Izsludināts radošais konkurss bērniem un jauniešiem “Pavasari sagaidot!”
Pavisam drīz Latvijā un citur pasaulē tiks svinētas Lieldienas, kas saistās ar pavasara saulgriežiem, olu krāsošanas tradīcijām, ticējumiem par pūpolu veselības spēku un Lieldienu zaķi, kas bērniem sagādā dāvanas un saldumus. Latgales plānošanas reģions, gatavojoties svētkiem, rīko radošo konkursu bērniem un jauniešiem “Pavasari sagaidot”, pievēršot uzmanību dabas norisēm, pavasarim atnākot, kā arī latviešu svinamajiem svētkiem un Lieldienu tradīcijām. Radošā konkursa “Pavasari sagaidot” mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu izpratni par latviešu tradīcijām, gadskārtu svinībām, norisēm dabā, lietderīgi un radoši pavadot brīvo laiku, kā arī vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus un jauniešus radošajās aktivitātēs, caurvijot Lieldienu tematiku. Lasīt vairāk >>>
18.aprīlī norisināsies NVA un EURES tiešsaistes seminārs remigrācijas atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”
2024. gada 18. aprīlī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoomnorisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādu atbalstu un pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. Lasīt vairāk >>>
Daugavpils uzsāk pieņemt pieteikumus “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē izskatīts un atbalstīts jautājums par jauno uzņēmēju atbalsta programmas „Impulss” īstenošanu. 2024. gadā grantu programmas “Impulss” ietvaros ieviests jauns pasākums “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu. Pieteikumu pieņemšana sāksies 15. martā.
29. februārī plkst. 13:00 Webex tiešsaistes platformā notiks vebinārs remigrantiem par nodokļiem un starptautiskajiem līgumiem
Diasporas pārstāvji un remigranti! Latvijas Republikas Ārlietu ministrija 29. februārī visiem interesentiem rīko vebināru ar ekspertiem no Valsts ieņēmumu dienesta un Labklājības ministrijas par remigrantu pensijām, nodokļiem un starptautiskajiem līgumiem. Vebinārs notiks 29. februārī plkst. 13:00 (pēc Latvijas laika) Webex tiešsaistes platformā. Saite uz zvanu pieejama šeit:lvmfa.webex.com Pievienošanās zvanam ar numuru:Tikšanās numurs (pieejas kods): 2731 184 6879. Tikšanās parole: 3Msckyb8CA9
Atgriezties motivē piederības sajūta Latvijai
Aizvadītajā gadā ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales plānošanas reģionā atgriezās 118 personas. Savukārt, 149 personas informējušas par savu vēlmi atgriezties. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Zemgales reģionā atgriezās 97 personas, aizvadītajā gadā vērojama neliela izaugsme. Kā norāda Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Bokta: “Aizvadītais gads bijis veiksmīgs, ir pieaudzis to personu skaits, kas izvēlējušies atgriezties reģionā.” Lielākoties tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā un ģimenes ar bērniem. Savukārt, vēl 57 personas atgriezušās pašas un tikai pēc pārcelšanās griezušās pēc palīdzības pie remigrācijas koordinatora. Valstu saraksts, no kurienes latvieši atgriežas jau vairākus gadus ir nemainīgs – Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Vācija. Savukārt par mājvietu atgriežoties no dzīves ārvalstīs remigranti biežāk izvēlas Jelgavas novadu un valstspilsētu, taču arī pārējās pašvaldībās vērojams remigrantu pieplūdums, min koordinatore. Nemainīgi ir arī remigrantu galvenie atgriešanās motivatori – ģimenes, draugu un radu tuvums, māju un piederības sajūta savai valstij. Tradicionāli lielākā remigrantu aktivitāte vērojama vasaras periodā, kas ir labs laiks, lai bērni spētu aklimatizēties un sagatavotos jaunajam mācību gadam.
Bauskas un Jēkabpils novadu pašvaldībās sekmēs remigrāciju
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) organizētajā konkursā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” atbalstu saņem 2 pašvaldības. Konkursa galvenais mērķis bija noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu periodā no 2024. līdz 2026.gadam. Atbalstu paredzēts piešķirt uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, un/vai jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem – fokusā ir remigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs. Viena no pašvaldībām, kas konkursā ieguva finansiālu atbalstu ir Bauskas novada pašvaldība. Startējot konkursā pašvaldības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību, paredzot iespēju finansiāla atbalsta saņemšanai jaunu darbavietu radīšanu remigrantiem un/vai atbalsta sniegšanu jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem. Novada dome ir apstiprinājusi konkursa nolikumu „Remigrācijas atbalsta pasākums – „Atgriezies Bauskas novadā!””. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 EUR, pašvaldības finansējums līdz 4000 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Remigrācijas jomā liela nozīme ir kvalitatīvas informācijas apmaiņai
2023.gada Latgales plānošanas reģiona remigrācijas komandas darba rezultatīvie rādītāji ir sekojoši: atgriezušās uz dzīvi Latgalē ir 55 ģimenes (136 cilvēki), kā arī atgriezušās pašas un pēcāk sazinājušās ar koordinatoru ir 24 ģimenes (60 cilvēki). Ar prieku tiks turpināts darbs komunicējot ar 75 ģimenēm, kas izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē. Par remigrācijas koordinatora palīdzības iespējām ir jāstāsta plašākai sabiedrības auditorijai, tādēļ 2023.gada laikā koordinatore aktīvi piedalījās lokāla un valstiska mēroga pasākumos, kā arī to organizēšanā, piemēram, 21.02.2023. Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvarā VPR un LPR organizēja tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”, kurā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Tika apmeklēts 6. Latvijas Lauku kopienu parlaments Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. Lieliska iespēja informēt diasporas latviešu kopienu pārstāvjus un potenciālos remigrantus koordinatorei bija XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.. 3.jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā aizvadīta tikšanās ar ārzemju latviešiem “Pasaules latviešu saieta nams” koncerta norises laikā, kurā piedalījās liels skaits diasporas pašdarbnieku un skatītāju. 5.jūlijā dalība Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 (PLEIF 2023), kura laikā paneļdiskusijā par remigrācijas procesiem Latvijā tika runāts par mobilitāti un remigrāciju, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Koordinatores un asistentes dalība 6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. 13.jūlijā koordinators vadīja nometnes 3×3 saietā Ludzā politiskās ievirzes par remigrācijas veicināšanu Latvijā. 26.septembrī tika organizēts reģiona, valsts un starptautiska līmeņa pasākums “ Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes vizīte Daugavpilī”. Savukārt 2023.gada 21.oktobrī piedalījās 11. ikgadējā diasporas organizāciju un skolu pārstāvju sanāksmē Apvienotajā Karalistē LR vēstniecībā – Pasākuma laikā LR vēstniecei Ivitai Burmistrei un klātesošajiem sniedza informāciju par remigrācijas tendencēm Latgalē un citām sadarbības iespējām ar diasporu Lielbritānijā. Viens no pēdējiem apmeklētajiem pasākumiem 2023.gadā bija viesošanās piedalījās Ziemassvētku pasākumā Stokholmas Latviešu skolā 16.decembrī, kura laikā neformāli un sirsnīgi varējām pārrunāt dažādus jautājumus, kuri interesē latviešus ārzemēs par atgriešanos mājās.
Vienas pieturas aģentūras Latgales filiāles atklāšanas svētki
2024.gada 18.janvārī Daugavpilī notika Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras Latgales filiāles atklāšanas pasākums, kurā piedalījās arī Latgales plānošanas reģiona projekta UAP Latgale vecākā komercdarbības speciāliste Ruta Priede un remigrācijas koordinatora asistente Anna Stalidzāne. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce uzrunā klātesošajiem uzsvēra, cik svarīga ir kvalitatīva informācijas apmaiņa un cik dažkārt ir liela nozīme būt rokas stiepiena attālumā tiem, kam ir nepieciešama palīdzība, atvērtība jaunas sabiedrības dalībniekiem un spēja palīdzēt integrēties Latvijas sociālajā, kultūras un uzņēmējdarbības vidē. Atklāšanas svētku laikā tika organizēta arī diskusija, kurā notika sarunas par integrācijas jautājumiem Latgales reģiona kontekstā, par sarežģīto un par veiksmes stāstiem, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu pieredzi izglītības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības sfērās. Diskusijā piedalījās arī Zaiga Pūce un Ruta Priede, gan arī Daugavpils valstspilsētas izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos Ilze Onzule, Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka, Daugavpils Universitātes ES Erasmus+ programmas projektu koordinatore Karolīna Hrapāne. Sarunu noslēgumā visi kopīgi secināja, ka cieša sadarbība starp pašvaldības un valsts iestādēm ir atslēga uz kvalitatīvu konsultāciju pakalpojumiem, jo mērķis visiem ir kopīgs – saliedēta un iekļaujoša sabiedrība.
2023.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezies 281 cilvēks un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim atgriezušies 1255 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepājas un Ventspils valstspilsētas, Tukuma, Kuldīgas un citas Kurzemes pašvaldības. Savukārt par vēlmi atgriezties informējuši 938 cilvēki. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm. “Atskatoties uz 2023.gadu, varu teikt, ka tas ir bijis gana ražens un produktīvs. Cilvēkiem, kuri pauduši vēlmi atgriezties, sagatavoti 920 individualizēti piedāvājumi, un audzis arī dzimtenē atgriezušos skaits. Kā viens no būtiskiem iemesliem, ko cilvēki min, lemjot par atgriešanos, ir atalgojuma apmērs un tā attiecība ar mājokļa un citām ģimenei būtiskām izmaksām, kas nu jau nereti ir samērā līdzīgas esošajā mītnes zemē un Latvijā. Ģimenes ar bērniem, kuras atgriežas Latvijā, vēl arvien akcentē to, ka vēlas, lai bērni uzaugtu Latvijā un neaizmirstu savas saknes. Priecē arī tas, ka pērn audzis to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Latvijā – 2023.gadā vairāk nekā 200 ārvalstīs dzīvojošu tautiešu pauduši vēlmi atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Sabiedrības integrācijas fonds ir izsludinājis pieteikšanos Mediju atbalsta fonda programmas “Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” konkursos
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izsludinājis pieteikšanos Mediju atbalsta fonda (MAF) programmas “Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” konkursos: https://sif.map.gov.lv/contests
Diasporas medijiem šogad iespējams pieteikties uz diviem konkursiem: Atbalsts diasporas medijiem ar kopējo finansējumu līdz 59 919,03 Eiro un Sadarbības projekti ar diasporas medijiem ar kopējo finansējumu līdz 77 360 Eiro.
Aicinām iepazīties ar šo informāciju, palīdzēt tās tālākā izziņošanā un piedalīties informatīvajā seminārā 18.janvārī, plkst. 10:00: https://www.latviesi.com
Remigrantus interesē labs darbs un laba alga
2023. gadā uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezās 243 personas, ieskaitot bērnus. Visvairāk remigrantu ir no Lielbritānijas un Vācijas, kā arī Skandināvijas valstīm un Īrijas. Raksturīgākie atgriešanās iemesli ir dzīves dārdzības palielināšanās enerģētikas krīzes un Krievijas – Ukrainas kara dēļ, kā arī vēlēšanās, lai bērni uzaug Latvijā un būt kopā ar savu ģimeni un radiem. Remigranti stāsta, ka, apkopojot ikdienas un uzturēšanās izdevumus, pārtikas un mājokļa īres cenas, kas īpaši pieaugušas Lielbritānijā un Īrijā, tagad izdevīgāk ir dzīvot Latvijā. Protams, katrs gadījums ir individuāls. Rietumeiropā netrūkst to Latvijas valsts piederīgo, kas, labi iekārtojušies, pagaidām vēl nedomā pārcelties uz Latviju vai arī to darīs, sasniedzot pensijas vecumu. Lasīt vairāk >>>
NVA EURES konsultanti rīkos četrus tiešsaistes seminārus “Drošs darbs Eiropā”
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti šogad Zoom platformā rīkos četrus tematiskos tiešsaistes seminārus “Drošs darbs Eiropā”. Tā ir iespēja darba ņēmējiem, kuri darba meklējumos dodas uz ārvalstīm un atgriežas Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par NVA EURES pakalpojumiem, bezdarbnieka pabalstu un tā eksportu (U1 un U2 dokuments), ģimenes pabalstiem, strādājot citā Eiropas Savienības (ES) valstī, pensiju piešķiršanu, ja darbs ir bijis vairākās Eiropas valstīs, kā arī par to, kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus.
2024. gadā NVA un EURES tematiskie semināri “Drošs darbs Eiropā” tiešsaistes platformā Zoom norisināsies 25. janvārī, 25. aprīlī, 25. jūlijā un 24. oktobrī. Katra semināra ilgums – 1 stunda, sākums – plkst.16.00 pēc Latvijas laika
Dalībai tiešsaistes semināros jāreģistrējas elektroniski – jāizvēlas datums, interesējošā tēma, jāuzklikšķina uz norādītās saites un jāaizpilda pieteikšanās anketa:
Pievienoties Zoom platformai Jūs varēsiet tiešsaistes semināra norises dienā, uzklikšķinot uz saites, kas tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem. Lai piedalītos tiešsaistes seminārā, Jums būs nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu. Austiņas ar mikrofonu un webkamera nav obligāta. Jautājumus Jūs varēsiet uzdot Zoom platformas čatā.
Vidzemē 2023. gadā trīskāršojies remigrantu skaits
2023. gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu. Pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā Vidzemē tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja, ka galvenie atgriešanās iemesli ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi. “Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidro I. Madžule un piebilst, “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.” 2023. gadā remigrācijas koordinatore veica nozīmīgu darbu, organizējot un vadot dažādus pasākumus, lai atbalstītu remigrantu atgriešanos un integrāciju Latvijā. Viena no aktivitātēm bija tiešsaistes diskusijas “Vidzemes Inovācijas nedēļā”, kurās tika apspriesta remigrācijas un inovācijas mijiedarbība. Tāpat Inga Madžule organizēja tīklošanās pasākumus “Manas mājas Vidzemē” Cēsīs, Valkas un Ogres novadā, kur remigranti varēja dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpašu uzmanību viņa veltīja arī sociālās integrācijas veicināšanai, rīkojot foto orientēšanās pārgājienu Cēsīs un izzinošu pārgājienu Ogres Zilajos kalnos. Koordinatore arī iesaistījās biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Vidzemē rīkotajos pasākumos. Inga Madžule piedalījās arī starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumos, tikdamās ar latviešu kopienas pārstāvjiem no Brazīlijas Cēsīs, apmeklēja ar latviešu diasporu saistītos pasākumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023, Pasaules latviešu ģimeņu saietā – nometnē 3×3 Preiļos, sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis” Billundā, Dānijā kā arī dažādos citos kultūras, sporta un ekonomikas tēmai veltītos pasākumos Latvijā un ārzemēs. Lai veicināti remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, VPR pašvaldībām tika organizēts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ar mērķi noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Iedvesmojoša un jaunām tikšanām bagāta bija remigrācijas koordinatores dalība Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī Berlīnē, un pulcēja ap 200 dalībniekiem. Gada noslēgumā, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās tradicionāla Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus – ekspertus, kuri dalījās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem.
Latgalē ir pašiem sava Vienas pieturas aģentūra
2024.gada 9.janvārī Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinēšanas komanda devās iepazīties ar Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras komandu Daugavpilī – klientu konsultanti Editu Latkovsku un pārmaiņu aģenti Olgu Kuzņecovu jaunatvērtajās biroja telpās. Vienas pieturas aģentūras Daugavpils birojs ir nupat uzsācis savu darbību, kurā sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļiem, personām ar piešķirtu alternatīvo statusu, un patvēruma meklētājiem) un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, lai sekmētu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Trešo valstu pilsoņiem Vienas pieturas aģentūrā nodrošinās klātienes vai tiešsaistes individuālās konsultācijās latviešu, angļu un krievu valodās (nepieciešamības gadījumā arī piesaistot tulku) varēs saņemt informāciju par uzņemšanu, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo aizsardzību, nodarbinātību, nodokļu sistēmu, izglītības, veselības, mājokļu u.c jautājumiem., kā arī palīdzēs saņemt jurista, psihologa un citu speciālistu individuālās konsultācijas, rakstiskos un mutiskos tulkojumus retajās valodās, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tikšanās laikā pārrunājām par turpmāko sadarbību informācijas apmaiņas ziņā un secinājām, ka tīklošanās ir labākā pieeja informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu gan par remigrācijas koordinatora, gan par Vienas pieturas aģentūras konsultācijām, kuras bieži vien ir ļoti saturiski saistītas. Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra Daugavpilī atrodas Ģimnāzijas ielā 11, 6.kabinets, Daugavpilī, tālrunis 29557630
“Vienas pieturas aģentūras pakalpojumu īstenošana tiek nodrošināta Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros (līguma Nr. PMIF/13.1./2022/1/01). Finansējums piešķirts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%).”
Foto: Edita Latkovska (Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras klientu konsultante Daugavpilī), Anna Stalidzāne (Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora asistente), Olga Kuzņecova (Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras pārmaiņu aģents Daugavpilī)
2024.gadā NVA rīkos četrus EURES tiešsaistes seminārus remigrantu atbalstam
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti arī šogad, sākot ar janvāri, Zoom platformā rīkos tiešsaistes seminārus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”. Tā ir iespēja Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par situāciju darba tirgū un nodarbinātības iespējām Latvijā, par atbalstu un pakalpojumiem, ko piedāvā NVA un EURES, uzzināt, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties. 2024. gadā NVA un EURES semināri “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” tiešsaistes platformā Zoom norisināsies 18. janvārī, 18. aprīlī, 18. jūlijā un 17. oktobrī. Katra tiešsaistes semināra ilgums – viena stunda, sākums – plkst.16.00 pēc Latvijas laika.
Pievienoties Zoom platformai Jūs varēsiet tiešsaistes semināra norises dienā, uzklikšķinot uz saites, kas tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem. Lai piedalītos seminārā, Jums būs nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu. Austiņas ar mikrofonu un webkamera nav obligāta. Jautājumus Jūs varēsiet uzdot Zoom platformas čatā.
NVA Darba tirgus departamenta EURES koordinatore Līga Baufale: “Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet apsver iespēju vai arī jau ir nolēmuši atgriezties Latvijā, ir ļoti svarīgi būt informētiem par darba tirgus situāciju un darba iespējām Latvijā, kā arī par rīcībām, kas jāveic atgriežoties. Piemērota darba atrašana Latvijā un ar pārcelšanos saistītu visu nepieciešamo dokumentu secīga, savlaicīga un pareiza noformēšana ir veiksmīgas atgriešanās priekšnosacījumi. NVA EURES tiešsaistes semināru dalībnieki varēs ne vien saņemt padomus, kā jārīkojas, pārceļoties, un iegūt aktuālo informāciju par darba iespējām un dzīves apstākļiem Latvijā, bet arī dalīties ar citiem potenciālajiem remigrantiem un viņu ģimenēm savā pieredzē, kas gūta, risinot ar pārcelšanos saistītus jautājumus. Ja Jūs plānojat atgriezties Latvijā, aicinu reģistrēties un piedalīties NVA EURES tiešsaistes semināros “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”.
NVA EURES konsultantu atbalsts pieejams ikvienam!
Ja Jums ir papildu jautājumi par darba iespējām Latvijā, sociālo aizsardzību (ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsts un tā eksports u.c.) vai starpvalstu nodokļu samaksu, aicinām sazināties ar NVA EURES konsultantiem:
Aizvadītas apmācības pašvaldību speciālistiem remigrācijas koordinācijas jautājumos
Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu un veicinātu savstarpējo sadarbību, 11.decembrī, Kurzemes plānošanas reģions organizēja apmācības pašvaldību pārstāvjiem ar tēmu “ Rūpēs par citiem parūpēties arī par sevi – personīgā labbūtība”. Apmācību mērķis bija pašvaldību pārstāvjiem palīdzēt uzlabot labbūtību, samazināt stresu un izdegšanas riskus, apgūstot ikdienā darbā nepieciešamās sociālās iemaņas, uzlabot iesaisti darbā, motivāciju, efektivitāti un samazināt konfliktus. Apmācībās gūtās zināšanas noderēs darbam ar remigrantiem nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai un veiksmīgākai to piesaistē. Apmācības vadīja Labbūtības līderības, Emocionālās inteliģences un koučinga trenere, Supervizore, labbūtības un līderības koučs Evija van der Beek. Apmācībās piedalījās Liepājas un Ventspils valstspilsētu, kā arī Kuldīgas, Talsu un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji.
Remigrantu ģimenes tiekas Zemgalē
Katram savs stāsts, bet visiem viens kopīgais – mīlestība pret dzimteni un vēlme atgriezties savās mājās. Tā īsumā varētu raksturot 9. decembrī aizvadīto Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores organizēto remigrantu tīklošanās pasākumu. Sirsnīgā atmosfērā Kārklu Muiža tikās ģimenes no Zemgales, kuras nu ir atgriezušās Latvijā. Pasākuma laikā ģimenes dalījās ar ārvalstu pieredzi un redzējumu, kas būtu uzlabojams, lai Latvijā atgrieztos vairāk tautiešu, stāstīja, kas pamudināja atgriezties un ko visvairāk novērtē Latvijā. “Jauks un vērtīgs pasākums. Mērķēts uz koordinatora pakalpojumu pilnveidošanu un/vai uzlabošanu, kas protams ir ļoti labi! Visvairāk patika, ka neraugoties uz vēsajiem laikapstākļiem bija padomāts arī par gados jaunākiem remigrantiem, mūsu gadījumā čalīti, kurš Latvijā līdz šim bijis vien pāris reizes. Priecēja arī aktivitātes, piepildītā programma un sagatavotā prezentācija. Prezentācijā iekļautie rezultāti vispārējam ieskatam, kas notiek apkārt arī bija interesanti. Neraugoties uz ierobežoto laiku, bija interesanti aprunāties ar pārējiem pasākuma dalībniekiem” tā Ivo Pāvulāns – remigrants, kurš ar ģimeni pirms pāris mēnešiem atgriezies Latvijā.
Remigrantu Golubovu ģimene kopā ar Latvijas Valsts prezidentu iededz Rīgas pils svētku egli
Kuplā Golubovu ģimene no Valkas – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli. Uz ikgadējo Ziemassvētku pasākumu tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes pēc novadu pašvaldību ieteikuma. Tika sveiktas arī ģimenes, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās dzīvot Latvijā. Rinkēvičs pauda pateicību, sacīdams: “Jūs esat šeit, jo jūs kā stipras ģimenes esat paraugs saviem līdzcilvēkiem un mums visiem Latvijā. Jūs lieliski parādāt, kā var apvienot gan darbu, gan rūpes par bērniem, gan arī sabiedriskās aktivitātes.” Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017.gadā, jo neapmierināja Anglijas izglītības un veselības sistēma. Ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Pēc izglītības un darba pieredzes viņa ir sociālais rehabilitētājs ar darba pieredzi Apvienotajā Karalistē. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” Aleksandrs un Sandra lepojas ar savām atvasēm. Ģimenes Rīgas pilī pulcējās no Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Dobeles novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Saldus novada, Smiltenes novada, Valkas novada, Balviem, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Olaines un Rīgas.
Vidzemes pašvaldību remigrācijas speciālisti izvērtē šogad paveikto
Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus. Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas. Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās. Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā. Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.”
Reģionālā remgirācijas koordinatore seminārā informē par remigrējušo bērnu un jauniešu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā
No 2023.gada No 14. novembra līdz 4. decembrim Latviešu valodas aģentūra organizēja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus „Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem un imigrantiem”. 4. decembrī noslēdzošo semināru vadīja Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura semināra dallībniekiem pastāstīja par remigrācijas aktualitātēm Latvijas reģionos un par remigrācijas koordinatora darbu kopumā. Seminārs bija veltīts tādai būtiskai tēmai kā remigrējušo bērnu un jauniešu iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā. Savas prezentācijas laikā Agnese Berģe pastāstīja, ar kādiem jautājumiem un situācijām saskaras ģimenes, kuras atgriežas Latvijā, kādas ir galvenās problēmsituācijas skolās, kā arī par 2019.gada Latvijas skolu pētījumu, kur aktīvi iesaistījās visi Latvijas reģionu remigrācijas koordinatori. Vairāk informācijas par Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursiem: https://valoda.lv/aicinam-piedalities-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides-kursos-6/
Par remigrācijas koordinatoru darbu: Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Sologubu ģimene pārstāvēja Latgales remigrantu ģimenes svētku egles iedegšanas pasākumā Rīgas pilī
Latgales remigrantu kuplās ģimenes Rīgas Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā šogad pārstāvēja Sologubu ģimene no Krāslavas puses. Mamma Santa, tētis Antons un brašo dēlu pulciņš – Matīss, Samuēls un Kristiāns ieradās svinīgajā notikumā un kopā ar Latvijas Prezidentu Edgaru Rinkeviču un citām aktīvajām ģimenēm no visas Latvijas iedegtu svētku egli. Prezidents E.Rinkevičs pēc pasākuma savā Twitter kontā rakstīja: “Tāds jampadracis Rīgas pilī notiek reti. Šodien bija tā reize. Uz eglītes iededzināšanu pulcējās Latvijas dižģimenes no daudziem Latvijas novadiem. Ar tādu enerģijas, jautrības un labestības lādiņu var mierīgi dzīvot visu nākamo gadu. ” Sologubu ģimene intereses vadīti pirms daudziem gadiem Santa ar vīru devās uz Lielbritāniju strādāt, jo tā visi darīja. Bet pēc kāda laika atgriezās atpakaļ. Un tad atkal dzīve piespēlēja situāciju, ka bija jādodas darbos uz Vāciju, lai sapelnītu naudu studijām. Un tieši tur saprata, cik daudz priekšrocību un labumu viņi zaudē esot prombūtnē – daba, ekoloģiska pārtika, radu un ģimenes tuvums. Latvijas rudzu maizi un neaprakstāmi garšīgos kartupeļus nu jau ģimene bauda kopā ar saviem brašajiem dēliem Matīsu, Samuēlu un Kristinānu. Tā ir tik lieliska iespēja dažu minūšu laikā būt ārpus pilsētas kņadas un doties pastaigā svaigā gaisā. Latgale tiešām ir brīnišķīga vieta! Atgriežoties Santa Dzalbe-Sologuba kopā ar vīru radīja brīnišķīgu atpūtas vietu kempingu “Aimasas”, kas atrodas Kombuļu pagastā Krāslavas novadā. “Mums pašiem ļoti patīk atpūsties pie dabas, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs nolēmām izveidot tādu vietu, kur var atbraukt viesi klusumā, vienatnē, jo mums arī patīk klusums un vienatne – atpūsties un izbaudīt dabu. Vajadzīgs ir tikai gribasspēks. Latvijā ir ļoti daudz iespēju attīstīties – galvenais nevajag baidīties, vajag darīt!”, – saka Santa.
UZ SVINĪGU KOPĀBŪŠANU SATIEKAS RĪGAS REMIGRANTU ĢIMENES
Rīgas pašvaldība ir iedibinājusi jauku tradīciju – reizi gadā pirms Ziemassvētkiem kopā ar mūsu reģiona remigrācijas koordinatoru Dainu Šulcu aicina uz tikšanos no ārvalstīm atgriezušās ģimenes. Sirsnīgas sarunas. Svētku ieskandināšana. Dalīšanās pieredzē. Pasākumā pateicības vārdus ģimenēm veltīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kas uzsvēra atgriezušos ģimeņu lomu Rīgas attīstībā. Daina Šulca, reģiona remigrācijas koordinatore pasākumā akcentēja: “Piecu gadu laikā ar remigrācijas koordinatora atbalstu uz Rīgu ir atgriezušies vairāk nekā 700 cilvēki. Šis skaits pilsētai un visai latviešu tautai ir vesela bagātība. Lai cik interesanta, aizraujoša un jaunus iespaidus dodoša ir dzīve ārzemēs, tomēr spēks un pārliecība, ko dod dzimtā zeme, nekur citur nav atrodama kā tikai savā zemē un savā pilsētā. Un mūsu pilsēta ir Rīga. “
Pasākuma gaitā remigranti tika iepazīstināti ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru kā apkaimju attīstības ģeneratoru, varēja personīgi iepazīties un aprunāties ar Rīgas apkaimju koordinatoriem, kā arī uzzināt par aktīvas līdzdalības iespējām Rīgas apkaimēs. Dalībnieki piedalījās pieredzes apmaiņā par viņu pieredzi saistībā ar līdzdarbošanos vietējās kopienas dzīvē ārzemēs, kā arī iespējamo līdzdarbošanos Rīgas pilsētā.
Šis pasākums notiek ceturto gadu pēc kārtas un jau kļuvis par tradīciju Ziemassvētku laikā. Pirmos divus gadus tas tika rīkots attālināti. Šogad tas notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
2023. gada 30. novembrī galerijas “Romas dārzs” Berči zālē Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizēja remigrantu ģimeņu tikšanos “Nākamā pietura – Liepāja”. Uz tikšanos tika aicinātas remigrantu ģimenes, kas atgriezušās uz dzīvi Liepājā. Tikšanās mērķis bija nodrošināt remigrantiem iespēju satikties un pārrunāt esošos izaicinājumus, atgriežoties uz dzīvi Liepājā, un dalīties ar iespējamajiem risinājumiem. Remigrantu tikšanos atklāja Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kurš pastāstīja par pašvaldības darbu un iesaisti darbā ar jauno iedzīvotāju piesaisti pilsētai. Savukārt Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens iepazīstināja ar aktuālo informāciju par īres namu attīstību Liepājā, bet Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols informēja par remigrantu uzņēmējdarbības projektu līdzfinansēšanas konkursu. Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākumu izpildītāja Kitija Kuduma pastāstīja par jauniem piedāvājumiem ZIIC centrā. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe informēja par remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un Liepājas valstspilsētas pašvaldībā. Neformālā gaisotnē pasākuma gaitā A.Berģe tikās ar remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Liepājā, sniedzot individuālas konsultācijas, atbildot uz remigrantu interesējošiem jautājumiem.
Frankfurtē Latvijas svētku noskaņās iepazīstina ar remigrācijas koordinatora darbu un sniegto atbalstu
2023. gada 18.novembrī Frankfurtē notika Frankfurtes Latviešu biedrība rīkotais pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kur ar Frankfurtes Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājas Mārītes Kļaviņas – Pönsgen atbalstu svētkos piedalījās arī reģionālās remigrācijas koordinatores – Agnese Berģe no Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) un Daina Šulca no Rīgas plānošanas reģiona (RPR), lai informētu pasākuma viesus par remigrācijas koordinatoru darbu un svētku norises laikā sniegtu atbildes uz ar remigrāciju saistītiem jautājumiem. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena Frankfurtē tiek atzīmēta un svinēta kopš 2014.gada. Frankfurtes Latviešu biedrības organizētie svētki ir plaši apmeklēti. Latviskā gara un tradīciju uzturēšanā ir iesaistīti gan mazie, gan lielie biedrības pārstāvji. Svētku pasākums iesākās ar semināru, kā laikā KPR reģionālās remigrācijas koordinatore Agnese Berģe klātesošajiem interesentiem pastāstīja par koordinatoru darbu, remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un atbildēja uz jautājumiem. Savukārt RPR remigrācijas koordinatore Daina Šulca pastāstīja par Rīgas reģiona remigrācijas aktualitātēm. Semināra laikā ikvienam interesentam bija iespēja saņemt informatīvus materiālus par atgriešanās iespējām Kurzemes reģionā. Diasporas pārstāvji arī interesējās par darba iespējām, ar pensiju un citas dokumentācijas kārtošanu saistītiem jautājumiem mītnes zemē, ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu Latvijā, dzīvesvietas iespējām, kā arī citām aktualitātēm. Pēc semināra tika atklāts svētku koncerts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kurā piedalījās Frankfurtes latviešu kopas – sieviešu koris “Silava”, deju kopa “Dimdari”, jauktais koris “Mainas balsis”, skolu “Zīļuks” un Eiropas skolas skolēni. Koncertā uzstājās arī ārzemēs dzīvojošo mākslinieku muzikālais duets “Viņš un viņa”. Visu svētku norises laikā remigrācijas koordinatori turpināja sniegt aktuālu informāciju un atbildēja ar remigrāciju saistītiem jautājumiem. Sadarbības veicināšana ar Frankfurtes Latviešu biedrību un satikšanās ar diasporas pārstāvjiem ļauj iepazīt reālo diasporas dzīvi, satikt cilvēkus un skaidrāk iepazīt viņu vajadzības, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt potenciālajiem remigrantiem vēl detalizētāku un viņu vajadzībām piemērotāku individualizēto piedāvājumu. Šādas klātienes tikšanās arī nodrošina iespēju uzrunāt tos tautiešus, kuri ikdienā uzturas citā informatīvajā telpā vai vēl nav iepriekš pietiekami iepazinuši remigrācijas koordinatora darbu un sniegto atbalstu, kā arī ļauj dibināt jaunus kontaktus un apzināt jaunas vajadzības un papildu iespējas potenciālo remigrantu informēšanai par atgriešanās iespējām Kurzemē. Kurzemes plānošanas reģions pateicas Frankfurtes Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājai Mārītei Kļaviņai – Pönsgen par iespēju piedalīties sirsnīgajā pasākumā un, godinot Latvijas proklamēšanas 105. gadadienu, atgādināt tautietiešiem par atgriešanās iespējām un pieejamo atbalstu dzimtenē.
Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu koordinatores remigrācijas jautājumos remigrācijas jautājumos tiekas ar tautiešiem Berlīnē
Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu koordinatores remigrācijas jautājumos Inga Madžule un Agnese Bokta piedalījās Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Pasākums, kas norisinājās 18. novembrī un pulcēja ap 200 dalībnieku. Pasākumu atklāja biedrības vadītāja Vinija Folkmane. Svinībās piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā konsulārās nodaļas vadītāja Maija Bilsena. Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība bija sagatavojusi krāšņu programmu, kur piedalījās gan Berlīnes latviešu mākslinieki – pasaulslavenā pianiste Lauma Skride, Agita Rando, Monta Wermann, Gunārs Upatnieks, gan kolektīvi – Berlīnes latviešu koris, folkloras kopa “Rīta Rasa un Berlīnes latviešu skolas bērni. Svinību otrajā daļā notika danči un diskotēka, piedāvājot neformālu un priecīgu noskaņu. Koordinatores apmeklēja pasākumu, lai sniegtu informāciju un atbildētu uz jautājumiem par remigrāciju Latvijā, iepazītos ar vietējo diasporu un dibinātu jaunus kontaktus. I. Madžule stāsta par pieredzi un secinājumiem pēc pasākuma: “Tiekoties ar tautiešiem, mani iepriecināja cilvēku atvērtība un atsaucība. Tomēr, runājot par atgriešanos Latvijā ar dažādiem cilvēkiem, vairākums nebija ieinteresēti šajā jautājumā, jo viņiem ir labs darbs un atalgojums. Cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Vācijā. Taču iepriecina tas, ka daudzi Berlīnes latviešu regulāri, pat reizi trijos mēnešos, apmeklē Latviju, izmantojot ekonomiski izdevīgos lidojumus. A. Bokta piebilst: “Latvijas jubilejai veltītais koncerts bija sirsnīgs un patriotisma pilns, daudz talantīgu latviešu mīt Vācijā. Neskatoties uz attālumu, mīlestība pret dzimteni jūtama iztālēm un tiek audzināta bērniem jau no mazotnes. ” Remigrācijas koordinatores dibināja kontaktus ar Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītāju Viniju Folkmani, kā arī ar vēstniecības konsulārās nodaļas vadītāju Maiju Bilsenu, kura ir vēstniecības kontaktpersona diasporas jautājumos. Patīkama iepazīšanās bijusi ar cēsnieci Aiju Uščinu, kura dzīvo netālu no Berlīnes un tirgo savā veikaliņā latviešu produktus, ko iepērk Latvijā no vietējiem ražotājiem. Berlīnes latviešu rīkotais pasākums ne tikai piedāvāja kultūras baudījumu, bet arī veicināja informācijas apmaiņu un dialogu par dzīvi Latvijā, atvērti un silti uzņemot ikvienu, kurš izjūt saikni ar Latviju un tās kultūru.”
Remigrācijas kordinatori piedalās diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksmē
21.oktobrī, Londonā notika 11.ikgadējā diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, kas nodarbojas ar remigrācijas kordinēšanu. Šī gada sanāksmes laikā akcenti tika likti uz remigrācijas jautājumiem un nodarbinātības iespējām Latvijā, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbalsta iespējas diasporai. Sanāksmi atklāja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Ivita Burmistre. Viņa bija gandarīta, ka jau atkal ir izdevies pulcēt dažādu organizāciju un skolu pārstāvjus, lai apspriestu aktuālos jautājumus, kā arī vēstniece pateicās par nenogurstošo entuziasmu latvietības uzturēšanā, īpaši izceļot tautiešu ieguldījumu, veicinot latviešu valodas skoliņu darbību, rīkojot teātru izrādes, informatīvus tiešsaistes raidījumus, sporta sacensības, novusa turnīrus, koru un deju koncertus, sadarbības konferences, valsts svētku svinības, saulgriežu svētkus un daudzas citas aktivitātes. Sanāksmē piedalījās vairāk kā 30 dažādu organizāciju un skoliņu pārstāvji.
Sanāksmes pirmajā daļā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone informēja klātesošos par NVA sadarbību ar diasporu, tautiešiem pieejamajiem NVA atbalsta resursiem un EURES tīkla pakalpojumiem Latvijā, savukārt 5 plānošanas reģionu koordinatores prezentēja sava pārstāvētā reģiona tendences un iespējas, kuras pieejamas potenciālajam remigrantiem. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādiem atgriešanās stāstiem. Lai arī varētu šķist, ka katra stāsts ir atšķirīgs, tomēr iezīmējās arī kāda tendence, proti, lielākoties tautieši dodas svešumā finansiālu apsvēru dēļ, savukārt, atgriežas emocionālu apsvērumu vadīti. Nereti gūtā pieredze ārvalstīs ir bijis kā atspēriens uzsākt ko savu Latvijā.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā klātesošie uzklausīja prezentācijas par Latvijas institūciju atbalsta instrumentiem un projektu konkursiem Latvijas diasporai. Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Elita Gavele, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar jauno Plānu darbam ar diasporu 2024.- 2026. gadam. Tāpat Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinators Toms Pāvils ieskicēja plānotās izmaiņas Diasporas atbalsta projektu konkursā. Turpinājumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule prezentēja LIAA prioritāros sadarbības virzienus darbam ar diasporu, savukārt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča pastāstīja par SIF diasporas atbalsta instrumentiem. Bloka noslēgumā biedrības “Eiropas Latviešu apvienība” (ELA) prezidija locekle Vita Kalniņa informēja par ELA administrēto finansējuma konkursu latviešu diasporas skolu atbalstam.
Sanāksmes noslēgumā Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē Valdes priekšsēdētāja Vera Antipova iepazīstināja klātesošos ar jaunizveidoto pārstāvniecību, kas pārņem Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (LNPL) līdzšinējās funkcijas. Sanāksmes dalībnieki ar stāvaplausiem pateicās LNPL priekšsēdim Paulam Zivtiņam un organizācijas pārstāvjiem par mūža ieguldījumu organizācijas izveidē un latviskuma uzturēšanu ārvalstīs. Tāpat diasporas organizācijas un skolas informēja par aktuālajiem notikumiem un turpmākajiem plāniem. Sanāksmē runāts par diasporas mediju nozīmi, veidojot raidījumus un saturus latviešiem Apvienotajā Karalistē.
Plānošanas Reģionu remigrācijas koordinatores pēc piedalīšanās sanāksmē pauda sekojošas atziņas: “Apvienotajā Karalistē ir lielākā latviešu diaspora un būt klāt šādā sanāksmē, kurā piedalās tās biedrību un organizāciju pārstāvji, ir lieliska iespēja. Informācija par remogrācijas iespējām tālāk nonāks pie viņu ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām, latviešu organizācijām. Tas ir labs veids, kā sajust diasporas noskaņojumu, uzklausīt tās locekļu pārdomas un bažas, kuras ir saistītas ar izvēli atgriezties Latvijā. Svarīgs ir arī izveidotais personīgais kontakts starp remigrācijas koordinatoru un tautiešiem. Tā iespējams radīt uzticību un pozitīvi noskaņot remigrācijas procesam.”
Nozīmīgākās atziņas pēc pasākuma: galvenokārt šādas tikšanās reizes ir vērtīgas ne tikai, lai katra iestāde vai organizācija varētu prezentēt savu darbību un paveikto, bet arī, lai dibinātu jaunus kontaktus un tīklotos. Tāpat tautieši ārvalstīs novērtē remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu, jo nereti vēlmi atgriezties var mazināt dažādas birokrātiskas grūtības, kuras ar koordinatora palīdzību iespējams atrisināt ātrāk un efektīvāk.
Paldies par palīdzību raksta tapšanā Agnesei Boktai (Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas kordinatore) un Ingai Madžulei (Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas kordinatore)
23.septembrī ar pasaules pieredzi Latvijā – Pasaules stāsti Liepājā
23.septembrī devāmies ārpus Rīgas ar jau galvaspilsētā iecienītajiem pasaules stāstu vakariem. Šoreiz 23.septembrī plkst. 17.00 bijām Liepājā, kur uzstājās 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet galu galā atgriezušies dzimtenē. Liepājā uzstājās divi brīnišķīgi cilvēki, kas kādu laiku pavadījuši ārpus dzimtenes, bet dzīvi izveidojuši Latvijā un ir savas zemes patrioti!
Kristaps Fridrihsons savulaik kādu laiku nodzīvoja Gērnsijas un Džērsijas salās, kur smēlās profesionālo pieredzi viesmīlības un ēdināšanas nozarē. Atgriežoties dzimtajā pilsētā Liepājā, viņš kopā ar sievu un brāli sāka vadīt Liepājas burgernīcu “Street Burgers”! “Ceļš ir bijis garš un brīžiem ļoti smags, bet te nu mēs esam – atpakaļ Liepājā,” pateica Kristaps!
Solvita Bodoga jau no bērnības aizrāvusies ar cirka mākslu, kādu laiku pavadījusi Ukrainā, Francijā, Zviedrijā un citviet, lai pilnveidotu savas zināšanas un prasmes šajā arodā! Solvitas dzīve ir krāsainu un aizraujošu notikumu bagāta ne tikai pasaulē, bet arī dzimtajā Liepājā!
“Cirks ir mans dzīvesveids, visos manos projektos tas ir klātesošs. Man vienmēr paticis, ka cirkā cilvēks spēj vairāk nekā patiesībā. Tas ir brīnums realitātei,” saka Solvita.
Š.g. 24.oktobrī notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Kā ģimenes pārcelšanās uz Latviju ietekmē bērna dzīvi?”
Š.g. 24.oktobrī plkst. 20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Kā ģimenes pārcelšanās uz Latviju ietekmē bērna dzīvi?”. Šajā raidījumā pārrunāja svarīgās, lietas, par ko būtu jāpadomā pirms uzsākt atgriešanās procesu, kādus dokumentus ir jānokārto mītnes zemē, kur meklēt informāciju, lai parūpētos par izglītību bērniem Latvijā. Diskusijā piedalījās vairāki kompetenti viesi, kuri sniedza savu skatījumu un pieredzi šajā jautājumā.
Viesi:
Agnese Berģe – Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, kas piedalās aktīvi remigrantu atgriešanās procesā un ģimenes pārcelšanās uz Latviju.
Ērika Pičukāne – Latviešu valodas aģentūras metodiķe, kas piedalās bērnu valodas attīstības un izglītības jautājumos ārvalstīs un remigrācijas procesā.
Daina Gross – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kas ir veikusi pētījumu par remigrantu bērnu psiholoģisko stāvokli un integrāciju Latvijas skolās.
Lita Temistokleusa – Birmingemas latviešu skolas “Saktiņa” vadītāja un “Latviešu pārstāvniecība Apvienotā Karalistē” valdes locekle, kas dalīsies savā pieredzē par bērnu izglītību un identitātes saglabāšanu ārvalstīs.
Noderīgi zināt! Vai viegli atgriezties mājās?
20.septembrī plkst.20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Vai viegli atgriezties mājās?”
Raidījumā piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura pastāstīja par koordinatora darbu, atbildēja uz interesējošiem jautājumiem, kā arī informēja par atgriešanās iespējām Latvijā.
28.oktobrī biedrība dosies uz 5. Reģionālo stāstu vakaru Valmierā, lai pasaules pieredzē dalītos ar vidzemniekiem. Pasākuma norises vieta un laiks: kafejnīca “Tērbata”, Tērbatas iela 2, Valmiera no plkst.17:00 līdz 19:00.
Šoreiz sajutīsim pasaules elpu, ieklausoties Danielas Bandenas un Aigara Lauža stāstos. Daniela Bandena ir pavadījusi 10 gadus Atēnās, strādājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības Programmā (UNDP) darbā ar Melnās jūras un Vidusjūras valstu reģionu, ekonomiskās attīstības, investīciju piesaistes un valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanu. Šobrīd Daniela ir atgriezusies Latvijā un, izmantojot gadu gaitā uzkrāto pieredzi, sadarbojas ar Grieķijas menedžmenta un konsultāciju uzņēmumu, veidojot ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un attīstot projektus gan ES, gan noteiktos reģionos ārpus ES. Aigars Lauzis ir uzņēmuma BeTriton vadītājs, līdzīpašnieks, dizainers, izgudrotājs. Maģistra grādi urbānajā dizainā un ainavu arhitektūrā. Dzīvojis, studējis un strādājis Londonā 6 gadus (2007-2013), piedaloties pie liela mēroga projektiem visā pasaulē. Ar velosipēdu veicis 30+ tūkstošus kilometrus garu ceļu no Londonas līdz Tokijai (2013-2017) ar 4 pieturām – Stambulā Dubaijā, Singapūrā un Šanhajā, kur strādājis profesijā, lai nopelnītu līdzekļus tālākajam ceļam. Pēc 10 gadu pasaules sirojumiem un Sprīdīša pārbaudījumiem atgriezās dzimtas mājās Smiltenē un šobrīd ar pilnu jaudu attīsta amfībijas BeTriton – produktu, kas apvieno e-velosipēdu, laivu un mini kemperi, sniedzot pilnīgi unikālu un dabai draudzīgu ceļošanas pieredzi.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šogad apciemojam arī Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. Iepriekšējie stāstu vakari norisinājušies Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī un Liepājā. Biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs: “Remigrācija uz Latviju pēdējo gadu garumā ir pieaugusi – par to liecina jaunākie migrācijas dati. Pērn Latvijā atgriezās jau vairāk kā 9300 cilvēku, kas ir par aptuveni 2500 cilvēkiem vairāk kā gadu iepriekš. Lai arī vairums cilvēku pēc dzīves ārvalstīs pārceļas uz Rīgu, mēs AppLV novērojam arī remigrāciju uz citām Latvijas pilsētām. Piemēram, Valmierā pērn atgriezās vairāk kā 100 cilvēku. Ir svarīgi radīt vidi un veidot pasākumus, kuros šo cilvēku dzīvesstāsti tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai, tā normalizējot atgriešanās procesu. Sagaidām, ka Valmierā klausītājus pārsteigs runātāju piedzīvojumi prombūtnē un pēc atgriešanās.” Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā remigrantu organizācija Latvijā. Tā izveidota 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, kas uzrunā un saista. Visi biedrības biedri ir cilvēki, kas noteiktu savas dzīves daļu ir dzīvojuši ārpus Latvijas. Šobrīd esam izveidojuši augošu remigrantu tīklu, ar nodomu veicināt sadarbības kultūru un domu apmaiņu. Tāpat stiprinām saites ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos mājās.
Ja esi atgriezies no ārvalstīm Latvijā un vēlies papildināt savu tīklu ar cilvēkiem ar interesantu profesionālu pasaules pieredzi, šis noteikti ir pasākums Tev! Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Notiks Rīgas reģiona gada remigrācijas domnīca
Šī gada 13. oktobrī Rīgas plānošanas reģions rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā šoreiz akcents tiek likts uz remigrācijas politikas nākotnes izaicinājumiem, latviešu valodas apguvi un mītiem un patiesībām par ārvalstīs nopelnītajām pensijām.
“Pēdējo divu gadu laikā remigrācijā iezīmējas jauna tendence – arvien vairāk atgriežas iedzīvotāji, kas ārvalstīs ieguvuši labu izglītību un sākuši veidot veiksmīgu karjeru savā profesijā – ārsti, finanšu jomas eksperti, struktūrvienību vadītāji, inženieri, IT speciālisti u.tml. Tādā veidā mēs Latvijā iegūstam vērtīgu cilvēkkapitālu darba tirgū,” norāda Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kas šogad deviņos mēnešos uzsākusi sarunas ar gandrīz 400 jauniem remigrantiem, kuri apsver iespēju pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Kopumā piecu gadu laikā Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās ap 1100 personas. Domnīca notiks piekto gadu, bet šogad pirmo reizi tajā iekļauts arī ilgtspējas aspekts – diskusija ar politikas veidotājiem un ekspertiem “Cik ļoti Latvijā gaidām ārvalstīs dzīvojošos iedzīvotājus? Remigrācijas tagadne un nākotne”. Šajā diskusijā piedalīsies VARAM ministre Inga Bērziņa, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks, speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos (Ārlietu ministrija) Elita Gavele un LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra pārstāve Asoc.prof. Inta Mieriņa.
Domnīca sastāv no vairākiem paneļiem, kas veltīti konkrētai tematikai – remigrantu stāstiem, latviešu valodas apguvei, lai veiksmīgāk integrētos darba un izglītības vidē, kā arī ārvalstu pensijām Latvijas remigrantiem un diskusijas.
Ar remigrantu stāstiem iepazīstinās Lauris Beinerts no Lielbritānijas un Edīte Ligere no Vācijas. Lauris Londonā bija veiksmīgs reklāmas video veidotājs. Savukārt Edīte ir radījusi unikālu uzņēmumu, kas ražo ēdamlietas ar zīmolu “Carlos’ Bugs” no kukaiņu proteīna. Par latviešu valodas apguves iespējām pastāstīs Sabiedrības integrācijas fonda, SIA “Mensarius” un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji.
Savukārt panelī par ārvalstu pensijām piedalīsies Īrijas, Vācijas, ASV vēstniecību Latvijā pārstāvji, kā arī VSAA un VID speciālisti.
Domnīcai ikviens varēs sekot līdzi attālināti 13.oktobrī no pulksten 9.10 – 14.00 Rīgas plānošanas reģiona Facebook lapā – https://www.facebook.com/rigasplanosanasregions/ . Klātienē tā notiks “OraculeTang Space”, Doma laukumā 2, Rīgā.
Remigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem iesākās 2018. gada martā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Projekta ietvaros remigranti atgriežas visās deviņās reģiona pašvaldībās – Ādažos, Jūrmalā, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī un Siguldā.
18. oktobrī – NVA tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā”,
darba devēju un darba meklētāju pieteikšanās turpinās
18.oktobrī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu) norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) rīkotā tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā”, kuras laikā ar Latvijas darba devējiem tiešsaistē, izmantojot vien datoru vai mobilo ierīci ar interneta pieslēgumu, satiksies darba meklētāji, kuri dzīvo gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Latvijas darba devējiem tā ir iespēja atrast kvalificētus darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu Latvijā. Dalībai tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” jau tagad ir reģistrējušies vairāk nekā 30 Latvijas darba devēju, piedāvājot darba meklētājiem vairāk nekā 200 brīvo darbavietu ar atalgojumu virs 1500 eiro. Dalībai pasākumā pieteikušies tādi darba devēji kā, piemēram, “ACBR”, “Allnex Latvia”, “Amber Studios”, “Arvato Systems Latvia”, “AV Centrs”, “Baltcom”, “Baltic Restaurants Latvia”, “Caverion Latvija” “CCC Riga Digital Services”, “Codnity Dev”, “Cognizant Technology Solutions Latvia”, “Civinity LV”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, “Eugesta”, Ieslodzījuma vietu pārvalde, “JTimber”, Latvijas Televīzija, Latvijas Universitāte, “Maxima Latvija”, “ORTO klīnika”, Rehabilitācijas centrs “Līgatne”, “SMS Group”, “Transcom Worldwide Latvia”, “Will Sensors”, Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests u.c. Savus profilus dalībai tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” ir reģistrējuši jau vairāk nekā 300 darba meklētāju no Latvijas un ārvalstīm. Pārsvarā tie ir cilvēki vecumā no 25 līdz 45 gadiem ar darba pieredzi, svešvalodu prasmēm un augstāko izglītību datorzinātnēs, biznesā un administrēšanā, inženierzinātnēs, humanitārās zinātnēs, transporta un citās jomās. Tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā” ir lieliska iespēja darba devējiem piesaistīt darbam savos uzņēmumos arī tos Latvijas valstspiederīgos speciālistus, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā.
Gan darba devējiem, gan darba meklētājiem dalība pasākumā ir BEZ MAKSAS!
Ja esat darba meklētājs un gribat atrast darbu Latvijā, Jums vēl ir iespēja izveidot savu profilu platformā www.europeanjobdays.eu, reģistrēties dalībai pasākumā „Darbs un karjera Latvijā” https://ej.uz/1f5i, pieteikties vēlamajai vakancei un vienoties ar darba devēju par darba intervijas laiku pasākuma dienā – 18. oktobrī. Darba meklētāji regulāri saņem arī paziņojumus par jaunu darba devēju un vakanču reģistrāciju platformā.
Ja esat darba devējs un meklējat kvalificētu speciālistu vakancei ar atalgojumu virs 1500 eiro, platformā www.europeanjobdays.eu Jūs vēl varat pagūt reģistrēt sava uzņēmuma profilu dalībai pasākumā „Darbs un karjera Latvijā”, pieteikt vakanci, kā arī publicēt uzņēmuma prezentāciju starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.
Tiešsaistes darba dienas dalībnieki varēs saņemt arī konsultācijas – uz reģistrēto lietotāju jautājumiem tiešsaistē atbildēs NVA un EURES pārstāvji.
Detalizētāku informāciju var uzzināt, sazinoties ar starptautiskās tiešsaistes darba dienas „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES koordinatoriem Latvijā Andri Segliņu (Andris.Seglins@nva.gov.lv, tālr. 26591666) un Juri Liepiņu (Juris.Liepins@nva.gov.lv, tālr. 26518666).
Aicina piedalīties trešajā tīklošanās pēcpusdienā remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” Ogres novadā
Sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, netālu no Tīnužiem, Ogres novadā, notiks nu jau par labu tradīciju kļuvušais satikšanās pasākums remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Šī būs šogad jau trešā tīklošanās pēcpusdiena. Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules martā aizsākto tradīciju – vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un paši draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kuri skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pirmā tīklošanās pēcpusdiena notika Cēsīs martā, nākošā risināsies Valkas novada Kārķos septembra nogalē. Katru reizi tikšanās pulcē arvien vairāk interesentu. Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen.
Šoreiz tīklošanās pēcpusdienas norises vieta būs Ogres Zilie kalni. Dalībnieki varēs doties pārgājienā un baudīt krāšņus dabas skatus. Pastaigu maršruts būs aptuveni 3 km garš un ilgs 1-1,5 stundu, tāpēc nepieciešams laika apstākļiem piemērots apģērbs un ērti apavi. Pārgājiena laikā varēs gan aplūkot Dubkalnu ūdenskrātuvi, gan uzkāpt skatu tornī, no kura paveras iespaidīgs skats uz tuvāko un tālāko apkārtni. Visa maršruta garumā varēs priecāties par tām pārmaiņām dabā, kuras atnes rudens. Pārgājienā pavadīs un vairāk par Zilajiem kalniem pastāstīs Ogres novada pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras direktora vietniece Ieva Kraukle. Pēc pārgājiena visi dalībnieki tiek aicināti uz pikniku ar kopīgu desu cepšanu ugunskurā.
Pulcēšanās pārgājienam plānota līdz plkst. 12.00 Ogres Zilajos kalnos, stāvlaukumā pie atpūtas vietas un volejbola laukuma Dubkalnu ūdenskrātuves Ziemeļu daļā (precīzāka lokācija – šeit), kur dalībniekus sagaidīs Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule un Ogres novada pašvaldības pārstāvji.
Atbalstu pasākuma rīkošanā sniedz Ogres novada pašvaldība.
Dalība pasākumā “Manas mājas Vidzemē” ir bez maksas. Lūdzam pieteikt līdzdalību līdz 2. oktobrim, zvanot pa tālruni +371 29374285 vai rakstot uz remigracija@vidzeme.lv.
Sirsnīgi aizvadīta Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes vizīte Daugavpilī
26.septembrī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde, gadskārtējās 2023. gada valdes sēdes ietvaros, ieradās vizītē Daugavpilī. Sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu (LPR) un Daugavpils Universitāti (DU) diasporas delegācija tikās ar valsts iestāžu, Daugavpils pašvaldības un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai iepazītos un izskatītu turpmākās sadarbības iespējas.
PBLA* valde sākotnēji apskatīja Daugavpils pilsētas cietoksni un Marka Rotko mākslas centru, kas ir vieni no Latgales un arī Latvijas populārākajiem apskates objektiem. Vizītes turpinājums notika Daugavpils Universitātē, uz kurieni ieradās PBLA valde un diasporas organizāciju pārstāvji: Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK), Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) un Eiropas latviešu apvienība (ELA). Uz tikšanos ar PBLA valdi un diasporas organizāciju pārstāvjiem Daugavpils Universitātē ieradās arī Latvijas pārstāvji: Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori, Nodarbinātības valsts aģentūras, EURES, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Attīstības departamenta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti. LPR remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska sniedza informāciju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsta pasākumiem remigrācijas sekmēšanai Latvijas reģionos un dalījās ar Latgales plānošanas reģiona labās prakses piemēriem. LPR kopš 2018.gada nodrošina remigrācijas koordinatora darbību, kas palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus.
A.Leščinska: “Mums visiem klātesošajiem bija liels pagodinājums PBLA valdi satikt Latgalē, jo ar dažiem diasporas organizāciju pārstāvjiem bijām tikušies Diasporas konsultatīvās padomes darba grupās, Latvijas Republikas vēstniecībās un Ārlietu ministrijas pasākumos. Tas pierāda, ka kontaktu veidošanai, sava reģiona vārda nešanai pasaulē un sadarbības tīklam ir liels spēks. Mēs lepojamies ar Latgales pašvaldībām, cilvēkiem, dabu, amatniecību, tūrisma un vēstures objektiem. Tikšanās notika Daugavpils pilsētā, kas ir viena no populārākajām vietām, uz kurieni atgriežas mūsu tautieši”.
Vizītes dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties, pastāstīt par savu darbības jomu, tīkloties, kā arī apskatīt Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtu.
Gadskārtējās 2023. gada valdes sēdes ietvaros PBLA valde 27.septembrī devās arī uz Latvijas pierobežu ar Baltkrieviju, lai iepazītos ar situāciju tur un Daugavpils novadā kopumā.
*Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. Šobrīd PBLA misija ir vienot latviešus pasaulē, lai kopējā darbā sargātu Latvijas brīvību un valsts neatkarību, stiprinātu demokrātiskos procesus un valsts drošību, palīdzētu Latvijas tautsaimniecības un tautas labklājības uzplaukumam, kā arī gādātu par latviskās izglītības struktūras un kultūras aktivitāšu uzturēšanu pasaulē.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, no 1. līdz 3. septembrim, netālu no Billundas pilsētas Dānijā teju 180 cilvēku – ģimenes ar bērniem – piedalījās 11. Eiropas latviešu sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis”. Šis pasākums Eiropā noticis jau četrus gadus pēc kārtas, Dānijā tas norisinājās trešo reizi. Šoreiz “Olimpiskais Lāčplēsis” pulcēja dalībniekus ne tikai no dažādām vietām Dānijā, bet arī no Vācijas un pat Latvijas. Festivālā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Viņas mērķis bija iepazīties ar festivāla dalībniekiem – latviešiem, kuri izvēlējušies pastāvīgai dzīvei jaunas mītnes zemes, tomēr cenšas saglabāt saikni ar latviešu kopienu. I. Madžule pastāstīja arī par informatīvo palīdzību, kuru var sniegt remigrācijas koordinatori, ja ir vēlme atgriezties Latvijā.
Dalībnieku vidū bija ģimenes, kuras “Olimpiskajā Lāčplēsī” bija piedalījušās ne vienu reizi vien. Festivāla lielajiem un mazajiem apmeklētājiem tika piedāvāta plaša sportisko aktivitāšu programma. Pirmā diena sākās ar atklāšanu, dančiem, “štokmaižu” cepšanu un mākslinieka Kristapa Krolla ugunsšovu. Sekoja sporta diena – izturību, spēku un veiklību varēja pierādīt gan individuālās aktivitātēs, gan komandu sporta spēlēs. Trešajā dienā notika uzvarētāju apbalvošana, pasniedzot medaļas labākajiem kā individuālajos pārbaudījumos, tā komandu vērtējumā. “Dānijā dzīvojošie latvieši mūs jauki uzņēma. Pasākums bija labi pārdomāts, sporta aktivitātēs piedalījās visas ģimenes. Programma bija interesanta. Dalībnieki “metās iekšā” sporta aktivitātēs ar lielu azartu. Savukārt, atbalstītāji no Latvijas bija sagādājuši vērtīgas balvas uzvarētājiem,“ stāsta I. Madžule. VPR remigrācijas koordinatore arī demonstrējusi spožu sportisko sniegumu Izaicinājuma disciplīnā, saņemot medaļu par trešo vietu. Pasākuma programmā bija arī izzinošas aktivitātes. Festivāla dalībnieki varēja parādīt savas zināšanas viktorīnā – spēlē ”Ko tu zini par Latviju?”, kuru organizēja VPR remigrācijas koordinatore. Sporta festivāla dalībnieku vidū bija cilvēki, kuri iepriekš mituši dažādās Latvijas vietās – gan kādreizējie cēsnieki, alūksnieši un ogrēnieši, gan tie, kuru saknes meklējamas Kurzemē un Latgalē. Visi atrada kopīgu valodu, dibināja jaunas draudzības un izjuta vienotības sajūtu.
Madžule stāsta: “Iepazinos ar daudziem diasporas latviešiem un sapratu, ka visiem sirds pieder Latvijai, bet materiālās labklājības dēļ viņi tomēr ir izvēlējušies dzīvi Dānijā vai citviet. Drošība un darbs ir tas, kāpēc viņi ir tur. Samērā daudz satikto cilvēku apsver domu tuvāko gadu laikā atgriezties dzimtenē. Protams, ka ir liela neziņa un bailes par darba un dzīvesvietas atrašanu Latvijā, kā arī sociālajām garantijām. Noteikti sazināsimies ar pasākuma organizatoriem un dalībniekiem, lai veidotu ciešāku sadarbību. Tieši ar dažādu aktivitāšu, piemēram, sporta spēļu starpniecību var vislabāk iepazīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus, dibināt jaunas pazīšanās, izprast diasporas latviešu vajadzības, domas un dzīves filozofiju.”
VPR remigrācijas koordinatore pastāsta, ka festivāla dalībnieku vidū bijuši arī tādi, kuri paziņojuši: “Tuvākajā laikā atgriežos!”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai un jautājumiem: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis informatīvu materiālu “Vidzeme aicina”. Tas iecerēts remigrantiem, kuri apsver iespējas atgriezties Vidzemē. Buklets veidots tā, lai tas būtu viegli uztverams.
Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību. Informatīvajā materiālā apkopota arī noderīga informācija par to, kur vērsties, kārtojot ar pārcelšanos uz Latviju saistītas formalitātes.
Izdevums drukātā formā nonāca pie mērķauditorijas jau XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu laikā, kur pulcējās liels skaits latviešu diasporas pārstāvju. Paredzēts, ka materiālu turpinās izplatīt arī citos publiskos pasākumos. Lejuplādei un lasīšanai buklets pieejams šeit.
_____
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Iespēja satikt diasporas latviešus un kopt latviskumu – VPR remigrācijas koordinatore piedalās “3×3” nometnē Preiļos
Vasara latviešu diasporas pārstāvjiem bijusi bagāta. Viņi ne tikai aktīvi piedalījās Dziesmu un Deju svētku norisēs, bet arī iesaistījās dažādās nometnēs, kuru mērķis bija veicināt latvietības saglabāšanu un latvisko vērtību kopšanu, dzīvojot tālu prom no Latvijas. No 23. līdz 30. jūlijam Preiļos notika pasaules latviešu ģimeņu saiets – nometne “3×3”, uz kuru satikt diasporas latviešus devās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule.
63.saiets Latvijā aicināja kopā gandrīz 400 latviešus no visas pasaules, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisku kultūrvidi. Nometnes dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās, piemēram, izgatavot koka tauri, darināt senos ādas apavus vai zīļu vainagu, jostu un apaudu, kā arī lina kreklu un vilnas vamžus. Viņiem tika piedāvāts iesaistīties diskusijās-lekcijās par latviešu tradīcijām un godiem, spēka avotiem, politiku, kā arī apciemot tuvākās apkārtnes lauku saimniecības. Dalībnieki varēja iesaistīties koklēšanas, māla trauku izgatavošanas, rotu kalšanas, latviskās virtuves, dziedāšanas vai dzejvalodas klasēs, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi ģimenes semināros, skaņu meditācijā vai improvizācijas teātrī. Vēl viņi varēja dziedāt korī, iet rotaļās, dejot vai nodarboties ar sportu. Savukārt bērniem atkarībā no vecuma tika piedāvāta atsevišķa programma. Mazajiem – dažādas rotaļas un aktivitātes. Bērni no septiņu gadu vecuma varēja izmēģināt koka darbus, jāšanu ar zirgu, ritmiku, rokdarbus. Viņiem mežā tika dota iespēja apgūt “vilku mācību”. Bērni gatavoja lokus šaušanai ar bultām, kūra ugunskuru un cēla zaru telti. Viņiem tika mācīts, kā izdzīvot dabā. Dienas izskaņā bija arī danči, nakts basketbols un orientēšanās ģimenēm un draugiem, zoles turnīri, viktorīnas un slavenās “3×3” “nīkšanas”. Dalībniekus saliedēja arī jestras balles līdz rīta gaismai.
VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule, vērtējot ieguvumus no dalības “3×3” nometnē, saka: “Vispirms būtiski bija dibināt jaunus kontaktus ar disaporas latviešiem. Daudz deva gan tikšanās, gan individuālas diskusijas ar viņiem, viņu domu, vajadzību izprašana, kā arī domu par atgriešanos un ieteikumu remigrācijas veicināšanai uzklausīšana. Par savu galveno personīgo ieguvumu uzskatu labākas izpratnes veidošanu par latvisku vidi un latviskām tradīcijām, redzesloka paplašināšanu. Domājot par līdzīga satura aktivitātēm Vidzemē nākotnē, bija noderīgi iepazīt saieta organizatorisko pusi.”
Remigrantu stāstu vakars “Ar pasaules pieredzi Latvijā” notiks Daugavpilī
Šī gada 26.augustā biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkos pieredzes stāstu vakaru par atgriešanos Latvijā. Tikšanās notiks pie remigranta Igora Nikitina Daugavpils IGGI bārs & karbonādes.Vasaras izskaņā biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dodas tūrē pa Latviju ar jau Rīgā iecienītajiem pasaules stāstu vakariem, kur kādas jomas speciālisti dalās savā pierezē par laiku, ko ir pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet, galu galā, atgriezušies Latvijā. 26.augustā ikviens interesents tiek aicināts atnākt uz Daugavpils IGGI bārs & karbonādes (Rīgas ielā 22, Daugavpilī), kur no plkst. 17.00 līdz 19.00 varēs palutināt savas garšas kārpiņas, baudīt omulīgu atmosfēru un dzirdēt interesantus stāstus par ārvalstu pieredzi un attīstības iespējām Latvijā un Latgalē. Viena no stāstu vakara dalībniecēm būs Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, kurai ir darba pieredze ārvalstīs, tāpēc jautājumi, ar kuriem nākas saskarties remigrantiem, nav sveši. Astrīda ikdienā palīdz iekārtoties Latgalē, meklējot piemērotāko darbu un atbilstošāko dzīvesvietu, kā arī tuvāko izglītības iestādi bērniem Šis būs otrais no sešiem stāstu vakariem, kas norisināsies ārpus Rīgas. Stāstu vakari ir lieliska iespēja iedvesmoties, dalīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Nāc pats un ņem līdzi kādu domubiedru!
* Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir remigrantu organizācija Latvijā, kas tika dibināta 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, kas uzrunā un saista. Visi biedrības biedri ir cilvēki, kas noteiktu savas dzīves daļu ir dzīvojuši ārpus Latvijas, stiprina saites ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos mājās.
Tagad aktuālā informācija par remigrāciju Zemgalē arī sociālajos tīklos
Lai uzlabotu informācijas pieejamību remigrācijas jautājumos, kā arī, apzinātu ārvalstīs dzīvojošos latviešus un palīdzētu tiem atgriezties, sociālā tīklā Facebook izveidota lapa “Atgriezties Zemgalē”.
Sociālie tīkli arvien ir būtisks kanāls, kur ne tikai komunicēt ar draugiem, bet arī iegūt svarīgu informāciju par dažādu nozaru aktualitātēm. Lapas “Atgriezties Zemgalē” mērķis ir palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs ātrāk atrast nepieciešamo informāciju par iespējām atgriezties Latvijā un tieši Zemgalē. Šis ir vēl viens kanāls, ar kura palīdzību iespējams sazināties ar remigrācijas koordinatori Zemgalē, lai bez maksas saņemtu personalizētu informatīvo atbalstu par:
mājokļu pieejamību un kreditēšanas iespējām;
nodarbinātību un uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām;
izglītības iespējām;
pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem;
valsts un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;
c. praktisku informāciju.
Lapā plānots publicēt ne tikai noderīgu informāciju, bet arī atgriešanās stāstus, kas varētu kādu iedvesmot un apsvērt domu par atgriešanos Latvijā. Tieši tādēļ aicināts atsaukties ikviens remigrants, kurš ir atgriezies no dzīves ārvalstīs un ir gatavs dalīties ar savu stāstu publiski un iedvesmot arī citus diasporas tautiešus. Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Agnesi Boktu, rakstot uz e-pastu: zemgale@paps.lv . Tāpat ērtākai komunikācijas uzsākšanai tīmekļa vietnē www.paps.lv ir pieejama saziņas anketa “Dod ziņu!”
Turpina aktīvi interesēties par atgriešanās iespējām Kurzemē
Šī gada 2.ceturksnī Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 68 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 46 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz šī gada jūnijam atgriezušies 1105 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili un Tukuma novadu, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 808 cilvēki.
“Katrs atgriešanās stāsts ir unikāls. Lai arī visiem ir viens mērķis – atgriezties Latvijā, tomēr ceļš līdz tam mēdz būt ļoti atšķirīgs. Citiem ir svarīgi izplānot katru sīkāku atgriešanās detaļu – izzināt darba, dzīvesvietas iespējas, gatavoties pat vairākus gadus, savukārt citi ir daudz spontānāki. Priecājos par ikvienu stāstu, kas beidzas ar atgriešanos dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada otrajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 236 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada jūnijam individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 3168 cilvēkam.
“Lai veicinātu remigrantu atgriešanos dzimtenē, piedalījos 12.Latviešu svētkos Īrijā, kur tikos gan ar vēstniecības un diasporu organizāciju pārstāvjiem, gan arī tautiešiem un informēju par remigrācijas koordinatora darbu un sniegto atbalstu. Sarunās izskanēja liela mīlestība pret dzimteni, vēlme uzturēt un saglabāt ciešas saites ar Latviju un latviskumu. Daudzas sastaptās ģimenes pauda vēlmi atgriezties dzimtenē gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, lai viņu bērni augtu latviskā un ekoloģiski tīrākā vidē. Arī turpmāk sniegšu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas ikvienam, kurš plāno vai jau ir izlēmis par atgriešanos Latvijā,” piebilst A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu: Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu: Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Papildu informācijai: Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore, e-pasts: koordinators@kurzemesregions.lv
PAR REMIGRĀCIJAS PROCESIEM RĪGAS REĢIONĀ ZINĀS GAN SOMI, GAN ZVIEDRI
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca tikās ar Somijas laikraksta “Hufvudstadsbladet”, ko saīsinājumā sauc “HBL”, pārstāvi – žurnālistu Mikaelu Sjovelu (Mikael Sjövall), lai sniegtu interviju par remigrācijas procesiem Rīgas reģionā un Latvijā.
“HBL” ir vadošais zviedru valodas dienas laikraksts Somijā. Izdevums tiek izdots septiņas dienas nedēļā ar tirāžu 46 395 un 107 000 lasītāju katru dienu. Žurnālistu interesēja jautājumi par vispārējo dzīves kvalitāti un atalgojuma līmeni Latvijā, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā ietekmi uz remigrācijas procesiem Latvijā un Rīgas reģionā. Rīgas reģionā šobrīd ir vairāk nekā 3000 vakances ar ļoti dažādu algas līmeni, kas svārstās no nepilna 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas līdz pat vairāk nekā 4000 eiro. Algas lielumu nosaka specialitāte, nozare un kvalifikācija.
Daina Šulca skaidroja, kā Latvijā veidojas remigranta ģimenes budžets, kas ietver ne tikai saņemto darba algu, bet arī valsts ģimenes pabalstus, bezmaksas pusdienas Rīgas skolās un citas priekšrocības. Remigrācijas koordinatore atgriešanās procesu skaidroja ar konkrētiem piemēriem no remigrantu dzīves. Viņa arī minēja, ka šobrīd ir nedaudz mazinājusies Krievijas pilsoņu aktivitāte pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā, par iemeslu minot savu vecvecāku saknes Latvijā. Šī aktivitāte bija ievērojami lielāka Ukrainas kara sākumā. Publikācijas ietavros tiks intervēti arī Latvijas Universitātes remigrācijas pētnieki, kā arī paši remigranti. Raksts veltīts remigrācijas procesiem Latvijā, publicējot to laikrakstā “Hufvudstadsbladet” augustā. Remigrācijas koordinatoru programmas laikā no 2018. gada par dzīvi Rīgas reģionā interesējušies vai jau pārcēlušies 23 remigranti Latvijas valsts piederīgie Somijā, 102 personas no Zviedrijas, 123 no Norvēģijas un 61 no Dānijas. Daina Šulca pati ir remigrante – pārcēlusies uz dzīvi Rīgā no Dānijas. Pavisam kopā atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā remigrācijas koordinatoram interesi izrādījušas 3240 personas un no tām jau atgriezušās 1260. No 2018. gada Rīgas plānošanas reģiona remigrantiem sagatavoti 2849 individuālie piedāvājumi.
Gada pirmajā pusē uz pastāvīgu dzīvi Vidzemē atgriežas gandrīz 200 cilvēku
Šī gada pirmajos divos ceturkšņos pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušās 68 ģimenes jeb 179 cilvēki. 31 ģimene izmantojusi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu.
Laikā no janvāra līdz jūnijam VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule ir sagatavojusi informatīvos piedāvājumus 180 ģimenēm jeb 400 cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā un pastāvīgu dzīvi Vidzemē. Šogad pirmajā pusgadā ar I. Madžuli vēl ir sazinājušās arī 28 ģimenes, kuras, šobrīd atrodoties ārzemēs, ir izteikušas vēlmi kaut kad nākotnē atgriezties Latvijā. Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod remigranti, ir par izglītības iespējām bērniem – pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem – bija mājoklis. Šobrīd remigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību. Šī gada pirmajā pusē populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Ogres novads, kas skaidrojams ar Rīgas un tās sniegto iespēju tuvumu. Tam seko Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi. Vislielākais skaits remigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Kanādas un Norvēģijas.
VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule pirmo pusgadu remigrācijas jomā vērtē kā veiksmīgu. “Interese par atgriešanos šogad ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Tas tāpēc, ka cilvēki jau ir apraduši ar situāciju pasaulē – karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, Covid-19 ierobežojumu atcelšana. Tikko aizvadītie Dziesmu un deju svētki radīja emocionālu pacēlumu. Daudzi ieradās Latvijā ar latviešu diasporas kolektīviem, lai piedalītos svētkos. Tagad viņi domā par atgriešanos dzimtenē. Darba ir daudz. Man ir padomā dažādas aktivitātes, kuras vēlos īstenot, lai ārzemēs dzīvojošie tautieši vairāk atgrieztos mājās. Uzskatu, ka man kā remigrācijas koordinatoram vairāk jāsadarbojas ar novadu pašvaldībām. Tomēr arī no tām sagaidu lielāku pretimnākšanu un vēlmi atvieglot remigrācijas procesu remigrantiem,” tā saka I. Madžule.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai un jautājumiem: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Pirmajā pusgadā uz dzīvi Zemgalē atgriezušies 29 remirganti
Šī gada pirmajā pusē ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales reģionā no ārvalstīm pārcēlušās 29 personas. Lielākais remigrantu īpatsvars ir no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas. Reālu vēlmi atgriezties izrādījušas un ar koordinatoru sazinājušās vēl 12 ģimenes jeb 41 persona, kuras apsver savas iespējas atgriezties kādā no Zemgales plānošanas reģiona sešām pašvaldībām – Jelgavas valstspilsētas, Jēkabpils, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas novada. Aktuālākie jautājumi lielākoties ir par darba iespējām reģionā, pieejamo sociālo palīdzību, kā arī dzīvojamo fondu. Nemainīgi liela interese ir par izglītības iespējām pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, par atbalsta iespējām, lai bērniem vieglāk integrēties jaunajā vidē. Daudzbērnu ģimenes interesējas arī par “Goda ģimenes*” apliecības iegūšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Jāpiebilst, ka apliecību ir tiesīgas saņemt arī ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
*”Goda ģimenes” apliecība ir SIF īstenota valsts programma daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kas rūpējas par bērniem ar invaliditāti.
3×3 saieta politiskajās ievirzēs diskutē par remigrācijas veicināšanu Latvijā
No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā norisinās 3×3 saiets, kas ir pasaules mēroga kustība visu paaudžu latviešiem. Saieta vadmotīvs ir tauta. Ludzā to vada Bogustovu ģimene dažādu paaudžu latviešiem no Austrumiem, Rietumiem un Latvijas.3×3 saieta mērķis ir latvisko zināšanu paplašināšana, kopības izjūtas veicināšana, latvisko ģimeņu stiprināšana, latviskas kultūrvides attīstīšana (Latvijā).
13.jūlijā uz politiskajām ievirzēm bija uzaicināta Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, lai kopā meklētu atbildes par to, kā veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, reģionā un kādus atbalsta mehānismus sagaida disporas pārstāvji. Politisko ieviržu darba grupās tika diskutēts par to, kā Latvijai sasniegt diasporu, aizbraukušos tautiešus. Diasporas pārstāvji norādīja, ka liela nozīme ir komunikācijas kultūrai un informēšanas veidiem – saziņai jābūt savlaicīgai un pieklājīgai. Bieži vien, ārvalstīs dzīvojošie tautieši saņemot sev adresētas vēstules nevis ar brīdinājumu par kāda lēmuma pieņemšanu, bet jau par sodu vai kāda statusa anulēšanu. Saieta dalībnieki norādīja pašvaldības iesaistes lomu iedzīvotāju uzrunāšanā un sasniegšanā caur dažādiem kanāliem (medijos, individuāli, caur remigrācijas koordinatoriem, utt.) par iespējām un pieejamajiem pakalpojumiem pašvaldībā.
Saieta dalībnieki meklē atbildes kopā un katrs sev – kas ir Latvijas tauta? Kas esmu es? Kas palīdz vairot latvisko un vienlaikus saglabāt unikālo mani? Es un mana tauta – manas saknes un robežas, ģerboņi, vērtības un simboli, mans tautas tērps, mani senči, es un mani bērni, mana ģimene, mans stāsts un manas pasakas, un teikas. Politisko ieviržu darba grupās dalībnieki dalījās ar savu pieredzi, kā viņiem izdodas saglabāt saikni ar dzimteni, izmantojot mūsdienu rīkus un komunikācijas veidus. Liela nozīme esot latviešu skoliņām mītnes zemēs, latviešu svētku svinēšanā, radiem Latvijā, 3×3 nometnēm, latviešu literatūrai, sakārtotajai infrastruktūrai Latvijā.
Diskutējot par to, kādi atbalsta veidi jāievieš, lai diasporai rastos vēlme atgriezties Latvijā, klātesošie vienbalsīgi atzina, ka ir jābūt nodokļu atvieglojumiem gan uzsākot savu uzņēmējdarbību, gan arī esot par nodarbināto, lai labi nopelnītu tepat Latvijā. Tāpat ir jāsamazina birokrātiskais logs, lai nav sajūtas, ka “stumj ārā”. Tika ieteikts rīkot diasporas tūrisma nometnes dažādos griezumos, piemēram aicinot aizbraukušos uzņēmējus vai investorus pieredzes apmaiņas braucienos par reģioniem, lai iepazīstinātu ar brīvajām nišām biznesa uzsākšanai, investēšanai vai pārcelšanai uz Latviju.
Ievirzes dalībnieki dalījās savās pārdomās par to, vai kādreiz ir domājuši par atgriešanos un pārcelšanos uz Latviju. Bieži vien tas esot emocionāls lēmums, jo “saknes saucot atpakaļ” uz dzimto vietu. Savā pieredzē dalījās Austrālijas un ASV diasporas pārstāvji, norādot uz atgriešanās iemesliem un šķēršļiem.
Remigrācijas koordinatore lūdza dalībniekus minēt arī kādus mītnes zemju piemērus par to, kā piesaistīt cilvēku atgriešanos reģionos. Ļoti interesants ir piemērs “māja par 1 eiro”, kur vairākās Itālijas pilsētiņās mājas tiek tirgotas par ļoti vilinošu summu – vienu eiro. Pārsvarā tās ir ēkas, kas gaida savu atdzimšanu. Jaunajiem saimniekiem īpašums ir jāatjauno, kā rezultātā izmaksas par māju dažreiz kļūst ļoti lielas. Ēkas tiek publicētas mājaslapā “1eurohouses.com”, kur var aplūkot namus dažādos Itālijas reģionos. A.Leščinska atzīst: “Iespējams itāļu praksi varētu ieviest arī Latvijā, veicinot cilvēku atgriešanos uz reģioniem un lauku teritorijām. Latgalē ir daudz pamestu īpašumu skaistās un ainaviskās vietās, kuriem pašreiz trūkst spēcīgu roku. Esmu gandarīta par 3×3 saieta politisko ieviržu diskusijās iegūtajām atziņām un priekšlikumiem remigrācijas veicināšanai, mums vēl ir ko pilnveidot un darīt. ”
3×3 saieta kustība sākās 1981. gadā ASV Garezerā. Pasaulē, 40 gadu laikā, vairāk nekā 260 nometnēs/saietos piedalījušies 40 000 dalībnieki. Katru gadu notiek saieti ASV, Austrālijā, Īrijā, Anglijā, Latvijā. Noticis pa vienam saietam arī Vācijā un Norvēģijā. Latvijā pirmoreiz 3×3 nometne tika sarīkota 1990. gada vasarā Madlienā. Kopš tā laika bijuši jau 60 saieti. Globālās 3×3 kustības koordinatore pasaulē ir PBLA Izglītības padomes locekle Līga Ruperte (ASV). Latvijā 3×3 organizē biedrība Trīs reiz trīs.
Dziesmu un Deju svētku laikā darbs remigrācijas jomā – divkārši jaudīgs
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki vieno latviešus no visas pasaules. Latvijas galvaspilsētā Rīgā no četriem kontinentiem ir ieradies liels skaits latviešu kopienu pārstāvju, lai piedalītos svētkos kā dalībnieki vai apmeklētu plašās svētku programmas pasākumus. Šis laiks ir aktīvas darbības pilns arī pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) koordinatorei remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei. Dažādos pasākumos viņai ir iespēja stāstīt ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem par atgriešanās iespējām Latvijā. Tajos pulcējas gan tie, kuri pirms neilga laika ir aizbraukuši uz ārzemēm, gan tie, kuri jau trijās paaudzēs dzīvo ārpus Latvijas.
Īsi pirms svētku nedēļas, 30. jūnijā, Cēsīs viesojās Deju svētku dalībnieki – vairāk nekā divdesmit pārstāvji no kolektīva “Staburags” Brazīlijā. Ciemošanās laikā pilsētā viņi apmeklēja Pasaules latviešu mākslas centru. Tur ar ciemiņiem tikās arī VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Viņa pastāstīja par atbalsta iespējām remigrantiem, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, Vidzemē, kā arī iepazīstināja ar aktuālajām remigrācijas tendencēm reģionā.
3. jūlijā vēsturiskā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē Rīgas centrā ikviens Dziesmu un Deju svētku dalībnieks un interesents varēja apmeklēt latviešu vēsturisko zemju telti, lai uzzinātu vairāk par tūrisma iespējām Vidzemē. Tur dažas stundas varēja sastapt arī VPR remigrācijas koordinatori I. Madžuli. Viņa stāstīja par atbalsta iespējām, informāciju, ko var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un Vidzemē. Remigrācijas koordinatori Vidzemē varēja sastapt arī Pasaules latviešu saieta nama sarīkojumā, kas notika Ķīpsalā. Koncertā un tam sekojošajās norisēs piedalījās kupls skaits diasporas pašdarbnieku. Pasākums bija plaši apmeklēts. I. Madžule stāstīja par remigrācijas koordinatora sniegto palīdzību, atgriežoties Vidzemē.
5. jūlijā Rīgā norisinājās gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei un citām. Bet viens no paneļdiskusijas #2 blokiem bija veltīts tēmai – kā Latvijas pašvaldībās strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, kas var sekmēt arī remigrāciju uz Latviju. Diskusijā piedalījās Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore), Gunārs Ansiņš (Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), Jānis Rozenbergs (Cēsu novada domes priekšsēdētājs) un Raivis Bremšmits (VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors). Pasākumā bija klāt arī remigrācijas koordinatori – viņu vidū arī VPR koordinatore remigrācijas jautājumos I. Madžule. Viņi, lai sekmētu augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos no ārzemēm Latvijas reģionos, stāstīja par šeit esošo uzņēmējdarbības vidi un atbalsta iespējām.
I. Madžule vērtē: “Pasākumos bija iespēja satikt diasporas latviešus no visas pasaules. Viņu intereses bija dažādas – vieni atnāca sasveicināties vai parunāties par ceļošanu Vidzemē, radu apciemošanu, bet citi vēlējās nopietnu sarunu par atgriešanās iespējām. Spilgti atmiņā ir palikusi kāda sieviete, kura nevarēja valdīt asaras. Viņa ir ļoti noilgojusies pēc mājām. Jau gandrīz 10 gadus tā dzīvo Kanādā, bet katru reizi, atbraucot uz Latviju, domā par atgriešanos. Šogad viņa kopā ar ģimeni ir pieņēmusi izšķirošo lēmumu, tāpēc meklēja palīdzību. Mēģināju mierīgi aprunāties, atbildēt uz visiem jautājumiem.” Viņa turpina: “Domāju, ka atgriezīsies atsevišķi cilvēki, nevis masveidā. Tāpat kā līdz šim, tie būs cilvēki, kam pieder īpašumi, kas ir jāapsaimnieko, kuriem ir vecāki un ģimene, kurai nepieciešams atbalsts, jo pienācis pensionēšanās vecums. Tie ir arī tie, kuru bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas. Viņu vidū arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt savu biznesu.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. (+371) 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca šonedēļ tikās ar Olaines novada domes vadību – novada domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci Līgu Gulbi un domes izpilddirektoru Ģirtu Batragu, lai pārrunātu sadarbību remigrācijas jautājumos.
Remigrācijas koordinatore iepazīstina ar remigranta interesēm
Daina Šulca iepazīstināja ar aktualitātēm remigrācijas procesos, remigrantu atgriešanās interesēm un dažādiem stāstiem, statistiku, kā arī pārrunāja par savstarpējo sadarbību un remigrācijas koordinatora atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties Olaines novadā un citviet Rīgas reģionā. Ar remigrācijas koordinatora starpniecību atgriežas tikai daļa remigrantu – tie, kuriem nepieciešams informatīvs atbalsts un personīgas konsultācijas, lai atgriešanās process notiktu raiti un remigranta ģimenes interesēs. Piemēram, kādas formalitātes jānokārto mītnes valstī un pēc tam Latvijā, kā iekārtot bērnus izglītības iestādēs, kā pārvest mantas, u.tml. Bieži vien šie jautājumi ir pat ļoti detalizēti, kā, piemēram, kā noslēgt līgumu ar elektroenerģijas vai gāzes piegādātāju. Jāsaprot, ka vairums, kas atgriežas no ārvalstīm, tur pavadījuši ilgus gadus un viņiem Latvijas sistēma ir kļuvusi sveša. Olainē ar remigrācijas koordinatoru programmu ir atgriezušies 16 cilvēki, kas pavadījuši salīdzinoši ilgus gadus ārvalstīs, daļa pat izveidojušas ģimenes. Atgriezušies ir no 5 valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Norvēģijas un Dānijas. Iemesli dažādi, bet viens no galvenajiem – vēlme dzīvot Latvijā un izglītot bērnus latviešu skolās, būt tuvāk savai ģimenei – vecākiem, brāļiem un māsām. Svarīgākos jautājumus remigrantu ģimenēm var iedalīt trīs blokos – izglītība, dzīvesvieta un darbs, kas ir loģiski kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai. Saistībā ar izglītību remigrantus interesē pirmsskolas iestādes un skolas, kā arī, kā bērni var papildus apgūt latviešu valodu. Savukārt par darbu intereses dalās – vieniem interesē algots darbs, bet daļa remigrantu atgriežas jau ar idejām savai mazajai uzņēmējdarbībai. Jāsaka, ka Olainē ir savs ļoti aktīvs Olaines uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kā arī nesen atvērta kopstrādes telpa.
Olaines novads – skaista un perspektīva vieta, kur dzīvot
Olaines novada pašvaldības izpilddirektors Ģirts Batrags pauda atbalstu un interesi remigrācijas jautājumu risināšanā, skarot remigrantu psiholoģiskos un cilvēcīgos faktorus. Savukārt Olaines novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līga Gulbe raksturoja dzīves pozitīvos aspektus Olaines pilsētā un novadā, akcentējot, ka aizbraukušo skaits no Olaines ir neliels. Tas izskaidrojams arī ar darba vietu skaitu, to vakancēm un atbilstošu atalgojumu novadā. Jāmin, ka Olaine jau vēsturiski ir izveidojusies par industriālu pilsētu un šobrīd šeit turpina attīstās daudzi rūpniecības un tehnoloģiju uzņēmumi. Vienlaikus šeit ir arī pielāgoti mācību un kompetenču centri ķīmiskajai rūpniecībai un inženiertehnoloģijām. Tikšanās laikā Olaines novada pašvaldības pirmsskolas izglītības speciāliste Agnese Zeimane un izglītības speciāliste Sanita Reinsone informēja par vairākām remigrantu ģimenēm, kas atgriezušies Olainē, pieteikuši savus bērnus izglītības iestādēs. Savukārt pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina pastāstīja par Olaines novadu kā ģimenei draudzīgu pašvaldību. Sveicināti Olaines novadā – ir prezentācija par to, kā tiek veidota ģimenēm draudzīga vide, sākot no saturīgas laika pavadīšanas līdz mobilitātes uzlabošanai un drošībai.
Reģions un Olaines novada pašvaldība vienojās par vēl aktīvāku sadarbību remigrācijas jautājumos, kopīgi palīdzot mūsu cilvēkiem, kas atgriezušies, atrisināt savus jautājumus, iejusties vietējā dzīvē un izbaudīt tās priekšrocības, ko sniedz Olaines pilsēta un novads.
Vēlies sazināties ar remigrācijas koordinatoru? Raksti koordinators@rpr.gov.lv
6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā
No 14. līdz 16. jūnijam Ērgļos, Madonas novadā tika aizvadīts 6. Lauku kopienu parlaments, kuru rīkoja biedrība “Latvijas Lauku forums”. Tā bija daudzveidīgaplatforma viedokļu apmaiņai un pieredzes stāstiempar lauku kopienām novados, nacionālā un Eiropas mērogā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm.
Lauku kopienu parlamenta mērķis bija izzināt daudzveidīgas metodes un sekmēt rīcības maiņulauku un reģionu viedās attīstībasvirzienā, vietējās vajadzībās un mūsdienu iespējās balstītus proaktīvus un pārnozariskus risinājumus kvalitatīvas dzīves nodrošinājumam lauku kopienām. Trīs dienu garumā 16 darba grupās un 6 diskusijās Kopienu parlamenta dalībnieki aktualizēja un analizēja konkrētus īstenošanas procesus, analīžu un pētījumu rezultātus, esošās prakses Latvijā un citās Eiropas valstīs un nepieciešamās rīcības, lai radītu pārmaiņas, kas sekmētu pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju izaicinājumiem, īpaši, iedzīvotāju skaita sarukšanas, ekonomikas stagnācijas, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes samazināšanās lauku teritorijā. Lauku kopienu parlamenta laikā par lauku attīstību diskutēja praktiķi, pētnieki, politikas veidotāji, akadēmiķi, uzņēmēji, aktīvisti un dažādu kopienu pārstāvji.
Eiropas Parlamenta deputāte, profesore, ekonomikas doktore Inese Vaidere uzsvēra, lai noturētu izaugsmi un vairotu ikkatra labklājību, jāspēj vispirms pašiem novērtēt to, kas mums ir un ko mēs varam: “Nekas nenotiek šajā pasaulē bez cilvēkiem un iniciatīvas. Mūsu cilvēki ir ar milzīgu iniciatīvu. Kaut arī mums pašiem nav dabas bagātību, mums ir cilvēki. Latvijas jaunieši ir vistalantīgākie, mums ir jāizmanto mūsu “gaišās galvas” un mūsu enerģija. Mēs esam lieliska, apbrīnojama tauta, tas mums ir jāsaprot un jāatceras. Mana aizraušanās ir mans darbs un mans iedvesmas avots ir mana dzimtene, mani cilvēki. Tos, kas ir aizbraukuši, viņiem ir jābrauc mājās. Te ir liels darbs mūsu valdībai, panākt, ka cilvēki, kuri grib atgriezties, lai viņi justos gaidīti, lai viņiem būtu darbs, lai palīdz, kur apmesties. Latvija tiešām ir labākā vieta, kur dzīvot.”
VARAM valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits atzina, ka atšķirības starp reģioniem pastāv, tomēr norādīja: “Mums ir liels progress. Pēdējo trīs gadu laikā IKP Latgalē ir audzis par 11%, savukārt Rīgā par 3%. Latvijā ilgstoši ir bijusi emigrācija prom no reģioniem, šī tendence pamazām mainās, jo cilvēki atgriežas radot pozitīvu migrācijas bilanci. Ir jāturpina uzsāktie darbi un jāizmanto iespējas, ko dažādos plānošanas instrumentos ir ieplānojušas dažādas ministrijas. Arī VARAM atslēgas vārds ir uzņēmējdarbība – ja ir darba vieta un darba alga, tad cilvēki atgriežas. Mums ir pietiekami plašs finansējums, 277 miljoni eiro, pašvaldību projektiem, infrastruktūrai, komersantiem, tāpēc ir ļoti svarīga kopienu un uzņēmēju sadarbība ar pašvaldību, lai tos realizētu.”
Parlamenta dalībnieki izvirzīja rīcības nākamajiem diviem gadiem, skarot šādas tēmas:
Pilsoniskās vienošanās ceļš, kas jāīsteno ieviešot nozīmīgas reformas un izmaiņas publisko pakalpojumu tīklā.
Atbildīga, koordinēta un mērķēta virzība. Rīcību un mērķu īstenošana, nosakot atbildīgos.
Izpratnes maiņa par mijiedarbošanos starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Spiediens kopienu līdzdalības veicināšanai.
Iedzīvotāju padomes kā daudzmērķu rīks. Izaugsmei, identitātei, ilgtspējai.
Caur darīšanas pieredzi uz cieņu un vērtību izpratni, sekmējot mazaizsargāto grupu, neuzklausīto, apātisko un citu daudzkārt nesasniegto iedzīvotāju iesaisti.
Līdzvērtīga dažādu iesaistīto pušu iesaiste un kopīgas sadarbības platformas izveide bērnu ēdināšanas ekosistēmas transformācijai.
Bioreģioni ilgtspējīgai rīcībai.
Līdzatbildīgu telpu veidošana – vieta kā telpa rīcībai un identitātes spēcināšanai, kā arī atvērtas un kopienu aktivitātēm pieejamas fiziskās vietas.
Pilsoniskā sabiedrība kā ilgtermiņa horizontāla, ne sektoriālā prioritāte. Finansiāls un arī cilvēkresursu ieguldījums sabiedrības iesaistei, spēcināšanai un .
Vīzijā, ne reaģēšanā balstīta politika. Kopienu drošība krīzēs un noturībspēja, pielāgojoties un reaģējot uz globāliem izaicinājumiem.
Teritorijas vajadzībās balstīti risinājumi un attīstības pieejas. LEADER pieejas īstenošana ar nozīmīgu pievienotu vērtību un multifondiem īstenošanā.
Biedrība “Latvijas Lauku forums” ir nacionāla mēroga organizācija, kas apvieno vairāk nekā 80 organizācijas visos reģionos. LLF misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības.
Pasaules elpa Cēsīs: “Ar pasaules pieredzi Latvijā” piedāvā iedvesmojošu stāstu vakaru
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” 27. maijā viesosies Cēsīs ar iedvesmojošu pieredzes stāstu vakaru Mākslas telpā “MALA”, kur uzstāsies brīvmāksliniece Santa Kora, “Royal Dandy” pārstāve Sigita Norvele un Sanda Bogomazova no “StoryTime by Sanda Bogomazova Photography”). Pasākums plānots no 18:00 līdz 20:00. Biedrība apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šovasar plānots apceļot Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. “Mēs vairāku gadu garumā esam izveidojuši dinamisku un pieredzes bagātu kopienu, kas apvieno ļoti dažādu jomu speciālistus, kur katram ir savs pasaules pieredzes stāsts un iemesli, kāpēc, galu galā, nolemts atgriezties vai pārcelties uz dzīvi Latvijā. Šie stāsti ir pamācoši, aizraujoši un pavisam noteikti iedvesmojoši. Mūsu mērķis ir caur pasaules prizmu parādīt to, ka Latvijā ir ļoti daudz iespēju un zinoši, gudri un spējīgi cilvēki,” saka Miks Muižarājs, biedrības valdes priekšsēdētājs. Vasaras laikā kopumā plānoti seši stāstu vakari, kur katrā pasākumā uzstāsies 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet nolēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu profesionālo darbību dzimtenē. Pēc Cēsīm biedrība dosies uz Valmieru, Daugavpili, Rēzekni un citām pilsētām. Pēc katra pasākuma norit neformālas sarunas, kas nereti ilgst līdz vēlai vakarai stundai, daloties ar pasaulē pieredzēto un veidojot jaunas draudzības.
Izsakām lielu paldies Vidzemes plānošanas reģionam un koordinatore remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei par sadarbību pasākuma īstenošanā! I. Madžule vērtē: “Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties.” Viņa pati pēc ārzemēs pavadītiem ilgiem gadiem atgriezās Latvijā. I. Madžule ļoti labi izprot problēmas, ar kādām saskaras remigranti, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, jo pati ar tām ir sadūrusies. Pateicoties ilgajiem dzīves gadiem dažādās pasaules valstīs, kas tika aizvadīti studējot, ceļojot un strādājot, viņai piemīt prasme komunicēt ar dažādu tautību un mentalitāšu cilvēkiem. Vidzemes remigrācijas koordinatore I. Madžule informatīvi atbalsta ārvalstīs dzīvojošās Latvijas ģimenes, kuras apsver iespēju vai plāno atgriezties Vidzemē, un sniedz arī praktiskus ieteikumus dažādu jautājumu risināšanā.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Preses relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par preses relīzes saturu atbild biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Vizītes laikā Dublinā notika tikšanās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem. Latviešu biedrība Īrijā ir aktīva un izveidota kopīgo nacionālo interešu sargāšanai, veicināšanai un atbalstīšanai. Biedrība sadarbojas ar citām sabiedriskajām organizācijām Īrijā, Eiropā un pasaulē, Latvijas un Īrijas valsts institūcijām. Savukārt Latvijas vēstniecībā Īrijā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatori ar Latvijas vēstnieka padomnieku diasporas jautājumos pārrunāja aktuālos jautājumus un tendences, kāpēc remigranti vēlas vai nevēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā. Rīgas reģiona remigrācijas koordinatorei nepilnu piecu gadu laikā ir notikusi saziņa ar 275 Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā, uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar koordinatora palīdzību jau atgriezušies 68 Īrijas remigranti un vēl 32 izteikuši vēlmi atgriezties.
Foto: Pie Latvijas vēstniecības Īrijā.
No kreisās: vēstniecības Trešā sekretāre Annija Roga, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, Padomnieks diasporas jautājumos Latvijas Vēstniecībā Īrijā Andrejs Kovaļovs.
Daina Šulca: “Interese par atgriešanos ir liela, bet Latvijas valsts piederīgos kavē neziņa un neskaidrība, kā organizēt pārcelšanās procesu, kā arī tas, vai atgriešanās būs pareizais lēmums, vai varēs nopelnīt pietiekami daudz iztikas līdzekļus pārtikušai dzīvei Latvijā. Situācija Īrijā ir pretrunīga – no vienas puses ir daudz brīvas darba vietas un nav problēmas atrast darbu, bet no otras puses trūkst mājokļu, iebraucējiem nav kur dzīvot.”
Vizītes ietvaros Dublinā remigrācijas koordinatores piedalījās 12. Latviešu kultūras svētkos Īrijā, speciālā Latvijas vēstniecības stendā informējot interesentus par pārcelšanos uz dzīvi Rīgas reģionā un iepazīstinot ar remigrācijas materiāliem, apmainoties kontaktiem ar diasporas pārstāvjiem.
Kopumā diasporas pārstāvji interesējās par ģimenes ārstu un valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem, darba iespējām un atalgojuma līmeni Rīgas plānošanas reģionā, dokumentu nokārtošanu mītnes zemē un valsts atbalstu mājokļu iegādei un pārcelšanās izdevumu segšanai. Individuālās sarunās ar diasporu gandrīz vienmēr izskanēja patiesa vēlēšanās atgriezties, bet kavējošais faktors ir 10 un 20 gadu ilgā un ierastā dzīve Īrijā un nedrošība, kā dzīve izvērtīsies Latvijā.
Starp diasporas atgriešanās kavējošajiem faktoriem var minēt to, ka Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā no pensijas netiek atvilkti nodokļi, pensionāriem arī sabiedriskais transports Īrijā ir bezmaksas, kavē arī fakts, ka pirms aizbraukšanas uz Īriju cilvēki pārdevuši īpašumus Latvijā un tagad vairs nav kur atgriezties.
Kopumā tautiešu interese atgriezties uz dzīvi Latvijā ir liela.
Zināmi radošā konkursa “Noķer pavasari!” rezultāti
Latgales plānošanas reģions sirsnīgi pateicas visiem konkursa “Noķer pavasari!” dalībniekiem! Konkurss norisinājās no 29. marta līdz 25. aprīlim, kopumā tika saņemti 100 bērnu radošie darbiņi – foto, zīmējumi un video, kas tika publicēti sociālā tīkla Facebook “Es atgriežos Latgalē” lapā un nodoti publiskai balsošanai. Liels prieks, ka radošo darbu konkursā piedalījās dalībnieki no visas Latvijas un diasporas skoliņām – Islandes un Dienvidkalifornijas.
Konkursa mērķis bija veicināt bērnu izpratni par latviešu svinamajām dienām un tradīcijām, lietderīgi un radoši pavadot brīvo laiku, kā arī vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus radošā aktivitātē, caurvijot Lieldienu tematiku.
Konkursa uzdevumi bija:
– Attīstīt bērnu un jauniešu radošo domāšanu, iztēli, oriģinalitāti, veidojot izpratni par latviešu tradīcijām, gadskārtu svinībām, vadoties no norisēm dabā, lietderīgi un radoši pavadot brīvo laiku.
– Veidot saikni starp Latvijas un diasporas bērniem un jauniešiem, iesaistot vietējā reģiona bērnus un jauniešus, tostarp remigrantu un repatriantu bērnus un jauniešus, kā arī potenciālos remigrantus, kas dzīvo ārpus Latvijas, diasporas locekļus, latviešu skoliņu skolēnus un pedagogus.
– Veicināt pozitīvu noskaņu un vienotību sabiedrībā ar saliedējošām un radošām aktivitātēm, iesaistot ģimenes locekļus.
Paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos un radošumu!
Rezultātu apkopojums:
Ar individuālo uzvarētāju darbiņiem iespējams iepazīties šeit:
Alīna P., Balvu DSPC Dienas aprūpes centrs bērniem www.facebook.com(233 patīk)
Žūrijas simpātijas balva tika piešķirta Emīlijai S. (5 gadi, Rēzekne, Latvija), Varvarai T. (3 gadi, Baloži, Latvija) un Aljai Ļ. (7 gadi, Dublina, Īrija). www.facebook.com
Veicināšanas balvas saņems:
Reinards V. (Ropažu novada vidusskola),
Medumu speciālās pamatskolas skolēni,
Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra audzēkņi,
Matīss P. (Viļānu vidusskola),
Krāslavas vidusskolas skolēni,
Daugavpils 21 PII gr. “Zīļuks” audzēkņi,
Rēzeknes novada Ozolaines PII “Jāņtārpiņš” gr. Taurenīši audzēkņi,
Krāslavas PII “Pīlādzītis” audzēkņi,
Kristofers un Mārtiņš K. (Losandželosas un San Diego latviešu sabiedrība)
Trikātas pamatskolas PII “Lācēni” audzēkņi.
Radošā konkursa “Noķer pavasari!” rīkotāji sazināsies ar laureātiem par balvu saņemšanu.
Uz tikšanos nākamajos Latgales plānošanas reģiona organizētajos konkursos!
Pagājušajā mēnesī Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule viesojās 11 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) novadu pašvaldībās, lai satiktu tos pašvaldību darbiniekus, kuru pārziņā ir atbalsta sniegšana remigrantiem. Braucienu mērķis bija veidot ciešāku saikni ar šiem cilvēkiem un panākt rezultatīvāku informācijas apmaiņu. I. Madžule atzina, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas vērtīgas, jo sarunas atklājušas novadu aktualitātes, kā arī ļāvušas novērtēt novadu atšķirības. VPR remigrācijas koordinatore uzteica šo pašvaldību darbinieku vēlmi iesaistīties remigrācijas procesa veicināšanā. Iepazīšanās vizīšu rezultāts jau šobrīd ir atsevišķas sadaļas par remigrāciju izveidošana pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas remigrantiem atvieglo viņiem nepieciešamas un noderīgas informācijas atrašanu.
Madžule stāsta, ka remigrantu apzināšanā jāiegulda ievērojami pūliņi un regulārs darbs. Viņas centienus atvieglotu datu bāze katrā pašvaldībā, kurā būtu redzama informācija par cilvēkiem, kuri izrādījuši vēlmi tur atgriezties vai jau pārcēlušies uz dzīvi. Viņa vērtē: “Pašvaldībām jābūt aktīvākām. Es ļoti novērtētu iespēju saņemt aktuālo informāciju par cilvēkiem, kuri plāno vai jau atgriezušies Vidzemes pašvaldībās pēc dzīves svešumā. Ja mēs viņus nezinām, tad nevaram uzrunāt, lai palīdzētu.”
Marta nogalē, lai izdarītu kopsavilkumu, kas paveikts šī gada pirmajā ceturksnī un kādas atziņas bijušas pēc ciemošanās pašvaldībās, I. Madžule aicināja pašvaldību remigrācijas speciālistus uz tikšanos tiešsaistē. Kopā runājot, radās sapratne par to, kas jāpētī, jārisina. Varakļānu novada pārstāve Līna Nagle secināja: “Gaidām, ka pie mums atnāks kāds, kurš gribēs atgriezties no ārvalstīm. Ir sentimenta vadīta iekšējā remigrācija. No lielajām pilsētām atgriežas tie, kuriem Varakļānu novadā ir ģimenes saknes.” Sarunās tika izteikta doma, ka dati par remigrantiem netiek uzkrāti. Kāds teica: “Ja nevēršas pēc palīdzības pašvaldībā, tad neviens [remigranti] par sevi nepaziņo.” Vēl no sarunām – “ja vajag palīdzību, to iegūst, bet īpaši neatzīmē tos, kuri ir atgriezušies”.
Tiešsaistes sanāksmes laikā I. Madžule arī informēja par vidzemnieku remigrāciju šī gada pirmajos trīs mēnešos. No janvāra līdz martam Vidzemes koordinatore ir sagatavojusi ap 300 individuālo piedāvājumu tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Kopā ņemot, tās ir 192 ģimenes. Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 24 cilvēki, 14 izmantojuši VPR remigrācijas koordinatores sniegto atbalstu, bet 10 – atgriezušies paši. Ar koordinatori ir vēl sazinājušās 13 ģimenes jeb 39 cilvēki, kuri ir izteikuši vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē atgriezties Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. (+371) 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Piecu gadu laikā Kurzemes reģionā atgriezušies vairāk nekā 1000 remigrantu
2023.gada 1.ceturksnī Kurzemes reģionā atgriezušies 63 cilvēki, bet vēlmi atgriezties pauduši 44 cilvēki. Savukārt kopumā piecu gadu laikā – no projekta sākuma 2018. gada martā līdz šī martam – Kurzemes reģionā atgriezušies 1037 cilvēki, bet interesi par atgriešanos Kurzemē izrādījuši 762 cilvēki. Biežāk izvēlētās vietas dzīvei Kurzemē ir Liepāja un Ventspils, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadi. “Piecu gadu laikā, kopš visā Latvijā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls, ir radīta un attīstīta sistēma, kā sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties vai atgriežas dzimtenē. Cieši sadarbojamies un turpinām sadarbības attīstību ar pašvaldībām un citām iestādēm un organizācijām, lai pieejamais atbalsts remigrantiem kļūtu arvien daudzveidīgāks. Priecājos, ka sniegtais atbalsts ir noderējis vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kuri ir atgriezušies dzimtajā Kurzemē un ar līdzi atvestajām zināšanām, iemaņām un pieredzi palīdz mūsu Kurzemei kļūt par vēl labāku vietu dzīvei un darbam,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada pirmajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 244 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā piecu gadu laikā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada martam – individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 2932 cilvēkiem. “Cilvēki aizceļo no Latvijas dažādu iemeslu dēļ – gan meklējot jaunas iespējas, gan sekojot sirdij. Strādājot ar remigrantiem, uzklausu dažādus remigrantu stāstus par gūto pieredzi ārvalstīs un atgriešanās iemesliem, tomēr esmu ievērojusi, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, lai pieņemtu gala lēmumu – atgriezties Kurzemē – ir dzimtenes mīlestība. Tā ir vēlme, lai bērni aug, dzirdot dzimto valodu un redzot tradīcijas, satiekot sev mīļos un tuvos cilvēkus un citus tautiešus. Turpinu ik dienas sniegt iedrošinājumu un arī praktisku atbalstu ikvienam, kuršs vēlas vai jau ir atgriezies dzimtajā Kurzemē,” uzsver A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
PĀRGĀJIENS REMIGRANTU ĢIMENĒM 23. APRĪLĪ – FOTO ORIENTĒŠANĀS – NINIERA EZERS
Niniera ezers atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka neitrālajā zonā, tikai 3 km attālumā no Cēsīm. Ezera vidējais dziļums ir 1.8 m, maksimālais dziļums – 6.7 m, platība – 12,4 ha. Ezeru ieskauj priežu mežs. Ezeram iespējams apiet apkārt kājām un novērot tā dažādos krastus – sākot no gaišu smilšu krastiem līdz purvainiem. Lielu teritoriju ap ezeru aizņem Gaujas Nacionālā parka meži ar daudzveidīgu un veselīgu vidi, simtgadīgiem kokiem, ogu un sēņu vietām. Ezera apkārtne tāpat ir piemērota arī pārgājieniem, velotūrismam, un skriešanai. Ir pieejama labiekārtotas piknika vietas un peldvieta ar pludmali.
Maršruta apraksts
Cilvēku skaits: +/- 20 cilvēki
Iepriekšēja pieteikšanās: Līdz Piektdienai, 21. aprīlim, pulksten 17.00.
Pārgājiena garums / ilgums: +/- 8 km / 4-5 stundas.
Tikšanās / pulcēšanās vieta: Rožlaukums, Cēsu vecpilsēta
Attālums: Rožaukums – Niniera ezers – 4km (50 min.).
Nonākot pie ezera, ejam apkārt ezeram, kamēr atkal nonāk sākuma punktā, kur plānots pikniks. Pārgājiena laikā bērni veic foto orientēšanos. Bērni tiek sadalīti pa pāriem. Katram pārim tiek izsniegta darba lapa ar veicamajiem foto orientēšanās uzdevumiem. Pasākuma ietvaros bērnu galvenais mērķis ir nofotografēt un atrast pēc iespējas vairāk objektus, kas aprakstīti darba lapā. Pārgājiena noslēgumā paredzēts pikniks, foto orientēšanas rezultātu apkopojums un uzvarētāju apbalvošana.
Galvenā pārgājiena daļa
Atkārtoti tiek izstāstīts tālākais darbības plāns. Bērnus sadala pa pāriem (šeit ir variants: ģimenes komandas) un iedot katram foto orientēšanās darba lapu. Uz vienu bērnu pāri (komandu) jābūt mobilais telefons. Starts un finišs vienā un tajā pašā vietā. Attālums no starta un finiša, jeb apkārt ezeram attālums ir 2km. Foto orientācijas darbības laiks: 60 minūtes, jeb 1stunda.
Orientēšanās laikā jāatrod un jāuztaisa pašportrest / bilde ar sekojošiem objektiem:
– Skudru pūzni
– Koka piepi
– Bebru sagrauztu koku
– Ūdens tilpni
– Ēdamo sēni
– Sportiskāko komandas biedru
– Dzīvnieku pēdas
– Melleņu vai brūkleņu mētrām
– Eksotisku / interesantu koku
– Labāko peldvietu vai/un ugunskura vietu.
Pēc atgriešanās sākumpunktā, ezera piknika vietā, tiek sagaidīti visi dalībnieki. Bērni iesūtīta (vai parāda) pārgājiena vadītājam uz WhatsApp aplikāciju pašportrets / bildi ar atrastajiem objektiem. Kamēr tiek izvērtēts paveiktais, bērni kopā ar vecākiem izveido piknika/ugunskura vietu, savāc malku un ar vecāki palīdzību iekur ugunskuru un uzcep desiņas. Var tikt sadalīti pienākumi: puiši gādā par malku un atbild ugunskura, un desiņu cepšanu. Meitenes sakārto piknika vietu, saklāj galdu uzliekot ēdienus uz šķīvjiem. Kad desiņas gatavas visi sanāk kopā un ietur pusdienas. Piknika beigās tiek apbalvoti (ar salduma balvām) uzvarētāji, tie trīs pāri (vai ģimene), kas vislabāk paveikuši uzdevumu, pārējiem tiek nelielas mierinājuma balvas. Atpakaļ var atgriezties pa to pašu celiņu gar Dukuriem, bet var nedaudz paiet uz “Staļu” pusi un tad pa grants seguma ceļu ieiet pilsētā caur Zagļu ciemu / Festivāla ielu.
Kurzemes un Rīgas reģionu koordinatores tiksies ar tautiešiem Dublinā
Svētdien, 30. aprīlī plkst. 10:00 – 11:30 vēstniecības telpās norisināsies remigrācijas tematikai veltīts seminārs, ko vadīs Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores Daina Šulca un Agnese Berģe. Semināra mērķis ir sekmēt remigrācijas procesā iesaistīto pušu satikšanos, lai kopīgi iepazīstinātu ar šī brīža situāciju un rosinātu priekšlikumus, kā uzlabot remigrantu atgriešanās procesu. Remigrācijas koordinatores iepazīstinās ar remigrācijas statistiku reģionos un remigrantu aktuālākajiem jautājumiem, skarot arī ļoti unikālas un netradicionālas situācijas. Tiks skaidrota remigrācijas koordinatora loma, kādi ir viņa darba mērķi un specifika, kā sazināties un kādu atbalstu no viņa var saņemt ārzemēs dzīvojošie tautieši. Pēc semināra vēstniecībā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores būs gatavas tikties ar Latvijas valsts piederīgajiem uz individuālām sarunām gan 30. aprīlī Latvijas kultūras svētku Dublinā laikā Latvijas vēstniecības Īrijā stendā, gan arī nākošajā dienā – 1. maijā tikšanos piesakot iepriekš (vietu paziņos koordinators).
Lai piedalītos seminārā lūdzam līdz 2023.gada 26.aprīlim aizpildīt reģistrācijas anketu.
Lieldienas Latvijā ir aizvadītas ar + 15 grādiem dienas vidū. Saulainās pļavās un piemājas dārzos zaļi asni spraucas no zemes griezdamies vien. Olu krāsošanas sacensības ir notikušas. Ir pavasaris un drīz būs vasara. Katrā gadalaikā mēs no Latvijas ārzemēs iemācām kaut ko jaunu, un ārzemnieki par to nebeidz brīnīties un izvaicāt – kā jūs to darāt un kur jūs to iemācījāties? Tā ir latviskā dzīves dziņa, kas nāk no dabas, no ģimenes, no mūsu tradīcijām, no mūsu Latvijas. Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore šajās Lieldienās organizēja stāstu apmaiņu tautiešiem ārzemēs – ko, dzīvodami citā valstī, iemācīji vietējiem iedzīvotājiem? Dažās dienās saņēmām atbildes, ar kurām vēlamies dalīties. Lieldienu pasākumu jautrības un notikumu virpulī mūsu tautiešiem ir atlicis laiks dalīties savā pieredzē. Paldies par to! Viņi savas atbildes ir publiski publicējuši sociālā tīkla “Facebook” Rīgas reģiona Remigrācijas koordinatora profilā vai atsūtījuši uz koordinatora e-pastu koordinators@rpr.gov.lv. Vairākās apkopotajās atbildēs ir izmantoti personu vārdi un uzvārdi no sociālo tīklu profiliem.
Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca apmainās ar pieredzi ar Lietuvas kolēģiem
Ar mērķi dalīties pieredzes apmaiņā notika Lietuvas Ārlietu ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona attālināta tikšanās, kuras laikā tika pārspiesti aktuālie remigrācijas jautājumi un abu valstu pieredze to risināšanā. Tikšanās piedalījās Lietuvas Ārlietu ministrijas Globālās Lietuvas departamenta Atgriešanās Lietuvā nodaļas vadītāja Rūta Vaičiūniene, nodaļas otrā sekretāre Agne Smita un Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Tikšanās laikā tika pārrunātas remigrācijas koordinācijas aktualitātes, piemēram, kā tiek atbalstīts pārcelšanās mehānisms un kā notiek informācijas sagatavošana un nodošana remigrantiem. Lietuvas kolēģiem bija īpaša interese par koordinatoriem reģionālā līmenī. Daina Šulca iepazīstināja ar koordinatora darba specifiku, izaicinājumiem, sadarbību ar pašvaldībām un valsts iestādēm, gatavojot individuālos piedāvājumus un veicinot atgriešanos Rīgas reģionā. Remigrācijas Koordinatora programmas ietvaros no 2018. līdz 2022. gadam Rīgas reģionā uz dzīvi atgriezušies 905 remigranti un no šī, 2023. gada, sākuma līdz 18. janvārim par atgriešanos koordinatoram ziņu devušas vēl 27 personas.
Vairāk par remigrācijas procesiem Lietuvā var uzzināt zemāk publicētajās saitēs:
Rīgas reģionā 2023. gada 1.ceturksnī uz dzīvi atgriezušies 73 remigranti
2023.gada 1. ceturksnī ar remigrācijas koordinatora starpniecību Rīgas reģionā atgriezās 73 personas un 15 remigranti ar koordinatori sazinājās pēc pārcelšanās. Visvairā remigranti atgriezās no Lielbritānijas un Vācijas, un viņu aktuālākie jautājumi ir par bezdarbnieka pabalsta un ārzemēs nopelnītās pensijas pārcelšanu uz Latviju. Atgriezās arī viena ģimene no zemestrīces skartās Turcijas. Pirmajos gada mēnešos vislielākā interesi ir bijusi tieši par latviešu valodas kursiem – īpaši ģimenes ar skolas vecuma bērniem. Sabiedrības integrācijas fonds piedāvāja bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. Interese bija tik liela, ka grupas noformējās jau pirmā ceturkšņa laikā uz visu 2023. gadu. Gatavojot individuālos piedāvājumus, remigrantu jautājumi bija visdažādākie – par autovadītāja apliecību iegūšanu, nodokļu jautājumiem, attālināta darba iespējām. Visu laiku nemainīgi aktuāli ir jautājumi par bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos. Pirmajā ceturksnī turpinājās interese no Krievijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo par iespējām pārcelties uz Latviju. Dzīvojot tik ilgu laiku ārvalstīs, remigranti labprāt izmanto valsts izveidoto remigrācijas koordinatoru programmu un sniegto informatīvo atbalstu. Pirmajā ceturksnī no jauna interesi atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā izteikušas 97 ģimenes, t.i., 165 cilvēki, ieskaitot bērnus. Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.
Pagājušajā nedēļā, 26. martā, Mākslas telpā “Mala” (Cēsīs) notika tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Sarunās draudzīgā gaisotnē satikās teju trīsdesmit cilvēku, kuri pirms ilgāka vai ne tik ilga laika dzīvojuši dažādās pasaules malās, bet tagad cenšas iedzīvoties Cēsu, Valmieras un Gulbenes novados. Viņus uz domapmaiņu, iepazīšanos un jaunu kontaktu dibināšanu bija aicinājusi Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Pasākuma ievadā, daloties arī ar savu personīgo pārcelšanās pieredzi, I. Madžule teica: “Mājas ir mājas, atgriezos un nenožēloju.” Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Austrālija, Eiropa – tik dažādās pasaules vietās ir dzīvojuši tagadējie vidzemnieki, kuri ir atgriezušies Latvijā. Daudzi sanākušie bija līdzi paņēmuši bērnus, kā arī savus citas tautības dzīves biedrus, tāpēc tīklošanās izvērtās multikulturāla un daudzvalodīga. Viens no pasākuma viesiem bija kubietis Viktors Antonio, kurš tagad dzīvo Cēsīs, un trīs mēnešu laikā iemācījies latviešu valodu. Viņš teica: “Liela daļa no manis, manas sirds, ir Latvijā. Man ir dziļa cieņa pret jums, latviešiem, par jūsu pasākumiem un tradīcijām. Priecājos, ka esmu šeit un mācos no jums. Esmu kļuvis par labāku cilvēku.” Ne viens vien no pasākuma dalībniekiem atzina, ka, dzīvojot ārvalstīs, ilgas pēc Latvijas vienmēr ir bijušas klātesošas. Lēmums atgriezties mājās daudziem bijis rūpīgi izsvērts un pārdomāts. Daļa pie lēmuma par pārcelšanos nonākuši pēc bērnu piedzimšanas vai tiem pieaugot. Viņi gribējuši, lai apkārt ir ģimene, radi, draugi, “vilka mājās”, bijušas bažas par to, ka bērni zaudē latviešu valodu un saikni ar latviešu kultūru. Ar saviem pieredzes stāstiem dalījās remigranti, kuri apzināti izvēlējušies dzīvi Vidzemes laukos. Viņi atzina, ka esot saskārušies ar pavērsienu ne vien mainot valsti, kur dzīvot, piemēram, no Vācijas uz Latviju, bet pārmaiņas skārušas arī viņu līdzšinējo dzīvesveidu – no pilsētniekiem kļuvuši par lauciniekiem. Satikties un apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas pazīšanās, jaunus kontaktus – remigrantiem tas ir svarīgi. Sarunās vairāki sacīja, ka “atgriežoties ne vien tu pats esi mainījies, bet mainījies ir arī draugu un paziņu loks”, tālab iedzīvošanās ne vienmēr ir viegla. Atslēgas vārds kopā pavadītajai pēcpusdienai bija kopības sajūta. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule teica: “Nodoms un iecere ir šādas remigrantu satikšanās turpināt nākotnē arī citos Vidzemes novados, jo tiem, kuri ir atgriezušies, ir vērtīgi dzirdēt citu pieredzes stāstus. Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties. Šeit mēs esam viens otram, lai palīdzētu.”
***
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Pašvaldību speciālisti stiprina sadarbību remigrācijas veicināšanai Kurzemes reģionā
2023.gada 9.martā tiešsaistes platformā ZOOM Kurzemes plānošanas reģions organizēja sanāksmi pašvaldību speciālistiem remigrācijas koordinācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija pārrunāt remigrācijas aktualitātes Kurzemes reģionā, tai skaitā iepazīties ar Latvijas Universitātes veikto pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”, kā arī un turpināt veiksmīgi iesākto sadarbību remigrācijas veicināšanā Kurzemes reģionā.
Sanāksmi atklāja Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa, kura norādīja, cik būtiska ir pašvaldību speciālistu sadarbība pēc iespējas daudzveidīgāka atbalsta sniegšanai remigrantiem, lai veicinātu to atgriešanos dzimtenē un gūtās pieredzes pielietošanu Kurzemes attīstībai. Savukārt remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, pastāstīja par remigrācijas projektu kopumā, koordinatora darbu un pašvaldību ieguvumiem no remigrācijas veicināšanas aktivitātēm. “Uz dzīvi Kurzemē atgriežas cilvēki ar dažādu ārvalstīs iegūtu pieredzi un zināšanām, ko var un vēlas izmantot mūsu valstī. Svarīgi mums visiem kopā palīdzēt un rast risinājumus, lai ikviens, kurš atgriežas, justos šeit gaidīts,” saka A.Berģe. A.Berģe informēja, ka Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs 2022. gadā atgriezušies 185 cilvēki, vēlmi atgriezties pauduši 123 cilvēki, un sagatavoti 628 individuāli piedāvājumi. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz 2022. gada decembrim sagatavoti 2688 individuāli piedāvājumi, atgriezušies 965 cilvēki, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 719 cilvēki. Par savu dzīvesvietu remigranti visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgas, Saldus novadus. Sanāksmes turpinājumā ar savu prezentāciju uzstājās Latvijas Universitātes, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, pētniece un docente Līga Brasliņa, kura prezentēja jaunāko pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus, kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai. Kā nākamā ar savu prezentāciju “LIVIN kontaktpunkts – atbalsta vieta jaunajiem un topošajiem Ventspils iedzīvotājiem” uzstājās nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN kontaktpunkta koordinatore Ina Servuta. Viņa dalījās pieredzē un pastāstīja par Ventspils iespējām. Kā I.Servuta uzsver, tad kopš 2019.gada maija, kad projekts sākās, ir paveikts ļoti daudz. Tikšanās pasākumi ar remigrantiem, nepārtraukta sadarbības veidošana ar darba devējiem, mājas lapas uzturēšana un citas aktivitātes. Jaunajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi Ventspilī, LIVIN kontaktpunkts ir kā atbalstošs “plecs”, katram tiek sniegts informatīvs atbalsts un individuāla pieeja.
Sanāksme noslēdzās ar informācijas apmaiņu un diskusijām starp pašvaldību pārstāvjiem. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, cik svarīgi un nozīmīgi ir tikties un veidot savstarpēju pieredzes apmaiņu, kā arī ikdienas darbā sazināties un dalīties pieredzē.
Sanāksmē piedalījās Ventspils un Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji.
Latgales plānošanas reģions ir izstrādājis krāsojamo grāmatiņu bērniem “Izkrāso Latgali!”. Izkrāsojot dažādus objektus, meklējot vārdus, risinot uzdevumus, bērniem būs interesanti iepazīt Latgales pašvaldības, kuras vienmēr ar atvērtu sirdi gaida atgriežamies savus iedzīvotājus no ārzemēm un protams arī ciemiņus.
Latgale ir viena no skaistākajām vietām pasaulē. To dēvē par Zilo ezeru zemi, jo, kā vēsta teikas, šeit no debesīm ir nolaidušies 1206 ezeri. Latgalieši lepojas ar saviem cilvēkiem, dabu, amatniecību, tūrisma un vēstures objektiem – pilīm, muižām, cietoksni, senlaicīgiem parkiem, kas lieliski saglabājušies līdz mūsdienām. “Izkrāso Latgali!” ir iekļauts tik ļoti iemīļotais Daugavpils cietoksnis, Krāslavas un Preiļu pilis, Lūznavas muiža, Viļakas baznīca, Rēzeknes un Ludzas pilsdrupas, piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem “Balvu Staņislavs”, Māras piemineklis, Līvānu stikla un amatniecības centrs, Vasargelišķu skatu tornis. Krāsojamo grāmatiņu savā ikdienas darbā var izmantot izglītības iestāžu darbinieki gan Latvijā, gan ārvalstīs (diasporas organizācijas), tostarp arī vecāki – kopā ar bērniem meklējot objektus un risinot uzdevumus. Tā domāta visu vecumu bērniem, mammām, tētiem, vecmāmiņām, vectētiņiem, auklītēm. Elektronisko krāsojamās grāmatiņas “Izkrāso Latgali!” versiju var lejuplādēt ŠEIT. Tai papildus ir sagatavotas arī ilustrētas uzlīmes (lejuplādēt ŠEIT), kuras var izgriezt, ielīmēt lapās un pašiem veidot dizainu. Krāsojamā grāmatiņa tapusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritārā pasākuma 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”) ietvaros, ar Latgales plānošanas reģiona projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” (Nr.9.2.2.1./15/I/005) un “Europe Direct Dienvidlatgale” centra atbalstu. Grafisko dizainu sagatavoja Anna Stalidzāne, kopā 16.lpp.
Par grāmatiņas saturu pilnībā atbild Latgales plānošanas reģions, jebkuri pārpublicējumi ir iespējami tikai ar Latgales plānošanas reģiona rakstisku atļauju.
Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Latgales reģiona remigrācijas koordinatori Astrīdu Leščinsku, e-pasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv, tālrunis +371 20349136.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausa informāciju par remigrācijas procesa norisi
15. martā, komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai uzklausītu informāciju par remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanu un reģionālo remigrācijas koordinatoru darbību.
“Kontakti ar diasporu tiek uzturēti, lielā mērā cerot uz to, ka tomēr notiks arī remigrācija. Un kāda daļa šo cilvēku ne tikai saglabās latvietību ārpus mūsu valsts robežām, bet arī atgriezīsies mājās. Un diezgan bieži arī tiek uzdoti jautājumi, kā sekmēt un kā veicināt šo atgriešanos Latvijā.”, sēdes ievadā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, aicinot skaidrot komisijai šo jautājumu. VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē skaidroja remigrācijas koordinatoru lomu remigrācijas procesa nodrošināšanā. VARAM un plānošanas reģioni jau piekto gadu īsteno projektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. 2018. gadā tika izveidots piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls ar mērķi sākt mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās. Tās ir atbalsta personas, kas ārvalstīs esošajiem tautiešiem palīdz iegūt nepieciešamo informāciju, izvērtēt iespējas un sagatavoties, pirms pieņemt lēmumu atgrieztos Latvijā. Viņš iepazīstināja ar projekta norises laikā gūtajiem rezultātiem, norādot, ka, kopš darbojas projekts, Latvijā ir atgriezušies 3 625 remigranti. Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska skaidroja, ka viņa kā remigrācijas koordinators sniedz informāciju par pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, bērnudārzu un skolu pieejamību remigrantu bērniem, par tālākizglītību uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējām, par dzīvesvietu piedāvājumiem un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Viņa arī iepazīstināja ar remigrantu uzsāktajiem biznesa projektiem un sniegtajiem pakalpojumiem Latgales reģionā, kā arī skaidroja izaicinājumus, ar ko saskaras savā darbā.
VARAM projekts darba vietām reemigrantiem | Globālais latvietis. 21. gadsimts
Nesen raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts tika stāstīts par pētījumu, kurā bija apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Skaidrojot, kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, toreiz viena no atziņām bija – 80% pašvaldību saka, ka vajag atbalsta pasākumus reemigrācijas veicināšanai.
Valsts to ir sadzirdējusi un līdzfinansēs jaunas darba vietas reģionos, kas būtu pieejamas gan reemigrantiem, gan iekšējiem migrantiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā atbalstu, par kuru raidījumā diskutē
– Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs
– Mareks Gruškevics, ministra padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
– Iveta Maļina-Tabūne, Latgales plānošanas reģiona vadītāja
– Astrīda Leščinska, reģionālā koordinatore Latgales plānošanas reģionā
– Juris Kozlovskis, SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs.
Aicinām uz diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”
Otrdien, 21. februārī, plkst. 15.00 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latgales plānošanas reģions (LPR) aicina remigrantus un citus interesentus uz tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”. Pasākums notiks Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 ietvarā. Tajā piedalīsies arī Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pilnvarotie, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori, remigranti-uzņēmēji un jomas pētnieki. Diskusijas laikā tiks meklēta atbilde uz jautājumu – vai inovatīvu risinājumu ieviešana veicina atgriešanos Latvijas reģionos.
Domu apmaiņā piedalīsies Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, akcentējot Ārlietu ministrijas īstenotos pasākumus remigrācijas sekmēšanai un ieceres šim gadam. Diskusijas dalībniekus uzrunās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, iepazīstinot ar gan jau ieviestajiem remigrācijas veicināšanas pasākumiem, gan plānotajām aktivitātēm 2023. gadā. Par remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu stāstīs Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Turpinājumā LIAA pārstāve, Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga iepazīstinās ar pirmsinkubācijas programmā (PINK) iegūstamo atbalstu un uzsvērs digitalizācijas un inovatīvu produktu izstrādes nozīmi. Klausītāji varēs dzirdēt divus (Vidzemes un Latgales) remigrantu-uzņēmēju pieredzes stāstus. Pasākumā piedalīsies Juris Kozlovskis (SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs) un Daņiļinu ģimene (ZS “Liepkalns”). Viņi inovatīvu ideju īstenošanu uzlūko par vienu no veiksmes faktoriem sava biznesa attīstībā reģionā. Diskusijā piedalīsies arī pētnieki. Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore stāstīs par pētījuma “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” secinājumiem saistībā ar inovāciju un digitalizāciju. Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa runās par remigrantu ģimeņu labsajūtu no psiholoģiskā skatupunkta, kā arī iespējām jaunievedumiem.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki pievērsīs uzmanību svarīgākajam, kā arī atbildēs uz tiešsaistē uzdotajiem klausītāju jautājumiem.
Diskusiju vadīs Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
***
Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv; Astrīda Leščinska, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, tālr. +371 20349136, astrida.lescinska@lpr.gov.lv.
Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv
Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū Latvijā?
Veikts jaunu pētījums, kurā apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un uzņēmējdarbības uzsākšanu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis ir apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai.
Diskutē pētījuma „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” vadošā pētniece Inta Mieriņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Dace Vanaga un māksliniece, zīmola “archived alchemy” izveidotāja Elīna Zelča no Upītes ciema.
RAKSTS: “JA IR VILKME MĀJUP, ATTĀLUMS NAV ŠĶĒRSLIS” – ZĪMĪGĀKIE REMIGRĀCIJAS NOTIKUMI RĪGAS REĢIONĀ 2022. GADĀ
Rīgas reģiona Remigrācijas Koordinators interesants apskats par remigrāciju, balstoties uz patiesiem stāstiem. Ja ir vilkme mājup, attālums neesot lielākais šķērslis.
Pārskatot Rīgas reģiona remigrantu mītnes zemes, jāsecina – latvieši ir visur. Indonēzija, Ķīna, Brazīlija, Katara, ASV, Kanāda, Meksika, Apvienotie Arābu Emirāti, Dienvidāfrika, Ēģipte, Japāna, Čīle, Meksika, Dominikānas Republika… Gruzija, Baltkrievija, Krievija. Gandrīz visas Eiropas valstis.
Ko tikai mūsu cilvēki pasaulē nav darījuši?! Strādājuši lielveikalos un sociālās aprūpes namos, skaistumkopšanas salonos, restorānos, bāros, veikalos, rūpnīcās, siltumnīcās un zemeņu laukos. Atgriežas finansisti, uzņēmēji, ārsti, zinātnieki, studenti, IT speciālisti, mākslinieki, audzinātājas bērnudārzos un auklītes ģimenēs. Šis saraksts nekad nebūs pabeigts, jo profesionālās pieredzes ieguvums ārzemēs ir gan ļoti plašs, gan ļoti mainīgs.
Atgriešanās stāsts katram ir citādāks, bet kopīgais vienojošais – vēlēšanās dzīvot Rīgā vai tās tuvumā, vēlēšanās dzīvot Latvijā.
Lēmums par atgriešanos dzimtenē ir ļoti emocionāls, vēlmi atgriezties sekmē ne tikai ilgas pēc mājām un tuviniekiem, bet arī Latgales plānošanas reģiona priekšrocības: attīstīta infrastruktūra, pieejamās darba vietas, atbalsts ģimenēm un uzņēmējdarbībai, daudzveidīga kultūras dzīve – tas viss kopumā labvēlīgi ietekmē remigrantu atgriešanos dzimtajā novadā. Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji. Kā norāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šobrīd lielākais remigrantu īpatsvars ir Latgalē. Tiek novērota ne tikai starptautiskā remigrācija, bet arī iekšējā, cilvēkiem atgriežoties Latgalē no citām Latvijas pašvaldībām. Izvērtējot atgriešanos, reģionā aktuāli kļūst jautājumi par dzīvesvietu, telpu biznesam, iespējām iegādāties zemi un izglītības pieejamību.
Aizvadītajā gadā Zemgalē atgriezušās 97 personas un sagatavoti 407 individuālie piedāvājumi remigrantiem. Par atgriešanos Latvijā interesējušās 122 ģimenes un pēc 2022. gada datiem nākamajos gados Zemgalē potenciāli varētu atgriezties 85 ģimenes jeb 291 cilvēks. Interese par atgriešanos Zemgalē ir Jelgavas valstspilsētā, Jēkabpils novadā, Aizkraukles novadā, Bauskas novadā, Jelgavas novadā, Dobeles novadā.
Pagājušais gads ir bijis izaicinājumu pilns remigrantiem un latviešiem diasporā. Joprojām aktuālākās problēmas ir atalgojums, bērnu dārza rindas un dzīves vietas atrašana pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs. Pērn remigrācijas koordinatore Anete Briņeca organizējusi vebināru remigrantiem “Stress – ceļabiedrs dzīvē vai ienaidnieks?”, kurā tautiešiem ārzemēs bija iespējams uzzināt par to, kā cīnīties ar stresu. Uz pasākumu aicināti ārvalstīs dzīvojošie tautieši, tie, kuri atgriezušies Latvijā, un ikviens, kurš saskaras ar stresu ikdienā. Arī 2023. gadā plānots veikt dažādas aktivitātes remigrantiem un sniegt atbalstu dažādu jautājumu risināšanā un pakalpojumu saņemšanā.
Sagatavoti uzskates materiāli par remigrantus interesējošām tēmām
Ne viens vien remigrants, domājot par atgriešanos mājās, izjūt nedrošību par lēmuma pareizību. To nereti rada nepieciešamās informācijas trūkums. Svarīgi, lai labāk sagatavotos lēmumam par pārcelšanos, ka atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem un norādes papildu informācijas meklējumiem var atrast viegli. Tās ir vienkārši saprotamas. Domājot par pārcelšanos, cilvēki visvairāk meklē atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kur interesēties par darba iespējām; 2) kā atrast dzīvesvietu; 3) kur un kādi dokumenti jāiesniedz; 4) kā nokārtot pabalstus; 5) kur interesēties par bērnudārza un skolas maiņu.
Remigrācijas veicināšanai Vidzemes plānošanas reģions (VPR), apkopojot dažādus informācijas resursus, ir sagatavojis vizuālus ieteikumus, kā soli pa solim rīkoties vēl esot mītnes zemē un īsi pēc pārcelšanās. Astoņi digitālie uzskates materiāli – “kartītes” ir sadalīti pa sešām tēmām: dzīvesvieta, izglītība, nodarbinātība, sociālais atbalsts, uzņēmējdarbība, veselība.
Tiešsaistes pasākumā “Nākamā pietura – Kurzeme” iepazīstina topošos remigrantus ar Kurzemes pašvaldību sniegtajām iespējām
2022.gada 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģions organizēja tiešsaistes tikšanos “Nākamā pietura – Kurzeme”, kuras ietvaros cilvēkiem, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā, bija iespēja uzzināt par dzīvesvietas, nodarbinātības un izglītības pieejamības iespējām Kurzemē. Tiešsaistes tikšanos atklāja remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura stāstīja par jaunākajām remigrācijas aktualitātēm un tendencēm Kurzemes reģionā. Pašvaldību speciālisti remigrācijas jautājumos – Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Kitija Struka, Nodibinājuma ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN projekta koordinatore Ina Servuta, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže, savās prezentācijās sniedza informāciju par dzīvesvietas, nodarbinātības un citiem aktuāliem jautājumiem ar kuriem saskaras cilvēki, kuri atgriežas Latvijā. Remigrante Anita Meiere no Kandavas, kura pēc daudziem pavadītiem gadiem atgriezusies Latvijā dalījās ar savu atgriešanās stāstu un to, kā veiksmīgi uzsākusi savu uzņēmējdarbību. Tiešsaistes tikšanās “Nākamā pietura – Kurzeme” tika translēta Kurzemes plānošanas reģiona Facebook lapā, “Atgriežos Kurzemē” Facebook lapā, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā. Pasākumu rīkoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Liepājas un Ventspils valstspilsētām un Kuldīgas un Tukuma novadiem, lai veicinātu remigrāciju Kurzemes reģionā. Lasīt vairāk www.kurzemesregions.lv
2022.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 185 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 123 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2022.gada beigām atgriezušies 965 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukumu, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši aptuveni 719 cilvēku.
“Cilvēku atgriešanās plānus dzimtenē ietekmē situācija pasaulē, tomēr interese par atgriešanās iespējām aizvien ir liela. Potenciālie remigranti rūpīgāk plāno pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, laicīgāk meklējot darba un izglītības iespējas, kā arī mājokli, turklāt šobrīd ievērojami augušas iespējas kārtot dažādas formalitātes un jautājumus attālināti, tai skaitā piedalīties darba intervijās. Attālināta darba iespējas veicinājušas arī interesi par mājokļiem zaļākā vidē – piepilsētās vai lauku apvidos, lai gan joprojām saglabājas arī liela interese par Kurzemes pilsētām kā dzīvesvietu pēc atgriešanās dzimtenē. Turpinu būt atbalsts ikvienam, kam nepieciešams padoms vai iedrošinājums, lai spertu izšķirīgo soli – atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes - nelielas teksta datnes, kuras tiek glabātas jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Uzzini vairāk!
Pavisam drīz Latvijā un citur pasaulē tiks svinētas Lieldienas, kas saistās ar pavasara saulgriežiem, olu krāsošanas tradīcijām, ticējumiem par pūpolu veselības spēku un Lieldienu zaķi, kas bērniem sagādā dāvanas un saldumus. Latgales plānošanas reģions, gatavojoties svētkiem, rīko radošo konkursu bērniem un jauniešiem “Pavasari sagaidot”, pievēršot uzmanību dabas norisēm, pavasarim atnākot, kā arī latviešu svinamajiem svētkiem un Lieldienu tradīcijām. Radošā konkursa “Pavasari sagaidot” mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu izpratni par latviešu tradīcijām, gadskārtu svinībām, norisēm dabā, lietderīgi un radoši pavadot brīvo laiku, kā arī vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus un jauniešus radošajās aktivitātēs, caurvijot Lieldienu tematiku. 
2024. gada 18. aprīlī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādu atbalstu un pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. 
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē izskatīts un atbalstīts jautājums par jauno uzņēmēju atbalsta programmas „Impulss” īstenošanu. 2024. gadā grantu programmas “Impulss” ietvaros ieviests jauns pasākums “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu. Pieteikumu pieņemšana sāksies 15. martā.
29. februārī plkst. 13:00 Webex tiešsaistes platformā notiks vebinārs remigrantiem par nodokļiem un starptautiskajiem līgumiem
Aizvadītajā gadā ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales plānošanas reģionā atgriezās 118 personas. Savukārt, 149 personas informējušas par savu vēlmi atgriezties. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Zemgales reģionā atgriezās 97 personas, aizvadītajā gadā vērojama neliela izaugsme. Kā norāda Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Bokta: “Aizvadītais gads bijis veiksmīgs, ir pieaudzis to personu skaits, kas izvēlējušies atgriezties reģionā.” Lielākoties tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā un ģimenes ar bērniem. Savukārt, vēl 57 personas atgriezušās pašas un tikai pēc pārcelšanās griezušās pēc palīdzības pie remigrācijas koordinatora. Valstu saraksts, no kurienes latvieši atgriežas jau vairākus gadus ir nemainīgs – Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Vācija. Savukārt par mājvietu atgriežoties no dzīves ārvalstīs remigranti biežāk izvēlas Jelgavas novadu un valstspilsētu, taču arī pārējās pašvaldībās vērojams remigrantu pieplūdums, min koordinatore. Nemainīgi ir arī remigrantu galvenie atgriešanās motivatori – ģimenes, draugu un radu tuvums, māju un piederības sajūta savai valstij. Tradicionāli lielākā remigrantu aktivitāte vērojama vasaras periodā, kas ir labs laiks, lai bērni spētu aklimatizēties un sagatavotos jaunajam mācību gadam.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) organizētajā konkursā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” atbalstu saņem 2 pašvaldības. Konkursa galvenais mērķis bija noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu periodā no 2024. līdz 2026.gadam. Atbalstu paredzēts piešķirt uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, un/vai jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem – fokusā ir remigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs. Viena no pašvaldībām, kas konkursā ieguva finansiālu atbalstu ir Bauskas novada pašvaldība. Startējot konkursā pašvaldības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību, paredzot iespēju finansiāla atbalsta saņemšanai jaunu darbavietu radīšanu remigrantiem un/vai atbalsta sniegšanu jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem. Novada dome ir apstiprinājusi konkursa nolikumu „Remigrācijas atbalsta pasākums – „Atgriezies Bauskas novadā!””. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 EUR, pašvaldības finansējums līdz 4000 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
2023.gada Latgales plānošanas reģiona remigrācijas komandas darba rezultatīvie rādītāji ir sekojoši: atgriezušās uz dzīvi Latgalē ir 55 ģimenes (136 cilvēki), kā arī atgriezušās pašas un pēcāk sazinājušās ar koordinatoru ir 24 ģimenes (60 cilvēki). Ar prieku tiks turpināts darbs komunicējot ar 75 ģimenēm, kas izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē. Par remigrācijas koordinatora palīdzības iespējām ir jāstāsta plašākai sabiedrības auditorijai, tādēļ 2023.gada laikā koordinatore aktīvi piedalījās lokāla un valstiska mēroga pasākumos, kā arī to organizēšanā, piemēram, 21.02.2023. Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvarā VPR un LPR organizēja tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”, kurā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Tika apmeklēts 6. Latvijas Lauku kopienu parlaments Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. Lieliska iespēja informēt diasporas latviešu kopienu pārstāvjus un potenciālos remigrantus koordinatorei bija XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.. 3.jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā aizvadīta tikšanās ar ārzemju latviešiem “Pasaules latviešu saieta nams” koncerta norises laikā, kurā piedalījās liels skaits diasporas pašdarbnieku un skatītāju. 5.jūlijā dalība Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 (PLEIF 2023), kura laikā paneļdiskusijā par remigrācijas procesiem Latvijā tika runāts par mobilitāti un remigrāciju, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Koordinatores un asistentes dalība 6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. 13.jūlijā koordinators vadīja nometnes 3×3 saietā Ludzā politiskās ievirzes par remigrācijas veicināšanu Latvijā. 26.septembrī tika organizēts reģiona, valsts un starptautiska līmeņa pasākums “ Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes vizīte Daugavpilī”. Savukārt 2023.gada 21.oktobrī piedalījās 11. ikgadējā diasporas organizāciju un skolu pārstāvju sanāksmē Apvienotajā Karalistē LR vēstniecībā – Pasākuma laikā LR vēstniecei Ivitai Burmistrei un klātesošajiem sniedza informāciju par remigrācijas tendencēm Latgalē un citām sadarbības iespējām ar diasporu Lielbritānijā. Viens no pēdējiem apmeklētajiem pasākumiem 2023.gadā bija viesošanās piedalījās Ziemassvētku pasākumā Stokholmas Latviešu skolā 16.decembrī, kura laikā neformāli un sirsnīgi varējām pārrunāt dažādus jautājumus, kuri interesē latviešus ārzemēs par atgriešanos mājās.
2024.gada 18.janvārī Daugavpilī notika Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras Latgales filiāles atklāšanas pasākums, kurā piedalījās arī Latgales plānošanas reģiona projekta UAP Latgale vecākā komercdarbības speciāliste Ruta Priede un remigrācijas koordinatora asistente Anna Stalidzāne. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce uzrunā klātesošajiem uzsvēra, cik svarīga ir kvalitatīva informācijas apmaiņa un cik dažkārt ir liela nozīme būt rokas stiepiena attālumā tiem, kam ir nepieciešama palīdzība, atvērtība jaunas sabiedrības dalībniekiem un spēja palīdzēt integrēties Latvijas sociālajā, kultūras un uzņēmējdarbības vidē. Atklāšanas svētku laikā tika organizēta arī diskusija, kurā notika sarunas par integrācijas jautājumiem Latgales reģiona kontekstā, par sarežģīto un par veiksmes stāstiem, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu pieredzi izglītības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības sfērās. Diskusijā piedalījās arī Zaiga Pūce un Ruta Priede, gan arī Daugavpils valstspilsētas izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos Ilze Onzule, Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka, Daugavpils Universitātes ES Erasmus+ programmas projektu koordinatore Karolīna Hrapāne. Sarunu noslēgumā visi kopīgi secināja, ka cieša sadarbība starp pašvaldības un valsts iestādēm ir atslēga uz kvalitatīvu konsultāciju pakalpojumiem, jo mērķis visiem ir kopīgs – saliedēta un iekļaujoša sabiedrība.
2023.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezies 281 cilvēks un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim atgriezušies 1255 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepājas un Ventspils valstspilsētas, Tukuma, Kuldīgas un citas Kurzemes pašvaldības. Savukārt par vēlmi atgriezties informējuši 938 cilvēki. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm. “Atskatoties uz 2023.gadu, varu teikt, ka tas ir bijis gana ražens un produktīvs. Cilvēkiem, kuri pauduši vēlmi atgriezties, sagatavoti 920 individualizēti piedāvājumi, un audzis arī dzimtenē atgriezušos skaits. Kā viens no būtiskiem iemesliem, ko cilvēki min, lemjot par atgriešanos, ir atalgojuma apmērs un tā attiecība ar mājokļa un citām ģimenei būtiskām izmaksām, kas nu jau nereti ir samērā līdzīgas esošajā mītnes zemē un Latvijā. Ģimenes ar bērniem, kuras atgriežas Latvijā, vēl arvien akcentē to, ka vēlas, lai bērni uzaugtu Latvijā un neaizmirstu savas saknes. Priecē arī tas, ka pērn audzis to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Latvijā – 2023.gadā vairāk nekā 200 ārvalstīs dzīvojošu tautiešu pauduši vēlmi atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izsludinājis pieteikšanos Mediju atbalsta fonda (MAF) programmas “Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” konkursos: 
2023. gadā uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezās 243 personas, ieskaitot bērnus. Visvairāk remigrantu ir no Lielbritānijas un Vācijas, kā arī Skandināvijas valstīm un Īrijas. Raksturīgākie atgriešanās iemesli ir dzīves dārdzības palielināšanās enerģētikas krīzes un Krievijas – Ukrainas kara dēļ, kā arī vēlēšanās, lai bērni uzaug Latvijā un būt kopā ar savu ģimeni un radiem. Remigranti stāsta, ka, apkopojot ikdienas un uzturēšanās izdevumus, pārtikas un mājokļa īres cenas, kas īpaši pieaugušas Lielbritānijā un Īrijā, tagad izdevīgāk ir dzīvot Latvijā. Protams, katrs gadījums ir individuāls. Rietumeiropā netrūkst to Latvijas valsts piederīgo, kas, labi iekārtojušies, pagaidām vēl nedomā pārcelties uz Latviju vai arī to darīs, sasniedzot pensijas vecumu. 
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti šogad Zoom platformā rīkos četrus tematiskos tiešsaistes seminārus “Drošs darbs Eiropā”. Tā ir iespēja darba ņēmējiem, kuri darba meklējumos dodas uz ārvalstīm un atgriežas Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par NVA EURES pakalpojumiem, bezdarbnieka pabalstu un tā eksportu (U1 un U2 dokuments), ģimenes pabalstiem, strādājot citā Eiropas Savienības (ES) valstī, pensiju piešķiršanu, ja darbs ir bijis vairākās Eiropas valstīs, kā arī par to, kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus.
2023. gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu. Pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā Vidzemē tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja, ka galvenie atgriešanās iemesli ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi. “Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidro I. Madžule un piebilst, “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.” 2023. gadā remigrācijas koordinatore veica nozīmīgu darbu, organizējot un vadot dažādus pasākumus, lai atbalstītu remigrantu atgriešanos un integrāciju Latvijā. Viena no aktivitātēm bija tiešsaistes diskusijas “Vidzemes Inovācijas nedēļā”, kurās tika apspriesta remigrācijas un inovācijas mijiedarbība. Tāpat Inga Madžule organizēja tīklošanās pasākumus “Manas mājas Vidzemē” Cēsīs, Valkas un Ogres novadā, kur remigranti varēja dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpašu uzmanību viņa veltīja arī sociālās integrācijas veicināšanai, rīkojot foto orientēšanās pārgājienu Cēsīs un izzinošu pārgājienu Ogres Zilajos kalnos. Koordinatore arī iesaistījās biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Vidzemē rīkotajos pasākumos. Inga Madžule piedalījās arī starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumos, tikdamās ar latviešu kopienas pārstāvjiem no Brazīlijas Cēsīs, apmeklēja ar latviešu diasporu saistītos pasākumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023, Pasaules latviešu ģimeņu saietā – nometnē 3×3 Preiļos, sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis” Billundā, Dānijā kā arī dažādos citos kultūras, sporta un ekonomikas tēmai veltītos pasākumos Latvijā un ārzemēs. Lai veicināti remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, VPR pašvaldībām tika organizēts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ar mērķi noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Iedvesmojoša un jaunām tikšanām bagāta bija remigrācijas koordinatores dalība Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī Berlīnē, un pulcēja ap 200 dalībniekiem. Gada noslēgumā, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās tradicionāla Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus – ekspertus, kuri dalījās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem.
2024.gada 9.janvārī Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinēšanas komanda devās iepazīties ar Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras komandu Daugavpilī – klientu konsultanti Editu Latkovsku un pārmaiņu aģenti Olgu Kuzņecovu jaunatvērtajās biroja telpās. Vienas pieturas aģentūras Daugavpils birojs ir nupat uzsācis savu darbību, kurā sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļiem, personām ar piešķirtu alternatīvo statusu, un patvēruma meklētājiem) un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, lai sekmētu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Trešo valstu pilsoņiem Vienas pieturas aģentūrā nodrošinās klātienes vai tiešsaistes individuālās konsultācijās latviešu, angļu un krievu valodās (nepieciešamības gadījumā arī piesaistot tulku) varēs saņemt informāciju par uzņemšanu, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo aizsardzību, nodarbinātību, nodokļu sistēmu, izglītības, veselības, mājokļu u.c jautājumiem., kā arī palīdzēs saņemt jurista, psihologa un citu speciālistu individuālās konsultācijas, rakstiskos un mutiskos tulkojumus retajās valodās, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tikšanās laikā pārrunājām par turpmāko sadarbību informācijas apmaiņas ziņā un secinājām, ka tīklošanās ir labākā pieeja informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu gan par remigrācijas koordinatora, gan par Vienas pieturas aģentūras konsultācijām, kuras bieži vien ir ļoti saturiski saistītas. Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra Daugavpilī atrodas Ģimnāzijas ielā 11, 6.kabinets, Daugavpilī, tālrunis 29557630
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti arī šogad, sākot ar janvāri, Zoom platformā rīkos tiešsaistes seminārus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”. Tā ir iespēja Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par situāciju darba tirgū un nodarbinātības iespējām Latvijā, par atbalstu un pakalpojumiem, ko piedāvā NVA un EURES, uzzināt, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties. 2024. gadā NVA un EURES semināri “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” tiešsaistes platformā Zoom norisināsies 18. janvārī, 18. aprīlī, 18. jūlijā un 17. oktobrī. Katra tiešsaistes semināra ilgums – viena stunda, sākums – plkst.16.00 pēc Latvijas laika.
Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu un veicinātu savstarpējo sadarbību, 11.decembrī, Kurzemes plānošanas reģions organizēja apmācības pašvaldību pārstāvjiem ar tēmu “ Rūpēs par citiem parūpēties arī par sevi – personīgā labbūtība”. Apmācību mērķis bija pašvaldību pārstāvjiem palīdzēt uzlabot labbūtību, samazināt stresu un izdegšanas riskus, apgūstot ikdienā darbā nepieciešamās sociālās iemaņas, uzlabot iesaisti darbā, motivāciju, efektivitāti un samazināt konfliktus. Apmācībās gūtās zināšanas noderēs darbam ar remigrantiem nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai un veiksmīgākai to piesaistē. Apmācības vadīja Labbūtības līderības, Emocionālās inteliģences un koučinga trenere, Supervizore, labbūtības un līderības koučs Evija van der Beek. Apmācībās piedalījās Liepājas un Ventspils valstspilsētu, kā arī Kuldīgas, Talsu un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji.
Katram savs stāsts, bet visiem viens kopīgais – mīlestība pret dzimteni un vēlme atgriezties savās mājās. Tā īsumā varētu raksturot 9. decembrī aizvadīto Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores organizēto remigrantu tīklošanās pasākumu. Sirsnīgā atmosfērā 
Kuplā Golubovu ģimene no Valkas – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli. Uz ikgadējo Ziemassvētku pasākumu tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes pēc novadu pašvaldību ieteikuma. Tika sveiktas arī ģimenes, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās dzīvot Latvijā. Rinkēvičs pauda pateicību, sacīdams: “Jūs esat šeit, jo jūs kā stipras ģimenes esat paraugs saviem līdzcilvēkiem un mums visiem Latvijā. Jūs lieliski parādāt, kā var apvienot gan darbu, gan rūpes par bērniem, gan arī sabiedriskās aktivitātes.” Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017.gadā, jo neapmierināja Anglijas izglītības un veselības sistēma. Ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Pēc izglītības un darba pieredzes viņa ir sociālais rehabilitētājs ar darba pieredzi Apvienotajā Karalistē. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” Aleksandrs un Sandra lepojas ar savām atvasēm. Ģimenes Rīgas pilī pulcējās no Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Dobeles novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Saldus novada, Smiltenes novada, Valkas novada, Balviem, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Olaines un Rīgas.
Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus. Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas. Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās. Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā. Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.”
No 2023.gada No 14. novembra līdz 4. decembrim Latviešu valodas aģentūra organizēja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus „Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem un imigrantiem”. 4. decembrī noslēdzošo semināru vadīja Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura semināra dallībniekiem pastāstīja par remigrācijas aktualitātēm Latvijas reģionos un par remigrācijas koordinatora darbu kopumā. Seminārs bija veltīts tādai būtiskai tēmai kā remigrējušo bērnu un jauniešu iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā. Savas prezentācijas laikā Agnese Berģe pastāstīja, ar kādiem jautājumiem un situācijām saskaras ģimenes, kuras atgriežas Latvijā, kādas ir galvenās problēmsituācijas skolās, kā arī par 2019.gada Latvijas skolu pētījumu, kur aktīvi iesaistījās visi Latvijas reģionu remigrācijas koordinatori. Vairāk informācijas par Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursiem: 
Latgales remigrantu kuplās ģimenes Rīgas Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā šogad pārstāvēja Sologubu ģimene no Krāslavas puses. Mamma Santa, tētis Antons un brašo dēlu pulciņš – Matīss, Samuēls un Kristiāns ieradās svinīgajā notikumā un kopā ar Latvijas Prezidentu Edgaru Rinkeviču un citām aktīvajām ģimenēm no visas Latvijas iedegtu svētku egli. Prezidents E.Rinkevičs pēc pasākuma savā Twitter kontā rakstīja: “Tāds jampadracis Rīgas pilī notiek reti. Šodien bija tā reize. Uz eglītes iededzināšanu pulcējās Latvijas dižģimenes no daudziem Latvijas novadiem. Ar tādu enerģijas, jautrības un labestības lādiņu var mierīgi dzīvot visu nākamo gadu. ” Sologubu ģimene intereses vadīti pirms daudziem gadiem Santa ar vīru devās uz Lielbritāniju strādāt, jo tā visi darīja. Bet pēc kāda laika atgriezās atpakaļ. Un tad atkal dzīve piespēlēja situāciju, ka bija jādodas darbos uz Vāciju, lai sapelnītu naudu studijām. Un tieši tur saprata, cik daudz priekšrocību un labumu viņi zaudē esot prombūtnē – daba, ekoloģiska pārtika, radu un ģimenes tuvums. Latvijas rudzu maizi un neaprakstāmi garšīgos kartupeļus nu jau ģimene bauda kopā ar saviem brašajiem dēliem Matīsu, Samuēlu un Kristinānu. Tā ir tik lieliska iespēja dažu minūšu laikā būt ārpus pilsētas kņadas un doties pastaigā svaigā gaisā. Latgale tiešām ir brīnišķīga vieta! Atgriežoties Santa Dzalbe-Sologuba kopā ar vīru radīja brīnišķīgu atpūtas vietu kempingu “Aimasas”, kas atrodas Kombuļu pagastā Krāslavas novadā. “Mums pašiem ļoti patīk atpūsties pie dabas, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs nolēmām izveidot tādu vietu, kur var atbraukt viesi klusumā, vienatnē, jo mums arī patīk klusums un vienatne – atpūsties un izbaudīt dabu. Vajadzīgs ir tikai gribasspēks. Latvijā ir ļoti daudz iespēju attīstīties – galvenais nevajag baidīties, vajag darīt!”, – saka Santa.
Rīgas pašvaldība ir iedibinājusi jauku tradīciju – reizi gadā pirms Ziemassvētkiem kopā ar mūsu reģiona remigrācijas koordinatoru Dainu Šulcu aicina uz tikšanos no ārvalstīm atgriezušās ģimenes. Sirsnīgas sarunas. Svētku ieskandināšana. Dalīšanās pieredzē. Pasākumā pateicības vārdus ģimenēm veltīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kas uzsvēra atgriezušos ģimeņu lomu Rīgas attīstībā. Daina Šulca, reģiona remigrācijas koordinatore pasākumā akcentēja: “Piecu gadu laikā ar remigrācijas koordinatora atbalstu uz Rīgu ir atgriezušies vairāk nekā 700 cilvēki. Šis skaits pilsētai un visai latviešu tautai ir vesela bagātība. Lai cik interesanta, aizraujoša un jaunus iespaidus dodoša ir dzīve ārzemēs, tomēr spēks un pārliecība, ko dod dzimtā zeme, nekur citur nav atrodama kā tikai savā zemē un savā pilsētā. Un mūsu pilsēta ir Rīga. “
2023. gada 30. novembrī galerijas “Romas dārzs” Berči zālē Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizēja remigrantu ģimeņu tikšanos “Nākamā pietura – Liepāja”. Uz tikšanos tika aicinātas remigrantu ģimenes, kas atgriezušās uz dzīvi Liepājā. Tikšanās mērķis bija nodrošināt remigrantiem iespēju satikties un pārrunāt esošos izaicinājumus, atgriežoties uz dzīvi Liepājā, un dalīties ar iespējamajiem risinājumiem. Remigrantu tikšanos atklāja Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kurš pastāstīja par pašvaldības darbu un iesaisti darbā ar jauno iedzīvotāju piesaisti pilsētai. Savukārt Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens iepazīstināja ar aktuālo informāciju par īres namu attīstību Liepājā, bet Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols informēja par remigrantu uzņēmējdarbības projektu līdzfinansēšanas konkursu. Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākumu izpildītāja Kitija Kuduma pastāstīja par jauniem piedāvājumiem ZIIC centrā. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe informēja par remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un Liepājas valstspilsētas pašvaldībā. Neformālā gaisotnē pasākuma gaitā A.Berģe tikās ar remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Liepājā, sniedzot individuālas konsultācijas, atbildot uz remigrantu interesējošiem jautājumiem.
2023. gada 18.novembrī Frankfurtē notika Frankfurtes Latviešu biedrība rīkotais pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kur ar Frankfurtes Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājas Mārītes Kļaviņas – Pönsgen atbalstu svētkos piedalījās arī reģionālās remigrācijas koordinatores – Agnese Berģe no Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) un Daina Šulca no Rīgas plānošanas reģiona (RPR), lai informētu pasākuma viesus par remigrācijas koordinatoru darbu un svētku norises laikā sniegtu atbildes uz ar remigrāciju saistītiem jautājumiem. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena Frankfurtē tiek atzīmēta un svinēta kopš 2014.gada. Frankfurtes Latviešu biedrības organizētie svētki ir plaši apmeklēti. Latviskā gara un tradīciju uzturēšanā ir iesaistīti gan mazie, gan lielie biedrības pārstāvji. Svētku pasākums iesākās ar semināru, kā laikā KPR reģionālās remigrācijas koordinatore Agnese Berģe klātesošajiem interesentiem pastāstīja par koordinatoru darbu, remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un atbildēja uz jautājumiem. Savukārt RPR remigrācijas koordinatore Daina Šulca pastāstīja par Rīgas reģiona remigrācijas aktualitātēm. Semināra laikā ikvienam interesentam bija iespēja saņemt informatīvus materiālus par atgriešanās iespējām Kurzemes reģionā. Diasporas pārstāvji arī interesējās par darba iespējām, ar pensiju un citas dokumentācijas kārtošanu saistītiem jautājumiem mītnes zemē, ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu Latvijā, dzīvesvietas iespējām, kā arī citām aktualitātēm. Pēc semināra tika atklāts svētku koncerts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kurā piedalījās Frankfurtes latviešu kopas – 
Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu koordinatores remigrācijas jautājumos Inga Madžule un Agnese Bokta piedalījās Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Pasākums, kas norisinājās 18. novembrī un pulcēja ap 200 dalībnieku. Pasākumu atklāja biedrības vadītāja Vinija Folkmane. Svinībās piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā konsulārās nodaļas vadītāja Maija Bilsena. Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība bija sagatavojusi krāšņu programmu, kur piedalījās gan Berlīnes latviešu mākslinieki – pasaulslavenā pianiste Lauma Skride, Agita Rando, Monta Wermann, Gunārs Upatnieks, gan kolektīvi – Berlīnes latviešu koris, folkloras kopa “Rīta Rasa un Berlīnes latviešu skolas bērni. Svinību otrajā daļā notika danči un diskotēka, piedāvājot neformālu un priecīgu noskaņu. Koordinatores apmeklēja pasākumu, lai sniegtu informāciju un atbildētu uz jautājumiem par remigrāciju Latvijā, iepazītos ar vietējo diasporu un dibinātu jaunus kontaktus. I. Madžule stāsta par pieredzi un secinājumiem pēc pasākuma: “Tiekoties ar tautiešiem, mani iepriecināja cilvēku atvērtība un atsaucība. Tomēr, runājot par atgriešanos Latvijā ar dažādiem cilvēkiem, vairākums nebija ieinteresēti šajā jautājumā, jo viņiem ir labs darbs un atalgojums. Cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Vācijā. Taču iepriecina tas, ka daudzi Berlīnes latviešu regulāri, pat reizi trijos mēnešos, apmeklē Latviju, izmantojot ekonomiski izdevīgos lidojumus. A. Bokta piebilst: “Latvijas jubilejai veltītais koncerts bija sirsnīgs un patriotisma pilns, daudz talantīgu latviešu mīt Vācijā. Neskatoties uz attālumu, mīlestība pret dzimteni jūtama iztālēm un tiek audzināta bērniem jau no mazotnes. ” Remigrācijas koordinatores dibināja kontaktus ar Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītāju Viniju Folkmani, kā arī ar vēstniecības konsulārās nodaļas vadītāju Maiju Bilsenu, kura ir vēstniecības kontaktpersona diasporas jautājumos. Patīkama iepazīšanās bijusi ar cēsnieci Aiju Uščinu, kura dzīvo netālu no Berlīnes un tirgo savā veikaliņā latviešu produktus, ko iepērk Latvijā no vietējiem ražotājiem. Berlīnes latviešu rīkotais pasākums ne tikai piedāvāja kultūras baudījumu, bet arī veicināja informācijas apmaiņu un dialogu par dzīvi Latvijā, atvērti un silti uzņemot ikvienu, kurš izjūt saikni ar Latviju un tās kultūru.”
21.oktobrī, Londonā notika 11.ikgadējā diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, kas nodarbojas ar remigrācijas kordinēšanu. Šī gada sanāksmes laikā akcenti tika likti uz remigrācijas jautājumiem un nodarbinātības iespējām Latvijā, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbalsta iespējas diasporai. Sanāksmi atklāja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Ivita Burmistre. Viņa bija gandarīta, ka jau atkal ir izdevies pulcēt dažādu organizāciju un skolu pārstāvjus, lai apspriestu aktuālos jautājumus, kā arī vēstniece pateicās par nenogurstošo entuziasmu latvietības uzturēšanā, īpaši izceļot tautiešu ieguldījumu, veicinot latviešu valodas skoliņu darbību, rīkojot teātru izrādes, informatīvus tiešsaistes raidījumus, sporta sacensības, novusa turnīrus, koru un deju koncertus, sadarbības konferences, valsts svētku svinības, saulgriežu svētkus un daudzas citas aktivitātes. Sanāksmē piedalījās vairāk kā 30 dažādu organizāciju un skoliņu pārstāvji.
23.septembrī devāmies ārpus Rīgas ar jau galvaspilsētā iecienītajiem pasaules stāstu vakariem. Šoreiz 23.septembrī plkst. 17.00 bijām Liepājā, kur uzstājās 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet galu galā atgriezušies dzimtenē. Liepājā uzstājās divi brīnišķīgi cilvēki, kas kādu laiku pavadījuši ārpus dzimtenes, bet dzīvi izveidojuši Latvijā un ir savas zemes patrioti!
Š.g. 24.oktobrī plkst. 20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Kā ģimenes pārcelšanās uz Latviju ietekmē bērna dzīvi?”. Šajā raidījumā pārrunāja svarīgās, lietas, par ko būtu jāpadomā pirms uzsākt atgriešanās procesu, kādus dokumentus ir jānokārto mītnes zemē, kur meklēt informāciju, lai parūpētos par izglītību bērniem Latvijā. Diskusijā piedalījās vairāki kompetenti viesi, kuri sniedza savu skatījumu un pieredzi šajā jautājumā.
20.septembrī plkst.20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Vai viegli atgriezties mājās?”
Šoreiz sajutīsim pasaules elpu, ieklausoties Danielas Bandenas un Aigara Lauža stāstos.
“Pēdējo divu gadu laikā remigrācijā iezīmējas jauna tendence – arvien vairāk atgriežas iedzīvotāji, kas ārvalstīs ieguvuši labu izglītību un sākuši veidot veiksmīgu karjeru savā profesijā – ārsti, finanšu jomas eksperti, struktūrvienību vadītāji, inženieri, IT speciālisti u.tml. Tādā veidā mēs Latvijā iegūstam vērtīgu cilvēkkapitālu darba tirgū,” norāda Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kas šogad deviņos mēnešos uzsākusi sarunas ar gandrīz 400 jauniem remigrantiem, kuri apsver iespēju pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Kopumā piecu gadu laikā Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās ap 1100 personas. Domnīca notiks piekto gadu, bet šogad pirmo reizi tajā iekļauts arī ilgtspējas aspekts – diskusija ar politikas veidotājiem un ekspertiem “Cik ļoti Latvijā gaidām ārvalstīs dzīvojošos iedzīvotājus? Remigrācijas tagadne un nākotne”. Šajā diskusijā piedalīsies VARAM ministre Inga Bērziņa, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks, speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos (Ārlietu ministrija) Elita Gavele un LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra pārstāve Asoc.prof. Inta Mieriņa.
18.oktobrī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Eiropas darba dienu platformā (
Sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, netālu no Tīnužiem, Ogres novadā, notiks nu jau par labu tradīciju kļuvušais satikšanās pasākums remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Šī būs šogad jau trešā tīklošanās pēcpusdiena. Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules martā aizsākto tradīciju – vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un paši draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kuri skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pirmā tīklošanās pēcpusdiena notika Cēsīs martā, nākošā risināsies Valkas novada Kārķos septembra nogalē. Katru reizi tikšanās pulcē arvien vairāk interesentu. Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen.
PBLA
Aizvadītajā nedēļas nogalē, no 1. līdz 3. septembrim, netālu no Billundas pilsētas Dānijā teju 180 cilvēku – ģimenes ar bērniem – piedalījās 11. Eiropas latviešu sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis”. Šis pasākums Eiropā noticis jau četrus gadus pēc kārtas, Dānijā tas norisinājās trešo reizi. Šoreiz “Olimpiskais Lāčplēsis” pulcēja dalībniekus ne tikai no dažādām vietām Dānijā, bet arī no Vācijas un pat Latvijas. Festivālā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Viņas mērķis bija iepazīties ar festivāla dalībniekiem – latviešiem, kuri izvēlējušies pastāvīgai dzīvei jaunas mītnes zemes, tomēr cenšas saglabāt saikni ar latviešu kopienu. I. Madžule pastāstīja arī par informatīvo palīdzību, kuru var sniegt remigrācijas koordinatori, ja ir vēlme atgriezties Latvijā. 
Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību. Informatīvajā materiālā apkopota arī noderīga informācija par to, kur vērsties, kārtojot ar pārcelšanos uz Latviju saistītas formalitātes.
63.saiets Latvijā aicināja kopā gandrīz 400 latviešus no visas pasaules, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisku kultūrvidi. Nometnes dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās, piemēram, izgatavot koka tauri, darināt senos ādas apavus vai zīļu vainagu, jostu un apaudu, kā arī lina kreklu un vilnas vamžus. Viņiem tika piedāvāts iesaistīties diskusijās-lekcijās par latviešu tradīcijām un godiem, spēka avotiem, politiku, kā arī apciemot tuvākās apkārtnes lauku saimniecības. Dalībnieki varēja iesaistīties koklēšanas, māla trauku izgatavošanas, rotu kalšanas, latviskās virtuves, dziedāšanas vai dzejvalodas klasēs, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi ģimenes semināros, skaņu meditācijā vai improvizācijas teātrī. Vēl viņi varēja dziedāt korī, iet rotaļās, dejot vai nodarboties ar sportu. Savukārt bērniem atkarībā no vecuma tika piedāvāta atsevišķa programma. Mazajiem – dažādas rotaļas un aktivitātes. Bērni no septiņu gadu vecuma varēja izmēģināt koka darbus, jāšanu ar zirgu, ritmiku, rokdarbus. Viņiem mežā tika dota iespēja apgūt “vilku mācību”. Bērni gatavoja lokus šaušanai ar bultām, kūra ugunskuru un cēla zaru telti. Viņiem tika mācīts, kā izdzīvot dabā. Dienas izskaņā bija arī danči, nakts basketbols un orientēšanās ģimenēm un draugiem, zoles turnīri, viktorīnas un slavenās “3×3” “nīkšanas”. Dalībniekus saliedēja arī jestras balles līdz rīta gaismai.
Šī gada 26.augustā biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkos pieredzes stāstu vakaru par atgriešanos Latvijā. Tikšanās notiks pie remigranta Igora Nikitina 
Lapā plānots publicēt ne tikai noderīgu informāciju, bet arī atgriešanās stāstus, kas varētu kādu iedvesmot un apsvērt domu par atgriešanos Latvijā. Tieši tādēļ aicināts atsaukties ikviens remigrants, kurš ir atgriezies no dzīves ārvalstīs un ir gatavs dalīties ar savu stāstu publiski un iedvesmot arī citus diasporas tautiešus. Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Agnesi Boktu, rakstot uz e-pastu: zemgale@paps.lv . Tāpat ērtākai komunikācijas uzsākšanai tīmekļa vietnē 
“Katrs atgriešanās stāsts ir unikāls. Lai arī visiem ir viens mērķis – atgriezties Latvijā, tomēr ceļš līdz tam mēdz būt ļoti atšķirīgs. Citiem ir svarīgi izplānot katru sīkāku atgriešanās detaļu – izzināt darba, dzīvesvietas iespējas, gatavoties pat vairākus gadus, savukārt citi ir daudz spontānāki. Priecājos par ikvienu stāstu, kas beidzas ar atgriešanos dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada otrajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 236 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada jūnijam individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 3168 cilvēkam.
Par Kurzemes plānošanas reģionu: Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Daina Šulca skaidroja, kā Latvijā veidojas remigranta ģimenes budžets, kas ietver ne tikai saņemto darba algu, bet arī valsts ģimenes pabalstus, bezmaksas pusdienas Rīgas skolās un citas priekšrocības. Remigrācijas koordinatore atgriešanās procesu skaidroja ar konkrētiem piemēriem no remigrantu dzīves. Viņa arī minēja, ka šobrīd ir nedaudz mazinājusies Krievijas pilsoņu aktivitāte pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā, par iemeslu minot savu vecvecāku saknes Latvijā. Šī aktivitāte bija ievērojami lielāka Ukrainas kara sākumā. Publikācijas ietavros tiks intervēti arī Latvijas Universitātes remigrācijas pētnieki, kā arī paši remigranti. Raksts veltīts remigrācijas procesiem Latvijā, publicējot to laikrakstā “Hufvudstadsbladet” augustā. Remigrācijas koordinatoru programmas laikā no 2018. gada par dzīvi Rīgas reģionā interesējušies vai jau pārcēlušies 23 remigranti Latvijas valsts piederīgie Somijā, 102 personas no Zviedrijas, 123 no Norvēģijas un 61 no Dānijas. Daina Šulca pati ir remigrante – pārcēlusies uz dzīvi Rīgā no Dānijas. Pavisam kopā atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā remigrācijas koordinatoram interesi izrādījušas 3240 personas un no tām jau atgriezušās 1260. No 2018. gada Rīgas plānošanas reģiona remigrantiem sagatavoti 2849 individuālie piedāvājumi.
Laikā no janvāra līdz jūnijam VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule ir sagatavojusi informatīvos piedāvājumus 180 ģimenēm jeb 400 cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā un pastāvīgu dzīvi Vidzemē. Šogad pirmajā pusgadā ar I. Madžuli vēl ir sazinājušās arī 28 ģimenes, kuras, šobrīd atrodoties ārzemēs, ir izteikušas vēlmi kaut kad nākotnē atgriezties Latvijā. Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod remigranti, ir par izglītības iespējām bērniem – pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem – bija mājoklis. Šobrīd remigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību. Šī gada pirmajā pusē populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Ogres novads, kas skaidrojams ar Rīgas un tās sniegto iespēju tuvumu. Tam seko Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi. Vislielākais skaits remigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Kanādas un Norvēģijas.
Šī gada pirmajā pusē ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales reģionā no ārvalstīm pārcēlušās 29 personas. Lielākais remigrantu īpatsvars ir no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas. Reālu vēlmi atgriezties izrādījušas un ar koordinatoru sazinājušās vēl 12 ģimenes jeb 41 persona, kuras apsver savas iespējas atgriezties kādā no Zemgales plānošanas reģiona sešām pašvaldībām – Jelgavas valstspilsētas, Jēkabpils, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas novada. Aktuālākie jautājumi lielākoties ir par darba iespējām reģionā, pieejamo sociālo palīdzību, kā arī dzīvojamo fondu. Nemainīgi liela interese ir par izglītības iespējām pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, par atbalsta iespējām, lai bērniem vieglāk integrēties jaunajā vidē. Daudzbērnu ģimenes interesējas arī par “Goda ģimenes*” apliecības iegūšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Jāpiebilst, ka apliecību ir tiesīgas saņemt arī ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
13.jūlijā uz politiskajām ievirzēm bija uzaicināta Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, lai kopā meklētu atbildes par to, kā veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, reģionā un kādus atbalsta mehānismus sagaida disporas pārstāvji. Politisko ieviržu darba grupās tika diskutēts par to, kā Latvijai sasniegt diasporu, aizbraukušos tautiešus. Diasporas pārstāvji norādīja, ka liela nozīme ir komunikācijas kultūrai un informēšanas veidiem – saziņai jābūt savlaicīgai un pieklājīgai. Bieži vien, ārvalstīs dzīvojošie tautieši saņemot sev adresētas vēstules nevis ar brīdinājumu par kāda lēmuma pieņemšanu, bet jau par sodu vai kāda statusa anulēšanu. Saieta dalībnieki norādīja pašvaldības iesaistes lomu iedzīvotāju uzrunāšanā un sasniegšanā caur dažādiem kanāliem (medijos, individuāli, caur remigrācijas koordinatoriem, utt.) par iespējām un pieejamajiem pakalpojumiem pašvaldībā.
3. jūlijā vēsturiskā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē Rīgas centrā ikviens Dziesmu un Deju svētku dalībnieks un interesents varēja apmeklēt latviešu vēsturisko zemju telti, lai uzzinātu vairāk par tūrisma iespējām Vidzemē. Tur dažas stundas varēja sastapt arī VPR remigrācijas koordinatori I. Madžuli. Viņa stāstīja par atbalsta iespējām, informāciju, ko var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un Vidzemē. Remigrācijas koordinatori Vidzemē varēja sastapt arī Pasaules latviešu saieta nama sarīkojumā, kas notika Ķīpsalā. Koncertā un tam sekojošajās norisēs piedalījās kupls skaits diasporas pašdarbnieku. Pasākums bija plaši apmeklēts. I. Madžule stāstīja par remigrācijas koordinatora sniegto palīdzību, atgriežoties Vidzemē.
5. jūlijā Rīgā norisinājās gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei un citām. Bet viens no paneļdiskusijas #2 blokiem bija veltīts tēmai – kā Latvijas pašvaldībās strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, kas var sekmēt arī remigrāciju uz Latviju. Diskusijā piedalījās Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore), Gunārs Ansiņš (Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), Jānis Rozenbergs (Cēsu novada domes priekšsēdētājs) un Raivis Bremšmits (VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors). Pasākumā bija klāt arī remigrācijas koordinatori – viņu vidū arī VPR koordinatore remigrācijas jautājumos I. Madžule. Viņi, lai sekmētu augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos no ārzemēm Latvijas reģionos, stāstīja par šeit esošo uzņēmējdarbības vidi un atbalsta iespējām.
I. Madžule vērtē: “Pasākumos bija iespēja satikt diasporas latviešus no visas pasaules. Viņu intereses bija dažādas – vieni atnāca sasveicināties vai parunāties par ceļošanu Vidzemē, radu apciemošanu, bet citi vēlējās nopietnu sarunu par atgriešanās iespējām. Spilgti atmiņā ir palikusi kāda sieviete, kura nevarēja valdīt asaras. Viņa ir ļoti noilgojusies pēc mājām. Jau gandrīz 10 gadus tā dzīvo Kanādā, bet katru reizi, atbraucot uz Latviju, domā par atgriešanos. Šogad viņa kopā ar ģimeni ir pieņēmusi izšķirošo lēmumu, tāpēc meklēja palīdzību. Mēģināju mierīgi aprunāties, atbildēt uz visiem jautājumiem.” Viņa turpina: “Domāju, ka atgriezīsies atsevišķi cilvēki, nevis masveidā. Tāpat kā līdz šim, tie būs cilvēki, kam pieder īpašumi, kas ir jāapsaimnieko, kuriem ir vecāki un ģimene, kurai nepieciešams atbalsts, jo pienācis pensionēšanās vecums. Tie ir arī tie, kuru bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas. Viņu vidū arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt savu biznesu.”
Daina Šulca iepazīstināja ar aktualitātēm remigrācijas procesos, remigrantu atgriešanās interesēm un dažādiem stāstiem, statistiku, kā arī pārrunāja par savstarpējo sadarbību un remigrācijas koordinatora atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties Olaines novadā un citviet Rīgas reģionā. Ar remigrācijas koordinatora starpniecību atgriežas tikai daļa remigrantu – tie, kuriem nepieciešams informatīvs atbalsts un personīgas konsultācijas, lai atgriešanās process notiktu raiti un remigranta ģimenes interesēs. Piemēram, kādas formalitātes jānokārto mītnes valstī un pēc tam Latvijā, kā iekārtot bērnus izglītības iestādēs, kā pārvest mantas, u.tml. Bieži vien šie jautājumi ir pat ļoti detalizēti, kā, piemēram, kā noslēgt līgumu ar elektroenerģijas vai gāzes piegādātāju. Jāsaprot, ka vairums, kas atgriežas no ārvalstīm, tur pavadījuši ilgus gadus un viņiem Latvijas sistēma ir kļuvusi sveša. Olainē ar remigrācijas koordinatoru programmu ir atgriezušies 16 cilvēki, kas pavadījuši salīdzinoši ilgus gadus ārvalstīs, daļa pat izveidojušas ģimenes. Atgriezušies ir no 5 valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Norvēģijas un Dānijas. Iemesli dažādi, bet viens no galvenajiem – vēlme dzīvot Latvijā un izglītot bērnus latviešu skolās, būt tuvāk savai ģimenei – vecākiem, brāļiem un māsām. Svarīgākos jautājumus remigrantu ģimenēm var iedalīt trīs blokos – izglītība, dzīvesvieta un darbs, kas ir loģiski kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai. Saistībā ar izglītību remigrantus interesē pirmsskolas iestādes un skolas, kā arī, kā bērni var papildus apgūt latviešu valodu. Savukārt par darbu intereses dalās – vieniem interesē algots darbs, bet daļa remigrantu atgriežas jau ar idejām savai mazajai uzņēmējdarbībai. Jāsaka, ka Olainē ir savs ļoti aktīvs 
Lauku kopienu parlamenta mērķis bija izzināt daudzveidīgas metodes un sekmēt rīcības maiņu lauku un reģionu viedās attīstības virzienā, vietējās vajadzībās un mūsdienu iespējās balstītus proaktīvus un pārnozariskus risinājumus kvalitatīvas dzīves nodrošinājumam lauku kopienām. Trīs dienu garumā 16 darba grupās un 6 diskusijās Kopienu parlamenta dalībnieki aktualizēja un analizēja konkrētus īstenošanas procesus, analīžu un pētījumu rezultātus, esošās prakses Latvijā un citās Eiropas valstīs un nepieciešamās rīcības, lai radītu pārmaiņas, kas sekmētu pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju izaicinājumiem, īpaši, iedzīvotāju skaita sarukšanas, ekonomikas stagnācijas, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes samazināšanās lauku teritorijā. Lauku kopienu parlamenta laikā par lauku attīstību diskutēja praktiķi, pētnieki, politikas veidotāji, akadēmiķi, uzņēmēji, aktīvisti un dažādu kopienu pārstāvji.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” 27. maijā viesosies Cēsīs ar iedvesmojošu pieredzes stāstu vakaru Mākslas telpā “MALA”, kur uzstāsies brīvmāksliniece Santa Kora, “Royal Dandy” pārstāve Sigita Norvele un Sanda Bogomazova no “StoryTime by Sanda Bogomazova Photography”). Pasākums plānots no 18:00 līdz 20:00. Biedrība apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šovasar plānots apceļot Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. “Mēs vairāku gadu garumā esam izveidojuši dinamisku un pieredzes bagātu kopienu, kas apvieno ļoti dažādu jomu speciālistus, kur katram ir savs pasaules pieredzes stāsts un iemesli, kāpēc, galu galā, nolemts atgriezties vai pārcelties uz dzīvi Latvijā. Šie stāsti ir pamācoši, aizraujoši un pavisam noteikti iedvesmojoši. Mūsu mērķis ir caur pasaules prizmu parādīt to, ka Latvijā ir ļoti daudz iespēju un zinoši, gudri un spējīgi cilvēki,” saka Miks Muižarājs, biedrības valdes priekšsēdētājs. Vasaras laikā kopumā plānoti seši stāstu vakari, kur katrā pasākumā uzstāsies 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet nolēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu profesionālo darbību dzimtenē. Pēc Cēsīm biedrība dosies uz Valmieru, Daugavpili, Rēzekni un citām pilsētām. Pēc katra pasākuma norit neformālas sarunas, kas nereti ilgst līdz vēlai vakarai stundai, daloties ar pasaulē pieredzēto un veidojot jaunas draudzības.
Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Vizītes laikā Dublinā notika tikšanās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem. Latviešu biedrība Īrijā ir aktīva un izveidota kopīgo nacionālo interešu sargāšanai, veicināšanai un atbalstīšanai. Biedrība sadarbojas ar citām sabiedriskajām organizācijām Īrijā, Eiropā un pasaulē, Latvijas un Īrijas valsts institūcijām. Savukārt Latvijas vēstniecībā Īrijā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatori ar Latvijas vēstnieka padomnieku diasporas jautājumos pārrunāja aktuālos jautājumus un tendences, kāpēc remigranti vēlas vai nevēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā. Rīgas reģiona remigrācijas koordinatorei nepilnu piecu gadu laikā ir notikusi saziņa ar 275 Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā, uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar koordinatora palīdzību jau atgriezušies 68 Īrijas remigranti un vēl 32 izteikuši vēlmi atgriezties.
Latgales plānošanas reģions sirsnīgi pateicas visiem konkursa “Noķer pavasari!” dalībniekiem! Konkurss norisinājās no 29. marta līdz 25. aprīlim, kopumā tika saņemti 100 bērnu radošie darbiņi – foto, zīmējumi un video, kas tika publicēti sociālā tīkla Facebook “Es atgriežos Latgalē” lapā un nodoti publiskai balsošanai. Liels prieks, ka radošo darbu konkursā piedalījās dalībnieki no visas Latvijas un diasporas skoliņām – Islandes un Dienvidkalifornijas.
Pagājušajā mēnesī Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule viesojās 11 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) novadu pašvaldībās, lai satiktu tos pašvaldību darbiniekus, kuru pārziņā ir atbalsta sniegšana remigrantiem. Braucienu mērķis bija veidot ciešāku saikni ar šiem cilvēkiem un panākt rezultatīvāku informācijas apmaiņu. I. Madžule atzina, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas vērtīgas, jo sarunas atklājušas novadu aktualitātes, kā arī ļāvušas novērtēt novadu atšķirības. VPR remigrācijas koordinatore uzteica šo pašvaldību darbinieku vēlmi iesaistīties remigrācijas procesa veicināšanā. Iepazīšanās vizīšu rezultāts jau šobrīd ir atsevišķas sadaļas par remigrāciju izveidošana pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas remigrantiem atvieglo viņiem nepieciešamas un noderīgas informācijas atrašanu.
2023.gada 1.ceturksnī Kurzemes reģionā atgriezušies 63 cilvēki, bet vēlmi atgriezties pauduši 44 cilvēki. Savukārt kopumā piecu gadu laikā – no projekta sākuma 2018. gada martā līdz šī martam – Kurzemes reģionā atgriezušies 1037 cilvēki, bet interesi par atgriešanos Kurzemē izrādījuši 762 cilvēki. Biežāk izvēlētās vietas dzīvei Kurzemē ir Liepāja un Ventspils, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadi. “Piecu gadu laikā, kopš visā Latvijā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls, ir radīta un attīstīta sistēma, kā sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties vai atgriežas dzimtenē. Cieši sadarbojamies un turpinām sadarbības attīstību ar pašvaldībām un citām iestādēm un organizācijām, lai pieejamais atbalsts remigrantiem kļūtu arvien daudzveidīgāks. Priecājos, ka sniegtais atbalsts ir noderējis vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kuri ir atgriezušies dzimtajā Kurzemē un ar līdzi atvestajām zināšanām, iemaņām un pieredzi palīdz mūsu Kurzemei kļūt par vēl labāku vietu dzīvei un darbam,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada pirmajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 244 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā piecu gadu laikā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada martam – individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 2932 cilvēkiem. “Cilvēki aizceļo no Latvijas dažādu iemeslu dēļ – gan meklējot jaunas iespējas, gan sekojot sirdij. Strādājot ar remigrantiem, uzklausu dažādus remigrantu stāstus par gūto pieredzi ārvalstīs un atgriešanās iemesliem, tomēr esmu ievērojusi, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, lai pieņemtu gala lēmumu – atgriezties Kurzemē – ir dzimtenes mīlestība. Tā ir vēlme, lai bērni aug, dzirdot dzimto valodu un redzot tradīcijas, satiekot sev mīļos un tuvos cilvēkus un citus tautiešus. Turpinu ik dienas sniegt iedrošinājumu un arī praktisku atbalstu ikvienam, kuršs vēlas vai jau ir atgriezies dzimtajā Kurzemē,” uzsver A.Berģe.
Niniera ezers atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka neitrālajā zonā, tikai 3 km attālumā no Cēsīm. Ezera vidējais dziļums ir 1.8 m, maksimālais dziļums – 6.7 m, platība – 12,4 ha. 
Svētdien, 30. aprīlī plkst. 10:00 – 11:30 vēstniecības telpās norisināsies remigrācijas tematikai veltīts seminārs, ko vadīs Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores Daina Šulca un Agnese Berģe. Semināra mērķis ir sekmēt remigrācijas procesā iesaistīto pušu satikšanos, lai kopīgi iepazīstinātu ar šī brīža situāciju un rosinātu priekšlikumus, kā uzlabot remigrantu atgriešanās procesu. Remigrācijas koordinatores iepazīstinās ar remigrācijas statistiku reģionos un remigrantu aktuālākajiem jautājumiem, skarot arī ļoti unikālas un netradicionālas situācijas. Tiks skaidrota remigrācijas koordinatora loma, kādi ir viņa darba mērķi un specifika, kā sazināties un kādu atbalstu no viņa var saņemt ārzemēs dzīvojošie tautieši. Pēc semināra vēstniecībā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores būs gatavas tikties ar Latvijas valsts piederīgajiem uz individuālām sarunām gan 30. aprīlī Latvijas kultūras svētku Dublinā laikā Latvijas vēstniecības Īrijā stendā, gan arī nākošajā dienā – 1. maijā tikšanos piesakot iepriekš (vietu paziņos koordinators).
Ar mērķi dalīties pieredzes apmaiņā notika Lietuvas Ārlietu ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona attālināta tikšanās, kuras laikā tika pārspiesti aktuālie remigrācijas jautājumi un abu valstu pieredze to risināšanā. Tikšanās piedalījās Lietuvas Ārlietu ministrijas Globālās Lietuvas departamenta Atgriešanās Lietuvā nodaļas vadītāja Rūta Vaičiūniene, nodaļas otrā sekretāre Agne Smita un Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Tikšanās laikā tika pārrunātas remigrācijas koordinācijas aktualitātes, piemēram, kā tiek atbalstīts pārcelšanās mehānisms un kā notiek informācijas sagatavošana un nodošana remigrantiem. Lietuvas kolēģiem bija īpaša interese par koordinatoriem reģionālā līmenī. Daina Šulca iepazīstināja ar koordinatora darba specifiku, izaicinājumiem, sadarbību ar pašvaldībām un valsts iestādēm, gatavojot individuālos piedāvājumus un veicinot atgriešanos Rīgas reģionā. Remigrācijas Koordinatora programmas ietvaros no 2018. līdz 2022. gadam Rīgas reģionā uz dzīvi atgriezušies 905 remigranti un no šī, 2023. gada, sākuma līdz 18. janvārim par atgriešanos koordinatoram ziņu devušas vēl 27 personas.
2023.gada 1. ceturksnī ar remigrācijas koordinatora starpniecību Rīgas reģionā atgriezās 73 personas un 15 remigranti ar koordinatori sazinājās pēc pārcelšanās. Visvairā remigranti atgriezās no Lielbritānijas un Vācijas, un viņu aktuālākie jautājumi ir par bezdarbnieka pabalsta un ārzemēs nopelnītās pensijas pārcelšanu uz Latviju. Atgriezās arī viena ģimene no zemestrīces skartās Turcijas. Pirmajos gada mēnešos vislielākā interesi ir bijusi tieši par latviešu valodas kursiem – īpaši ģimenes ar skolas vecuma bērniem. Sabiedrības integrācijas fonds piedāvāja bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. Interese bija tik liela, ka grupas noformējās jau pirmā ceturkšņa laikā uz visu 2023. gadu. Gatavojot individuālos piedāvājumus, remigrantu jautājumi bija visdažādākie – par autovadītāja apliecību iegūšanu, nodokļu jautājumiem, attālināta darba iespējām. Visu laiku nemainīgi aktuāli ir jautājumi par bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos. Pirmajā ceturksnī turpinājās interese no Krievijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo par iespējām pārcelties uz Latviju. Dzīvojot tik ilgu laiku ārvalstīs, remigranti labprāt izmanto valsts izveidoto remigrācijas koordinatoru programmu un sniegto informatīvo atbalstu. Pirmajā ceturksnī no jauna interesi atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā izteikušas 97 ģimenes, t.i., 165 cilvēki, ieskaitot bērnus. Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.
Pagājušajā nedēļā, 26. martā, Mākslas telpā “Mala” (Cēsīs) notika tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Sarunās draudzīgā gaisotnē satikās teju trīsdesmit cilvēku, kuri pirms ilgāka vai ne tik ilga laika dzīvojuši dažādās pasaules malās, bet tagad cenšas iedzīvoties Cēsu, Valmieras un Gulbenes novados. Viņus uz domapmaiņu, iepazīšanos un jaunu kontaktu dibināšanu bija aicinājusi Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Pasākuma ievadā, daloties arī ar savu personīgo pārcelšanās pieredzi, I. Madžule teica: “Mājas ir mājas, atgriezos un nenožēloju.” Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Austrālija, Eiropa – tik dažādās pasaules vietās ir dzīvojuši tagadējie vidzemnieki, kuri ir atgriezušies Latvijā. Daudzi sanākušie bija līdzi paņēmuši bērnus, kā arī savus citas tautības dzīves biedrus, tāpēc tīklošanās izvērtās multikulturāla un daudzvalodīga. Viens no pasākuma viesiem bija kubietis Viktors Antonio, kurš tagad dzīvo Cēsīs, un trīs mēnešu laikā iemācījies latviešu valodu. Viņš teica: “Liela daļa no manis, manas sirds, ir Latvijā. Man ir dziļa cieņa pret jums, latviešiem, par jūsu pasākumiem un tradīcijām. Priecājos, ka esmu šeit un mācos no jums. Esmu kļuvis par labāku cilvēku.” Ne viens vien no pasākuma dalībniekiem atzina, ka, dzīvojot ārvalstīs, ilgas pēc Latvijas vienmēr ir bijušas klātesošas. Lēmums atgriezties mājās daudziem bijis rūpīgi izsvērts un pārdomāts. Daļa pie lēmuma par pārcelšanos nonākuši pēc bērnu piedzimšanas vai tiem pieaugot. Viņi gribējuši, lai apkārt ir ģimene, radi, draugi, “vilka mājās”, bijušas bažas par to, ka bērni zaudē latviešu valodu un saikni ar latviešu kultūru. Ar saviem pieredzes stāstiem dalījās remigranti, kuri apzināti izvēlējušies dzīvi Vidzemes laukos. Viņi atzina, ka esot saskārušies ar pavērsienu ne vien mainot valsti, kur dzīvot, piemēram, no Vācijas uz Latviju, bet pārmaiņas skārušas arī viņu līdzšinējo dzīvesveidu – no pilsētniekiem kļuvuši par lauciniekiem. Satikties un apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas pazīšanās, jaunus kontaktus – remigrantiem tas ir svarīgi. Sarunās vairāki sacīja, ka “atgriežoties ne vien tu pats esi mainījies, bet mainījies ir arī draugu un paziņu loks”, tālab iedzīvošanās ne vienmēr ir viegla. Atslēgas vārds kopā pavadītajai pēcpusdienai bija kopības sajūta. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule teica: “Nodoms un iecere ir šādas remigrantu satikšanās turpināt nākotnē arī citos Vidzemes novados, jo tiem, kuri ir atgriezušies, ir vērtīgi dzirdēt citu pieredzes stāstus. Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties. Šeit mēs esam viens otram, lai palīdzētu.”
Sanāksmi atklāja Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa, kura norādīja, cik būtiska ir pašvaldību speciālistu sadarbība pēc iespējas daudzveidīgāka atbalsta sniegšanai remigrantiem, lai veicinātu to atgriešanos dzimtenē un gūtās pieredzes pielietošanu Kurzemes attīstībai. Savukārt remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, pastāstīja par remigrācijas projektu kopumā, koordinatora darbu un pašvaldību ieguvumiem no remigrācijas veicināšanas aktivitātēm. “Uz dzīvi Kurzemē atgriežas cilvēki ar dažādu ārvalstīs iegūtu pieredzi un zināšanām, ko var un vēlas izmantot mūsu valstī. Svarīgi mums visiem kopā palīdzēt un rast risinājumus, lai ikviens, kurš atgriežas, justos šeit gaidīts,” saka A.Berģe. A.Berģe informēja, ka Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs 2022. gadā atgriezušies 185 cilvēki, vēlmi atgriezties pauduši 123 cilvēki, un sagatavoti 628 individuāli piedāvājumi. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz 2022. gada decembrim sagatavoti 2688 individuāli piedāvājumi, atgriezušies 965 cilvēki, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 719 cilvēki. Par savu dzīvesvietu remigranti visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgas, Saldus novadus. Sanāksmes turpinājumā ar savu prezentāciju uzstājās Latvijas Universitātes, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, pētniece un docente Līga Brasliņa, kura prezentēja jaunāko pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus, kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai. Kā nākamā ar savu prezentāciju “LIVIN kontaktpunkts – atbalsta vieta jaunajiem un topošajiem Ventspils iedzīvotājiem” uzstājās nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN kontaktpunkta koordinatore Ina Servuta. Viņa dalījās pieredzē un pastāstīja par Ventspils iespējām. Kā I.Servuta uzsver, tad kopš 2019.gada maija, kad projekts sākās, ir paveikts ļoti daudz. Tikšanās pasākumi ar remigrantiem, nepārtraukta sadarbības veidošana ar darba devējiem, mājas lapas uzturēšana un citas aktivitātes. Jaunajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi Ventspilī, LIVIN kontaktpunkts ir kā atbalstošs “plecs”, katram tiek sniegts informatīvs atbalsts un individuāla pieeja.
“Kontakti ar diasporu tiek uzturēti, lielā mērā cerot uz to, ka tomēr notiks arī remigrācija. Un kāda daļa šo cilvēku ne tikai saglabās latvietību ārpus mūsu valsts robežām, bet arī atgriezīsies mājās. Un diezgan bieži arī tiek uzdoti jautājumi, kā sekmēt un kā veicināt šo atgriešanos Latvijā.”, sēdes ievadā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, aicinot skaidrot komisijai šo jautājumu. VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē skaidroja remigrācijas koordinatoru lomu remigrācijas procesa nodrošināšanā. VARAM un plānošanas reģioni jau piekto gadu īsteno projektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. 2018. gadā tika izveidots piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls ar mērķi sākt mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās. Tās ir atbalsta personas, kas ārvalstīs esošajiem tautiešiem palīdz iegūt nepieciešamo informāciju, izvērtēt iespējas un sagatavoties, pirms pieņemt lēmumu atgrieztos Latvijā. Viņš iepazīstināja ar projekta norises laikā gūtajiem rezultātiem, norādot, ka, kopš darbojas projekts, Latvijā ir atgriezušies 3 625 remigranti. Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska skaidroja, ka viņa kā remigrācijas koordinators sniedz informāciju par pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, bērnudārzu un skolu pieejamību remigrantu bērniem, par tālākizglītību uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējām, par dzīvesvietu piedāvājumiem un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Viņa arī iepazīstināja ar remigrantu uzsāktajiem biznesa projektiem un sniegtajiem pakalpojumiem Latgales reģionā, kā arī skaidroja izaicinājumus, ar ko saskaras savā darbā.
Rīgas reģiona 
Lēmums par atgriešanos dzimtenē ir ļoti emocionāls, vēlmi atgriezties sekmē ne tikai ilgas pēc mājām un tuviniekiem, bet arī Latgales plānošanas reģiona priekšrocības: attīstīta infrastruktūra, pieejamās darba vietas, atbalsts ģimenēm un uzņēmējdarbībai, daudzveidīga kultūras dzīve – tas viss kopumā labvēlīgi ietekmē remigrantu atgriešanos dzimtajā novadā. Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji.
Interese par atgriešanos Zemgalē ir Jelgavas valstspilsētā, Jēkabpils novadā, Aizkraukles novadā, Bauskas novadā, Jelgavas novadā, Dobeles novadā.
Ne viens vien remigrants, domājot par atgriešanos mājās, izjūt nedrošību par lēmuma pareizību. To nereti rada nepieciešamās informācijas trūkums. Svarīgi, lai labāk sagatavotos lēmumam par pārcelšanos, ka atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem un norādes papildu informācijas meklējumiem var atrast viegli. Tās ir vienkārši saprotamas. Domājot par pārcelšanos, cilvēki visvairāk meklē atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kur interesēties par darba iespējām; 2) kā atrast dzīvesvietu; 3) kur un kādi dokumenti jāiesniedz; 4) kā nokārtot pabalstus; 5) kur interesēties par bērnudārza un skolas maiņu.
2022.gada 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģions organizēja tiešsaistes tikšanos “Nākamā pietura – Kurzeme”, kuras ietvaros cilvēkiem, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā, bija iespēja uzzināt par dzīvesvietas, nodarbinātības un izglītības pieejamības iespējām Kurzemē. Tiešsaistes tikšanos atklāja remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura stāstīja par jaunākajām remigrācijas aktualitātēm un tendencēm Kurzemes reģionā. Pašvaldību speciālisti remigrācijas jautājumos – Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Kitija Struka, Nodibinājuma ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN projekta koordinatore Ina Servuta, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže, savās prezentācijās sniedza informāciju par dzīvesvietas, nodarbinātības un citiem aktuāliem jautājumiem ar kuriem saskaras cilvēki, kuri atgriežas Latvijā. Remigrante Anita Meiere no Kandavas, kura pēc daudziem pavadītiem gadiem atgriezusies Latvijā dalījās ar savu atgriešanās stāstu un to, kā veiksmīgi uzsākusi savu uzņēmējdarbību. Tiešsaistes tikšanās “Nākamā pietura – Kurzeme” tika translēta Kurzemes plānošanas reģiona Facebook lapā, “Atgriežos Kurzemē” Facebook lapā, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā. Pasākumu rīkoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Liepājas un Ventspils valstspilsētām un Kuldīgas un Tukuma novadiem, lai veicinātu remigrāciju Kurzemes reģionā. Lasīt vairāk www.kurzemesregions.lv
“Cilvēku atgriešanās plānus dzimtenē ietekmē situācija pasaulē, tomēr interese par atgriešanās iespējām aizvien ir liela. Potenciālie remigranti rūpīgāk plāno pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, laicīgāk meklējot darba un izglītības iespējas, kā arī mājokli, turklāt šobrīd ievērojami augušas iespējas kārtot dažādas formalitātes un jautājumus attālināti, tai skaitā piedalīties darba intervijās. Attālināta darba iespējas veicinājušas arī interesi par mājokļiem zaļākā vidē – piepilsētās vai lauku apvidos, lai gan joprojām saglabājas arī liela interese par Kurzemes pilsētām kā dzīvesvietu pēc atgriešanās dzimtenē. Turpinu būt atbalsts ikvienam, kam nepieciešams padoms vai iedrošinājums, lai spertu izšķirīgo soli – atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.