darbs. Viņa pārzina atgriešanās procesus kā ikviens no mums, kas ir jau pārcēlies uz dzīvi Latvijā, Rīgā un Pierīgā. Remigrācijas tikšanās notiks 21. aprīlī pulksten 15:30, Hamburgā, Farnstr.6. Prezentācijā un sarunās tiks runāts par svarīgākajiem jautājumiem, kas jāņem vērā, jā ir vēlēšanās atgriezties uz dzīvi Latvijā. Kāda ir citu, īpaši Vācijas, remigrantu pieredze, uz ko jābūt gatavam un ar ko jārēķinās pirms un pēc pārcelšanās? Būs iespēja uzzināt, cik liels ir remigrantu skaits Rīgā, cik daudzi no viņiem pārcēlušies no Vācijas, ko tieši dara remigrācijas koordinators un cik tālu sniedzās viņa palīdzības robeža? Pieredze darbā ar remigrantiem ir ļoti dažāda. Tikšanās dalībnieki uzzinās, kādi ir remigrantu tradicionālie, specifiskie un ārkārtas jautājumi, un kā koordinators tos palīdz risināt? Vācija ir to valstu vidū, uz kurieni ir aizbraukuši dzīvot un strādāt krietns skaits Latvijas valsts piederīgo. Vācija ir ceturtā lielākā valsts, no kuras par atgriešanos pie koordinatora interesējas visvairāk remigrantu – tūlīt aiz Lielbritānijas, Īrijas un ASV. Piecu darbības gadu laikā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore ir sazinājusies ar vairāk nekā 700 personām no Vācijas. Pēdējo gadu laikā atgriešanās process ir kļuvis krietni intensīvāks. Kāpēc cilvēki atgriežas – arī par to tiks runāts 21. aprīlī, Hamburgā.
Informācija: latviesihamburga.de
Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus. Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā. Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu. Lasīt vairāk >>>
Turpinām tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē! Kurš ir teicis, ka pavasaris nav piemērots gadalaiks pastaigai? Mēs ticam, ka kustībā ir spēks, tādēļ uzvilksim ērtu apģērbu, uzliksim saulesbrilles un dosimies lūkot Lielezeru! KAD: Svētdien, 21. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 16.00. Tiekamies: Lielezera pludmalē, Lielezera ielā 14, Limbažos. Koordinātes: lat: 57.503567271992885; lon: 24.70216372533049. Dienu aizvadīsim draudzīgā un erudītā kompānijā. Lasīt vairāk >>>
Pagājušajā piektdienā, 5. aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. Visi uzsvēra, ka Latvija viņiem ir bijusi ļoti būtiska, pat dzīvojot ārvalstīs, tādēļ centušies saglabāt saikni, organizējot dažādas aktivitātes. Tomēr, laika gaitā, viņiem radusies pārliecība par vēlmi atgriezties. Biznesa attīstības eksperte Daniela Bandena, atzina, ka “ir jābūt gatavam, ka šeit tevi nesagaidīs ar atplestām rokām, tādēļ ir jāapbruņojas ar pacietību un neatlaidību pārvarēt grūtības.” Lasīt vairāk >>>
Vasarā no 2024. gada 28. jūlija līdz 11. augustam Kokneses pamatskolā – attīstības centrā, Aizkraukles novadā norisināsies Eiropas Vasaras skola 2024, kurā šogad aicināti piedalīties latviešu jaunieši vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Nometni organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu.
Vairāk info: Eiropas Latviešu apvienība (ela.lv)
Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu konkursa kārtībā granta veidā piešķir līdzfinansējumu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu izveidei Liepājā. Pieteikšanās līdzfinansējumam no 2024. gada 23. februāra līdz 22. aprīlim. Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu līdz 50% no projekta kopējās summas. Maksimālais līdzfinansējums – 12 000 eiro. Pieteikties konkursam aicināti tie iedzīvotāji, kuri ir atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt remigrantu. Vairāk info: kurzemesregions.lv
Projektu pieteikumu iesniegšanas laiks: no 8. aprīļa līdz 8. maijam (plkst. 16.30). Kopējais pieejamais atbalsta apmērs ir 12 000 eiro. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 25% no piešķirtās atbalsta summas. Konsultācijas var saņemt, rakstot uz iveta