SIA “Bauskas slimnīca” piedalās remingrācijas atbalsta pasākumā “Atgriezies Bauskas novadā!” un piedāvā remigrantiem šādas vakances: • ārsta palīgs uzņemšanas nodaļā; • fizioterapeits. Vakancēm aicināts pieteikties ikviens kandidāts, kurš atbilst prasībām, taču priekšroka atlasē būs tiem kandidātiem, kuri pēdējo divu gadu laikā remigrējuši uz Latviju (iepriekš ārvalstīs dzīvojuši vismaz 2 gadus)! Ja esi remigrants un neatrodi sev interesējošo vakanci, taču vēlies pievienoties SIA “Bauskas slimnīca” kolektīvam, aicinām sazināties, rakstot uz epastu: personals@bauskasslimnica.lv. Vairāk informācijas: 
“Mēs cienām, saprotam un atbalstām mūsu cilvēku izvēli pārcelties uz dzīvi Latvijā, Rīgas reģionā”, saka Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, “atgriežas visdažādāko profesiju un pieredzes cilvēki, ar atšķirīgiem dzīves stāstiem un atšķirīgiem mērķiem, ko vēlas darīt te – Rīgā un Pierīgā. Vērojama gan augsti kvalificētu, gan arī mazāk kvalificētu speciālistu atgriešanās. Par visiem ir prieks un visiem ir viens un tas pats vēlējums – piepildīt savu dzīvi un sapņus Rīgas reģionā.” Arī Latvijas talanti un radošo profesiju pārstāvji – mūziķi, mākslinieki, modeļi, dizaineri, video operatori un citi radošās darbības speciālisti pēc pavadīta ilgāka laika ārzemēs, par savām mājām tomēr izvēlas Rīgas reģionu. Pēc studijām Berlīnes Mākslas akadēmijā un periodiska darba Spānijā, uz dzīvi Rīgā ir atgriezusies māksliniece Ilze Preisa un sniedz mums iespēju apskatīt savas gleznas klātienē. Plašajā, gaišajā un priežu ieskautajā Mežaparka Estrādes Izstāžu zālē Ilzes Preisas personālizstāde “Metaforiskās spēles” ir atvērta līdz pat vasaras beigām. Ir interesanti vērot mūsu mākslinieces darbus, kā tajos atspoguļojas dažādās valstīs gūtie iespaidi, tēli, noskaņas un citu zemju kultūra. Cilvēki, kas pēc īsākas vai ilgākas prombūtnes ārzemēs atgriežas Latvijā, vienmēr mūsu sabiedrībā ienes jaunas vēsmas. Ilze Preisa ir pazīstama māksliniece, viņa ir piedalījusies 90 grupu izstādēs un sarīkojusi 17 personālizstādes Latvijā un ārzemēs – Austrālijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un citur. Rīgas plānošanas reģions pirms vairākiem gadiem izveidoja online izstādi “
Latgales plānošanas reģiona remigrācijas komanda vēlas aptaujāt aizbraucējus un noskaidrot, kas ir noticis ar dzīvesvietu, kur mitinājāties pirms aizbraukšanas. Aizvien biežāk remigranti apgalvo, ka ir grūtības atrast dzīvesvietu Latvijā brīdī, kad ir nolēmuši atgriesties atpakaļ. Vēlamies izprast, kāda ir situācija mājokļu jautājumā – varbūt esat aizbraukuši, bet nākotnē tomēr cerat atgriesties, tādēļ nekustamo īpašumu vēl paturat sev kā drošības garantiju. Iespējams, zinot atbildes uz šiem jautājumiem, mēs varēsim pavērt komunikācijas tiltu starp aizbraucējiem, lai atgriežoties būtu vieglāk atrast sev dzīvesvietu. Ik katrai Latgales pašvaldībai ir ļoti svarīgi rast iespēju izprast situāciju mājokļu jomā, jo remigrantu atgriešanās ir stāsts ne tikai par Latgales reģiona attīstību, bet visas valsts attīstību kopumā. Aptaujas aizpildīšana aizņems ne vairāk kā 3 minūtes Jūsu laika, lūdzam iesaistīties. Aptauja te: 
Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – īsteno granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus. Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota 80 tūkstošu eiro apjomā.
Piektdien, 12. jūlijā, Latgales vēstniecībā “Gors” Latvijas Banka sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkoja tikšanos ar Latgales reģiona uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem, lai pārrunātu ar Latvijas ekonomikas izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību Latgales reģionā, tostarp situāciju mājokļu kreditēšanā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepazīstināja ar ekonomikas attīstības prognozēm un aktualitātēm, norāda, ka ir sācies jauns biznesa cikls, izaugsme ir bikla, bet mēs kāpjam augšup un cik straujš būs šis kāpums ir atkarīgs no investoriem, tāpēc mums ir jāņem situācija savās rokās un jāinvestē. Šobrīd tirgus situācija liecina, ka algu izaugsme ir lielāka nekā ražīguma, kam būtu jābūt otrādi. Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Savukārt diskusijās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem tika apspriesti banku kreditēšanas jautājumi, mājokļu tirgus tendences, kā arī pierobežas ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību un banku atbalsta instrumentu sniegšanu jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem. Tika aktualizēti arī jautājumi par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem un klientu servisu, kas bieži vien ir kavēklis jaunu iniciatīvu īstenošanai.
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca regulāri sadarbojas ar personāla atlases uzņēmumiem un aģentūrām, mērķtiecīgi piedāvājot darba iespējas sava reģiona remigrantiem – ar vācu, angļu, skandināvu un citu valodu zināšanām. Jaunākās ziņas ir saņemtas no personāla atlases uzņēmuma “I-Work Group”. Tiek piedāvāts interesants darbs. Uzņēmums meklē montieri/elektroatslēdznieku un aicina pieteikties kandidātus ar vācu valodas zināšanām un dažādām tehniskajām kvalifikācijām. Galvenā darba devēja prasība ir spēja sazināties vācu valodā un vēlme sevi attīstīt. Montiera/elektroatslēdznieka pienākumi ir saistīti ar dažādu SCB (luksafori, skeneri, u.c.) iekārtu montāžu un uzstādīšanu pie dzelzceļa līnijām. Darbs tiek organizēts divus mēnešus Vācijā un divas nedēļas Latvijā. Ja ir vēlēšanās, ir iespēja palikt Vācijā arī ilgāk. Tiek piedāvāta apmaksāta izmitināšana, transports, veselības apdrošināšana, darba apģērbs, viss tehniskais nodrošinājums. Vienīgās izmaksas, kas būus pašam jāsedz Vācijā, ir ēdināšana. Uzņēmums piedāvā arī izaugsmes iespējas nākotnē. Alga šim darbiniekam ir noteikta 3800 – 4300 EUR bruto mēnesī. NENOKAVĒ UN PIESAKIES! Sūtiet savu CV uz e-pasta adresi 
Lai radītu iespēju visiem atbraucējiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības. Daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Līdz šim tie, kas tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mani mudināja meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Kartē ir aicināti reģistrēties visu Latvijas reģionu atbraucēji un tīkloties gribētāji, lai ir plašāks kartes pārklājums un lielākas iespējas kontaktēties ar domubiedriem. Lai kļūtu redzamiem kartē un varētu uzsākt jaunu sadarbību ar citiem remigrantiem savā apkaimē, atbraucēji tiek aicināti aizpildīt anketu: 
No 21. līdz 23. jūnijam Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore apmeklēja diasporas pasākumu “Bērzes Strazdu Jāņu festivāls 2024”. Galvenie secinājumi – dalība šādā pasākumā ir labs veids, kā uzrunāt diasporas pārstāvjus, popularizēt koordinatoru darbu un palīdzēt tautiešiem rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos dzimtenē. Šāds festivāls ir populārs diasporas pārstāvju vidū. Ik gadu uzņemot ap 5 tūkstošiem apmeklētāju, pulcējot pašmāju estrādes māksliniekus un svinot vasaras saulgriežus, vienkopus ierodas latvieši no visas Apvienotās Karalistes. Tradicionāli festivālu gaisotnē apmeklētājiem ir iespēja baudīt ne tikai muzikālus priekšnesumus, bet arī apmeklēt dažādas teltis, kur uzņēmēji piedāvā savu produkciju, kā arī Latvijas valsts pārvaldes institūcijas sniedz savas konsultācijas. Arī šoreiz festivālā apmeklētājus uzņēma īpaša teltī – Latvijas mājā – kurā vienkopus atradās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra un 2 plānošanas reģionu (Zemgales un Vidzemes) remigrācijas koordinatores. Agnese Bokta, Zemgales plānošanas reģiona pārstāve, min: “Manuprāt, dalība pasākumā tiešām bija vērtīga, jo tā bija lieliska iespēja vienlaikus popularizēt koordinatoru darbu, iepazīstināt ar pieejamā atbalsta iespējām un gūt lielāku priekšstatu par to, kā cilvēkiem iet, kas satrauc un kāds vispār ir viņu skatījums uz Latviju un šeit notiekošo, turklāt tas viss notiek nepiespiestā, pozitīvā atmosfērā svinot saulgriežus”. 
2024. gada 25. jūlijā plkst. 15.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs “Drošs darbs Eiropā”, semināra tēma – “Kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus”. Tiešsaistes seminārs tiek rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. Pieteikties dalībai 25. jūlija tiešsaistes seminārā interesentus aicinām elektroniski, aizpildot pieteikšanās anketu šeit: 
Rīgas plānošanas reģiona birojā 12. jūnijā notika Latvijas reģionālo remigrācijas koordinatoru tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieku Rihardu Rozenbaumu. Tikšanās laikā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca iepazīstināja ar remigrācijas koordinatoru darba funkcijām, kā arī ar Latvijas reģionu remigrācijas statistiku. Reģionu remigrācijas kordinatores dalījās savā pieredzē un ikdienas darbā, raksturojot ikdienas darba specifiku un situācijas darbā ar remigrantiem. Tikšanās galvenā un centrālā tēma bija Riharda Rozenbauma iepazīstināšana un stāstījums par profesionālo dienestu un militāro karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viena no stāstījuma tēmām bija par to, kā veidojas karavīra darba samaksa, kādas ir sociālās garantijas, atvaļinājumu piemaksas un citas priekšrocības. Karavīrs, uzsākot profesionālo dienestu, saņem konkurētspējīgu un motivējošu atlīdzību, sākot no 1400 EUR pēc nodokļu nomaksas. Karavīriem ir pilnībā apmaksāta veselības aprūpe, ieskaitot zobārstniecību, kā arī viņu bērni pirmsskolas izglītības iestādēs tiek uzņemti ārpus rindas. Nacionālie bruņotie spēki gaida arī IT speciālistu, pavārus un citu profesiju pārstāvjus. Lai vairāk uzzinātu, ko nozīmē būt karavīram, sazinies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzrakstot e-pastu: rekrutesana@mil.lv
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 23. maija sēdē pirmo reizi izskatīts un apstiprināts pašvaldības līdzfinansējums remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu izveidei. Programmā atbalstīti pieci projekti, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu 38 000 eiro. Projekta mērķis ir veicināt jaunu produktu vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai remigrantiem – iedzīvotājiem, kuri ir atgriezušies no dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt remigrantu. 
Krāslavas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai Krāslavas novadā”. Tā mērķis ir motivēt remigrantus* atgriezties Krāslavas novadā, sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un radot jaunas darba vietas. Pastāvīgai dzīvei ārzemēs jābūt vismaz diviem gadiem. Atgriešanās vai pārcelšanās brīdim ir jābūt ne vairāk kā divus gadus pirms darbavietas izveidošanas vai uzņēmuma izveidošanas. Atgriešanās faktu persona pašapliecina. Atbalsta intensitāte vienam projekta iesniedzējam nepārsniedz 75%, un atbalsta maksimālā summa ir ne vairāk kā EUR 12000,00. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Pieteikumu iesniegšana līdz 2024. gada 9. augustam (plkst. 13.00). Konsultācijas var saņemt, rakstot uz 
Vasaras darba piedāvājums 
Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības. “Daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Līdz šim tie, kas tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mūs mudināja meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Tāpēc radās šī interaktīvās kartes ideja,” skaidro Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā. Lai kļūtu redzamiem kartē un varētu uzsākt jaunu sadarbību ar citiem remigrantiem savā apkaimē, atbraucēji tiek aicināti aizpildīt anketu: 
2024. gada 18. jūlijā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādus pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. Tiešsaistes seminārs tiek rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā” ietvaros. Plašāka informācija un pieteikšanās anketa šeit: 
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Saldus novada pašvaldība izsludina grantu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā”. Grantu konkurss tiek īstenots ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu un būs pieejams 2024.-2026.gadam. 2024.gada kārtas projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai jāiesniedz līdz 2024.gada 18.jūlijam. Ja Jūs esat strādājis ārzemēs ne mazāk kā divus gadus un esat atgriezies Latvijā, Saldus novadā ne senāk kā divus gadus vai arī plānojat atgriezties, tad aicinām pieteikties konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” un iegūt finansējumu: – darbavietu izveidošanai – uzņēmums rada jaunas darbavietas, kur tiek nodarbināti remigranti, – uzņēmējdarbības projektu realizēšanai, kuros ir jānodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstība reģionālā mērogā.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. 
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Balvu novadā, tiek organizēts konkurss „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalstam”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 20.jūnija līdz 2024. gada 25. jūlijam plkst. 15.00.
No 3. līdz 30. jūnijam aicinām Preiļu novada mazos un vidējos uzņēmējus un saimnieciskās darbības veicējus, kā arī remigrantus piedalīties Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkursā! Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības (izņemot lauksaimniecības) attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā, radot inovatīvus, ar paaugstinātu pievienoto vērtību produktus un pakalpojumus, kas veicinātu esošās saimnieciskās darbības attīstību vai dažādošanu, lai attīstītu alternatīvus ienākumu avotus un palielinātu ienākumu līmeni Preiļu novada teritorijā. Plašāka informācija pieejama 
Jūnija izskaņā remigrācijas koordinatore dosies uz Apvienoto Karalisti, lai tiktos ar diasporas pārstāvjiem. Šim notikumam par godu, Zemgales plānošanas reģions izstrādājis grāmatiņu mazākajiem diasporas locekļiem, ar mērķi iepazīstināt ar Zemgales skaistākajām vietām un aicināt atgriezties šajā Latvijas reģionā. No 21. līdz 23. jūnijam Apvienotajā Karalistē norisināsies Bērzes Strazdu Jāņu Festivāls – lielākās Jāņu svinības ārpus Latvijas. Jau tradicionāli pasākumā būs īpaša Latvijas telts, kurā tautiešiem būs iespēja saņemt konsultācijas un informāciju no dažādu valsts institūciju pārstāvjiem. Ikviens festivāla apmeklētājs būs gaidīts Latvijas teltī, lai individuāli satiktos ar reģionu remigrācijas koordinatorēm un uzdotu sev interesējošus jautājumus. Ģimenēm ar bērniem būs iespēja saņemt jauno “Ceļojums uz Zemgali” grāmatiņu un izzināt 6 plānošanas reģiona pašvaldības. 
2024.gada 24. maijā, Ludzā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales padomes un Latgales apakškomisijas apvienotā sēde, kuras galvenā tēma bija “Darbaspēks un izglītība Latgalē”. Tajā arī piedalījās remigrācijas koordinatore Latgalē Ruta Priede. Pasākumā piedalījās Latgales plānošanas reģiona, Latgales SEZ, Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāvji, kā arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Rēzeknes SEZ, Malnavas koledžas, Latgales Industriālā tehnikuma, Rēzeknes tehnikuma, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Nodarbinātības valsts aģentūras. Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ruta Priede atzina: “Ļoti vērtīga bija diskusija par darbaspēku remigrācijas sekmēšanas vektorā, īpaši par to, kurās profesijās trūkst speciālistu. Plānojam kopā ar LTRK informatīvo kampaņu remigrantiem, lai iesaistot LTRK biedrus – uzņēmējus, uzrunātu remigrantus ārzemēs un nodrošinātu viņiem darba vietas, atgriežoties Latvijā.” Pasākuma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vietējos uzņēmumus SIA “Organic Products” un SIA “Ludzas Maiznīca”, lai iepazītos ar to darbību un sasniegumiem. Šāda veida tikšanās un diskusijas ir būtiskas, lai identificētu un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Latgales reģions, un veicinātu tā attīstību gan ekonomiskajā, gan izglītības jomā.
Svētdien, 19. maijā, remigrantu ģimenes un Vidzemes pašvaldību remigrācijas speciālisti pulcējās Dikļos, lai pavadītu dienu draudzīgā un aktīvā gaisotnē. Pasākumu “Manas mājas Vidzemē” rīkoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē. Diena iesākās ar rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Vika vadītu ekskursiju Vika Pasaku parkā, kur viņš pastāstīja par parku un tajā izvietotajām viņa radīto literāro tēlu koka skulptūrām. Ekskursijai pievienojās arī Dikļu kultūras centra direktore Inna Krēsliņa, kura pastāstīja par Dikļu vēsturi un tās nozīmīgo lomu latviešu nācijas tapšanā. Pēc tam dalībnieki apskatīja Dikļu pils parku un tad devās ciemos pie glempinga “Mežurgas” saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. Mežurgās ģimenēm ar bērniem bija sarūpētas dažādas aktivitātes – bumbu ralliju pa Mazbriedes upi, “koka maizes” cepšana un citas atrakcijas. Visi kopīgi baudīja “Mežurgas” zupu un vienojās kopīgās sarunās ap ugunskuru. 
2024.gada 21.maijā notika klātienes sapulce Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kurā tikās visi pieci Latvijas reģionu remigrācijas koordinatori – Ruta Priede (Latgale), Inga Madžule (Vidzeme), Daina Šulca (Rīga), Agnese Berģe (Kurzeme) un Agnese Bokta (Zemgale). Kopā ar VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītāju Zigmāru Ertu un vecāko eksperti – remigrācijas kontaktpersonu Vitu Ziemeli tika pārrunātas aktualitātes – Remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbībā norises gaita visā Latvijā, cik pieteikumu jau ir iesniegti un kāda ir atgriezeniskā saite no pašvaldībām par konkursa organizēšanu, Rīgas un Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatori dalījās iespaidos par veiksmīgajām diasporas vizītēm Hamburgā un Birmingenā, kā rezultātā tika secināts, ka apmeklēt tautiešus diasporas organizāciju notikumu laikā ir ļoti iedarbīgs instruments, kā informēt latviešus ārzemēs par remigrācijas aktualitātēm un palīdzību, ko sniedz remigrācijas koordinatori, kā arī tika ieplānotas nākotnes aktivitātes arī vasaras laikā, piemēram visu remigrācijas koordinatoru dalība Vispasaules cēsinieku dienā Cēsīs 17.jūlijā. Ir gandarījuma sajūta un neizsakāms prieks par remigrācijas koordinatoru saliedēto komandu un entuziasmu darbus darot!
Pamatojoties uz 2023. gada 27. jūnija Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, protokols Nr. 34/64§ un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumu Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”). Rēzeknes novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Atbalsts remigrācijā – uzņēmējdarbībai Rēzeknes novadā”. Kopējais finansējums 2024. gadā – līdz EUR 32 000,00 (trīsdesmit divi tūkstoši eiro, 00 centi); no kuriem EUR 16 000,00 (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) VARAM līdzfinansējums un EUR 16 000,00 (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums.
Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti sadarbībā ar citu Eiropas valstu kolēģiem šogad turpina veidot tiešsaistes raidījumu ciklu 
8. maijā Daugavpilī un 9. maijā Līvānos notika kupli apmeklēti Eiropas dienas svētki, kuros piedalījās jaunākā sabiedrības daļa – bērni un jaunieši. Eiropas pagalma svētki, kas notika Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Līvānu 1. vidusskolas pagalmos bija lielisks veids, kā tika iezīmēti svarīgākie jautājumi, kurus diskutē Latvijas divdesmitgades kā Eiropas Savienības dalībvalsts jubilejas sakarā – par drošu vidi bērniem un jauniešiem, sociālekonomiskajiem mērķiem Eiropā un Latvijā, un sadarbību starp publisko pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām. Remigrācijas koordinatore Ruta Priede un asistente Anna Stalidzāne bija sagatavojusi aktivitātes jaunākajai paaudzei, kas bija saistītas gan ar Latgali, gan ar Eiropu. Plašās iespējas, ko sniedz Eiropa ikvienam valsts iedzīvotājam nereti pārtop pēc kāda laika remigrācijas jomā risināmos jautājumos, jo vērtības un sajūtas, kas ir atrodamas mājās – Latgalē ir grūti aizstājamas ar materiālajiem labumiem, ko iespējams sniedz Eiropa. Taču pasaules pieredze, ko pārved mājās latgalieši pēc prombūtnes ir liels ieguvums visa reģiona attīstībai. 
2024. gadā “Latviešu valodas un kultūras vasaras skola” diasporas jauniešiem notiks TIKAI TIEŠSAISTĒ . Vasaras skolā aicināti piedalīties diasporas jaunieši (17–35 gadi) bez priekšzināšanām, ar nelielām un labām latviešu valodas priekšzināšanām. Latvijas Universitāte ar Latviešu valodas aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu septīto reizi plāno organizēt latviešu valodas vasaras skolu ārzemēs dzīvojošajiem latviešu jauniešiem. Vasaras skola tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Vasaras skolas programmā: – latviešu valodas intensīvais kurss 64 akadēmisko stundu apjomā (gramatikas pamati: lasītprasmes, rakstītprasmes un runātprasmes pilnveide). Kurss ietver tādus tematus kā cilvēka personība, pieredze, zināšanas un prasmes, iepazīšanās un uzturēšanās Latvijā, daudzpusīgā un unikālā Rīga, pilsētas iepazīšana un orientēšanās tajā, Latvijas iedzīvotāju ikdiena un svētki, latviešu tradicionālā un mūsdienu kultūra, Latvijas aktualitātes medijos, Latvijas un latviešu veiksmes stāsti pasaulē; – lekcija par latviešu kultūru un folkloru: tradīcijām un ieražām. Lekcijas laikā vasaras skolas dalībnieki varēs iepazīties ar latviešu tautasdziesmām. Studentiem par sekmīgu kursa nokārtošanu tiks piešķirti 4 kredītpunkti (6 ECTS). Vasaras skolas saziņas valoda latviešu valodas nodarbībās un lekcijās ir angļu valoda. Informācija āngļu valodā: 
Turpinām tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” ar mērķi sniegt atbalstu, atgriežoties Vidzemē. Šoreiz aicinām izbaudīt Vidzemes dabas skaistumu un piedzīvojumus Dikļu pusē! Pasākumā aicinātas piedalīties ne tikai remigrantu ģimenes, bet arī Vidzemes pašvaldību remigrācijas speciālisti, dodos iespēju neformālā gaisotnē satikties un pārrunāt aktuālos jautājumus. KAD: Svētdien, 19. maijā, no plkst. 12.00 līdz 17.00. KUR: Pulksten 12.00 stāvlaukumā pie Dikļu pils. Dienu aizvadīsim draudzīgā un aktīvā gaisotnē. Pēc Dikļu pils un Vika Pasaku parka apskates, dosimies ciemos pie glempinga “Mežurgas” saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. 
Šī gada 4. maijā Birmingemā, Apvienotajā Karalistē, norisinājās kultūras pasākums “Latviešu Kultūras diena 2024”, kur ar Latviešu Pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē atbalstu svētkos piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Pasākums “Latviešu Kultūras diena 2024” tiek rīkots jau devīto reizi un tas ir viens no tur dzīvojošās latviešu diasporas apmeklētākajiem un nozīmīgākajiem svētkiem Apvienotajā Karalistē. Svētku ietvaros Birmingemas bērnu un mūzikas bibliotēkā organizētajā, ģimenēm veltītajā pasākumā “Darbnīcas bērniem” remigrācijas koordinatore tikās ar diasporas pārstāvjiem. Pasākumā piedalījās ģimenes ar bērniem, kas aktīvi iesaistījās dažādās interaktīvās spēlēs un atrakcijās. Pasākuma gaitā individuālās sarunās un konsultācijās ar potenciālajiem remigrantiem A.Berģe stāstīja par remigrācijas koordinatora darbu, remigrācijas aktualitātēm, pārcelšanās un dzīvesvietas izvēles iespējām Latvijā un Kurzemes reģionā. 
Šī gada pirmajā ceturksnī Kurzemes reģionā kopumā atgriezušies 54 cilvēki, savukārt par plāniem atgriezties informējis vēl 61 cilvēks. Kopumā laikā no 2024. gada janvāra līdz martam Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, sagatavojot individualizētus piedāvājumus, sniegusi atbalstu 210 cilvēkiem. “Ik dienas sazinoties ar cilvēkiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, secinu, ka atgriešanās tiek plānota arvien pārdomātāk. Atgriešanās process nav vienkāršs, jo jānokārto dažādas formalitātes, kas saistītas ar dokumentācijas kārtošanu, jāorganizē mantu pārvešana, jāsakārto bērnu izglītības, mājokļa un darba jautājumi. Nereti, uzklausot remigrantus, sākam risināt arī citas būtiskas, iepriekš neparedzētas situācijas un jautājumus, kas radušies saistībā ar pārcelšanos, jo katrs gadījums ir arī savā ziņā atšķirīgs. Tomēr mūs visus vieno kas ļoti būtisks – mīlestība pret dzimto Latviju un Kurzemi, vēlme justies kā mājās, runāt savā dzimtajā valodā un būt savā dzimtajā vidē. Tas joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kopumā sešu gadu laikā – no remigrācijas koordinatora pilotprojekta sākšanas 2018.gada martā līdz šī gada pirmajam ceturksnim – Kurzemē atgriezušies 1314 cilvēki, individualizēti piedāvājumi sagatavoti 3845 cilvēkiem, savukārt par saviem plāniem atgriezties informējuši 1007 cilvēki. Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājas, Ventspils valstspilsētās un Tukuma, Saldus, Talsu pašvaldībās. 
Šī gada 21. aprīļa svētdienas pēcpusdienā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca tikās ar Latviešu biedrību Hamburgā. Tikšanos savās mājās organizēja biedrības valdes loceklis Andris Zemītis, un tā noritēja neformālā gaisotnē. Diskusijas klātienē ir biedrības tradīcija, kas pēc COVID pandēmijas atkal atjaunojas. 21. aprīļa pēcpusdienas tēma Hamburgas latviešiem bija remigrācija. Daina Šulca iepazīstināja ar remigrācijas koordinatora darbu, remigrantu vajadzībām un informēja, kā katram remigrantam tiek sagatavoti individuālie piedāvājumi. Sarunās tika diskutēts par svarīgākajiem jautājumiem, kas jāņem vērā, ja ir vēlēšanās atgriezties uz dzīvi Latvijā, kāda ir remigrantu, īpaši no Vācijas, pieredze, un ar ko ir jārēķinās pirms un pēc pārcelšanās. Daina Šulca uzsvēra, ka atgriešanās ir nopietns lēmums un pārcelšanās jautājumus ieteicams risināt savlaicīgi, pārdomāti un bez steigas. Aktuālākie jautājumi, ko uzdeva Hamburgas latvieši bija par veselības sistēmu Latvijā, ģimenes ārstiem un valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī darba iespējām Latvijā. Diskusijā izskanēja arī vairākas interesantas idejas un ierosinājumi, piemēram, aktivizēt Vācijas un Latvijas skolnieku apmaiņu dzīvošanai ģimenēs. Tas ļautu remigrantu bērniem vairāk iepazīt Latviju un veicinātu tautiešu atgriešanos. 
Pavasarīgā, saulainā 21. aprīļa pēcpusdienā Lielezera pludmalē, Limbažos valdīja rosība un draudzīga atmosfēra. Tur pulcējās remigrantu ģimenes no dažādiem Vidzemes novadiem. Turpinot Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules aizsākto tradīciju, norisinājās jau ceturtā tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Šoreiz Lielezera apsaimniekotājs Jānis Remess ģimenes bija aicinājis izzinošā ekspedīcijā gar ezera krastu, kur varēja vērot dabas skaistumu un izbaudīt dažādas aktivitātes. Bērni rotaļājās, piedalījās foto orientēšanās spēlē un pieaugušo uzraudzībā cepa “koka maizi”. Pēcpusdienas noslēgumā visi pulcējās kopīgā piknikā, baudot uz ugunskura vārīto zupu, cepot desiņas un pavadot laiku sarunās. 
Šī gada 4. maijā “Kultūras diena 2024 Birmingemā” ietvaros plkst. 11.00 Birmingemas bērnu bibliotēkā (Children’s 
Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2024. gada 8. aprīļa līdz 2024. gada 20. maijam plkst. 23.59 Uz atbalstu var pretendēt: – fiziska persona (remigrants), kura pēdējo divu gadu laikā atgriezusies vai pārcēlusies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kura apņemas nodibināt un reģistrēt komercreģistrā komersantu un uzsākt komercdarbību Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā; – juridiska persona, kura apņemas radīt vismaz vienu jaunu darba vietu remigrantam Jēkabpils novadā. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Atbalsta pasākuma īstenošanas laikā pretendentam uzņēmējdarbība jāveic Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā.
Ventspils novada pašvaldība izsludina pieteikšanos grantu konkursam uzņēmējdarbībai “Remigrācijas atbalsta pasākums”. Pieteikumus var iesniegt līdz 2024. gada 15. maijam elektroniski, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu vai parakstītus ar roku un ieskenētus vienā veselā PDF failā, nosūtot uz e-pasta adresi: 
Š.g. 21. aprīlī latviešu biedrībā Hamburgā viesosies Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kas pati ir remigrante un uz dzīvi Latvijā atgriezusies no prombūtnes Dānijā. Strādāt par remigrācijas koordinatori Dainai ir misijas darbs. Viņa pārzina atgriešanās procesus kā ikviens no mums, kas ir jau pārcēlies uz dzīvi Latvijā, Rīgā un Pierīgā. Remigrācijas tikšanās notiks 21. aprīlī pulksten 15:30, Hamburgā, Farnstr.6. Prezentācijā un sarunās tiks runāts par svarīgākajiem jautājumiem, kas jāņem vērā, jā ir vēlēšanās atgriezties uz dzīvi Latvijā. Kāda ir citu, īpaši Vācijas, remigrantu pieredze, uz ko jābūt gatavam un ar ko jārēķinās pirms un pēc pārcelšanās? Būs iespēja uzzināt, cik liels ir remigrantu skaits Rīgā, cik daudzi no viņiem pārcēlušies no Vācijas, ko tieši dara remigrācijas koordinators un cik tālu sniedzās viņa palīdzības robeža? Pieredze darbā ar remigrantiem ir ļoti dažāda. Tikšanās dalībnieki uzzinās, kādi ir remigrantu tradicionālie, specifiskie un ārkārtas jautājumi, un kā koordinators tos palīdz risināt? Vācija ir to valstu vidū, uz kurieni ir aizbraukuši dzīvot un strādāt krietns skaits Latvijas valsts piederīgo. Vācija ir ceturtā lielākā valsts, no kuras par atgriešanos pie koordinatora interesējas visvairāk remigrantu – tūlīt aiz Lielbritānijas, Īrijas un ASV. Piecu darbības gadu laikā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore ir sazinājusies ar vairāk nekā 700 personām no Vācijas. Pēdējo gadu laikā atgriešanās process ir kļuvis krietni intensīvāks. Kāpēc cilvēki atgriežas – arī par to tiks runāts 21. aprīlī, Hamburgā.
Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus. Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā. Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu. 
Turpinām tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem “Manas mājas Vidzemē” ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē! Kurš ir teicis, ka pavasaris nav piemērots gadalaiks pastaigai? Mēs ticam, ka kustībā ir spēks, tādēļ uzvilksim ērtu apģērbu, uzliksim saulesbrilles un dosimies lūkot Lielezeru! KAD: Svētdien, 21. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 16.00. Tiekamies: Lielezera pludmalē, Lielezera ielā 14, Limbažos. Koordinātes: lat: 57.503567271992885; lon: 24.70216372533049. Dienu aizvadīsim draudzīgā un erudītā kompānijā. 
Pagājušajā piektdienā, 5. aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. Visi uzsvēra, ka Latvija viņiem ir bijusi ļoti būtiska, pat dzīvojot ārvalstīs, tādēļ centušies saglabāt saikni, organizējot dažādas aktivitātes. Tomēr, laika gaitā, viņiem radusies pārliecība par vēlmi atgriezties. Biznesa attīstības eksperte Daniela Bandena, atzina, ka “ir jābūt gatavam, ka šeit tevi nesagaidīs ar atplestām rokām, tādēļ ir jāapbruņojas ar pacietību un neatlaidību pārvarēt grūtības.” 
Vasarā no 2024. gada 28. jūlija līdz 11. augustam Kokneses pamatskolā – attīstības centrā, Aizkraukles novadā norisināsies Eiropas Vasaras skola 2024, kurā šogad aicināti piedalīties latviešu jaunieši vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Nometni organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu konkursa kārtībā granta veidā piešķir līdzfinansējumu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu izveidei Liepājā. Pieteikšanās līdzfinansējumam no 2024. gada 23. februāra līdz 22. aprīlim. Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu līdz 50% no projekta kopējās summas. Maksimālais līdzfinansējums – 12 000 eiro. Pieteikties konkursam aicināti tie iedzīvotāji, kuri ir atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt remigrantu. Vairāk info: 
Projektu pieteikumu iesniegšanas laiks: no 8. aprīļa līdz 8. maijam (plkst. 16.30). Kopējais pieejamais atbalsta apmērs ir 12 000 eiro. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 25% no piešķirtās atbalsta summas. Konsultācijas var saņemt, rakstot uz 
Pavisam drīz Latvijā un citur pasaulē tiks svinētas Lieldienas, kas saistās ar pavasara saulgriežiem, olu krāsošanas tradīcijām, ticējumiem par pūpolu veselības spēku un Lieldienu zaķi, kas bērniem sagādā dāvanas un saldumus. Latgales plānošanas reģions, gatavojoties svētkiem, rīko radošo konkursu bērniem un jauniešiem “Pavasari sagaidot”, pievēršot uzmanību dabas norisēm, pavasarim atnākot, kā arī latviešu svinamajiem svētkiem un Lieldienu tradīcijām. Radošā konkursa “Pavasari sagaidot” mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu izpratni par latviešu tradīcijām, gadskārtu svinībām, norisēm dabā, lietderīgi un radoši pavadot brīvo laiku, kā arī vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus un jauniešus radošajās aktivitātēs, caurvijot Lieldienu tematiku. 
2024. gada 18. aprīlī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādu atbalstu un pakalpojumus piedāvā NVA un EURES. 
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē izskatīts un atbalstīts jautājums par jauno uzņēmēju atbalsta programmas „Impulss” īstenošanu. 2024. gadā grantu programmas “Impulss” ietvaros ieviests jauns pasākums “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu. Pieteikumu pieņemšana sāksies 15. martā.
29. februārī plkst. 13:00 Webex tiešsaistes platformā notiks vebinārs remigrantiem par nodokļiem un starptautiskajiem līgumiem
Aizvadītajā gadā ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales plānošanas reģionā atgriezās 118 personas. Savukārt, 149 personas informējušas par savu vēlmi atgriezties. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Zemgales reģionā atgriezās 97 personas, aizvadītajā gadā vērojama neliela izaugsme. Kā norāda Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Bokta: “Aizvadītais gads bijis veiksmīgs, ir pieaudzis to personu skaits, kas izvēlējušies atgriezties reģionā.” Lielākoties tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā un ģimenes ar bērniem. Savukārt, vēl 57 personas atgriezušās pašas un tikai pēc pārcelšanās griezušās pēc palīdzības pie remigrācijas koordinatora. Valstu saraksts, no kurienes latvieši atgriežas jau vairākus gadus ir nemainīgs – Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Vācija. Savukārt par mājvietu atgriežoties no dzīves ārvalstīs remigranti biežāk izvēlas Jelgavas novadu un valstspilsētu, taču arī pārējās pašvaldībās vērojams remigrantu pieplūdums, min koordinatore. Nemainīgi ir arī remigrantu galvenie atgriešanās motivatori – ģimenes, draugu un radu tuvums, māju un piederības sajūta savai valstij. Tradicionāli lielākā remigrantu aktivitāte vērojama vasaras periodā, kas ir labs laiks, lai bērni spētu aklimatizēties un sagatavotos jaunajam mācību gadam.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) organizētajā konkursā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” atbalstu saņem 2 pašvaldības. Konkursa galvenais mērķis bija noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu periodā no 2024. līdz 2026.gadam. Atbalstu paredzēts piešķirt uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, un/vai jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem – fokusā ir remigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs. Viena no pašvaldībām, kas konkursā ieguva finansiālu atbalstu ir Bauskas novada pašvaldība. Startējot konkursā pašvaldības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību, paredzot iespēju finansiāla atbalsta saņemšanai jaunu darbavietu radīšanu remigrantiem un/vai atbalsta sniegšanu jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem. Novada dome ir apstiprinājusi konkursa nolikumu „Remigrācijas atbalsta pasākums – „Atgriezies Bauskas novadā!””. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 EUR, pašvaldības finansējums līdz 4000 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
2023.gada Latgales plānošanas reģiona remigrācijas komandas darba rezultatīvie rādītāji ir sekojoši: atgriezušās uz dzīvi Latgalē ir 55 ģimenes (136 cilvēki), kā arī atgriezušās pašas un pēcāk sazinājušās ar koordinatoru ir 24 ģimenes (60 cilvēki). Ar prieku tiks turpināts darbs komunicējot ar 75 ģimenēm, kas izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē. Par remigrācijas koordinatora palīdzības iespējām ir jāstāsta plašākai sabiedrības auditorijai, tādēļ 2023.gada laikā koordinatore aktīvi piedalījās lokāla un valstiska mēroga pasākumos, kā arī to organizēšanā, piemēram, 21.02.2023. Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvarā VPR un LPR organizēja tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”, kurā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Tika apmeklēts 6. Latvijas Lauku kopienu parlaments Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. Lieliska iespēja informēt diasporas latviešu kopienu pārstāvjus un potenciālos remigrantus koordinatorei bija XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.. 3.jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā aizvadīta tikšanās ar ārzemju latviešiem “Pasaules latviešu saieta nams” koncerta norises laikā, kurā piedalījās liels skaits diasporas pašdarbnieku un skatītāju. 5.jūlijā dalība Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 (PLEIF 2023), kura laikā paneļdiskusijā par remigrācijas procesiem Latvijā tika runāts par mobilitāti un remigrāciju, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Koordinatores un asistentes dalība 6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā Ērgļos, kura ietvaros tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm. 13.jūlijā koordinators vadīja nometnes 3×3 saietā Ludzā politiskās ievirzes par remigrācijas veicināšanu Latvijā. 26.septembrī tika organizēts reģiona, valsts un starptautiska līmeņa pasākums “ Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes vizīte Daugavpilī”. Savukārt 2023.gada 21.oktobrī piedalījās 11. ikgadējā diasporas organizāciju un skolu pārstāvju sanāksmē Apvienotajā Karalistē LR vēstniecībā – Pasākuma laikā LR vēstniecei Ivitai Burmistrei un klātesošajiem sniedza informāciju par remigrācijas tendencēm Latgalē un citām sadarbības iespējām ar diasporu Lielbritānijā. Viens no pēdējiem apmeklētajiem pasākumiem 2023.gadā bija viesošanās piedalījās Ziemassvētku pasākumā Stokholmas Latviešu skolā 16.decembrī, kura laikā neformāli un sirsnīgi varējām pārrunāt dažādus jautājumus, kuri interesē latviešus ārzemēs par atgriešanos mājās.
2024.gada 18.janvārī Daugavpilī notika Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras Latgales filiāles atklāšanas pasākums, kurā piedalījās arī Latgales plānošanas reģiona projekta UAP Latgale vecākā komercdarbības speciāliste Ruta Priede un remigrācijas koordinatora asistente Anna Stalidzāne. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce uzrunā klātesošajiem uzsvēra, cik svarīga ir kvalitatīva informācijas apmaiņa un cik dažkārt ir liela nozīme būt rokas stiepiena attālumā tiem, kam ir nepieciešama palīdzība, atvērtība jaunas sabiedrības dalībniekiem un spēja palīdzēt integrēties Latvijas sociālajā, kultūras un uzņēmējdarbības vidē. Atklāšanas svētku laikā tika organizēta arī diskusija, kurā notika sarunas par integrācijas jautājumiem Latgales reģiona kontekstā, par sarežģīto un par veiksmes stāstiem, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu pieredzi izglītības, nodarbinātības un uzņēmējdarbības sfērās. Diskusijā piedalījās arī Zaiga Pūce un Ruta Priede, gan arī Daugavpils valstspilsētas izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos Ilze Onzule, Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka, Daugavpils Universitātes ES Erasmus+ programmas projektu koordinatore Karolīna Hrapāne. Sarunu noslēgumā visi kopīgi secināja, ka cieša sadarbība starp pašvaldības un valsts iestādēm ir atslēga uz kvalitatīvu konsultāciju pakalpojumiem, jo mērķis visiem ir kopīgs – saliedēta un iekļaujoša sabiedrība.
2023.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezies 281 cilvēks un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim atgriezušies 1255 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepājas un Ventspils valstspilsētas, Tukuma, Kuldīgas un citas Kurzemes pašvaldības. Savukārt par vēlmi atgriezties informējuši 938 cilvēki. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm. “Atskatoties uz 2023.gadu, varu teikt, ka tas ir bijis gana ražens un produktīvs. Cilvēkiem, kuri pauduši vēlmi atgriezties, sagatavoti 920 individualizēti piedāvājumi, un audzis arī dzimtenē atgriezušos skaits. Kā viens no būtiskiem iemesliem, ko cilvēki min, lemjot par atgriešanos, ir atalgojuma apmērs un tā attiecība ar mājokļa un citām ģimenei būtiskām izmaksām, kas nu jau nereti ir samērā līdzīgas esošajā mītnes zemē un Latvijā. Ģimenes ar bērniem, kuras atgriežas Latvijā, vēl arvien akcentē to, ka vēlas, lai bērni uzaugtu Latvijā un neaizmirstu savas saknes. Priecē arī tas, ka pērn audzis to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Latvijā – 2023.gadā vairāk nekā 200 ārvalstīs dzīvojošu tautiešu pauduši vēlmi atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izsludinājis pieteikšanos Mediju atbalsta fonda (MAF) programmas “Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma” konkursos: 
2023. gadā uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezās 243 personas, ieskaitot bērnus. Visvairāk remigrantu ir no Lielbritānijas un Vācijas, kā arī Skandināvijas valstīm un Īrijas. Raksturīgākie atgriešanās iemesli ir dzīves dārdzības palielināšanās enerģētikas krīzes un Krievijas – Ukrainas kara dēļ, kā arī vēlēšanās, lai bērni uzaug Latvijā un būt kopā ar savu ģimeni un radiem. Remigranti stāsta, ka, apkopojot ikdienas un uzturēšanās izdevumus, pārtikas un mājokļa īres cenas, kas īpaši pieaugušas Lielbritānijā un Īrijā, tagad izdevīgāk ir dzīvot Latvijā. Protams, katrs gadījums ir individuāls. Rietumeiropā netrūkst to Latvijas valsts piederīgo, kas, labi iekārtojušies, pagaidām vēl nedomā pārcelties uz Latviju vai arī to darīs, sasniedzot pensijas vecumu. 
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti šogad Zoom platformā rīkos četrus tematiskos tiešsaistes seminārus “Drošs darbs Eiropā”. Tā ir iespēja darba ņēmējiem, kuri darba meklējumos dodas uz ārvalstīm un atgriežas Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par NVA EURES pakalpojumiem, bezdarbnieka pabalstu un tā eksportu (U1 un U2 dokuments), ģimenes pabalstiem, strādājot citā Eiropas Savienības (ES) valstī, pensiju piešķiršanu, ja darbs ir bijis vairākās Eiropas valstīs, kā arī par to, kas jāņem vērā, izmantojot privāto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus.
2023. gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu. Pērn diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā Vidzemē tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja, ka galvenie atgriešanās iemesli ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi. “Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidro I. Madžule un piebilst, “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.” 2023. gadā remigrācijas koordinatore veica nozīmīgu darbu, organizējot un vadot dažādus pasākumus, lai atbalstītu remigrantu atgriešanos un integrāciju Latvijā. Viena no aktivitātēm bija tiešsaistes diskusijas “Vidzemes Inovācijas nedēļā”, kurās tika apspriesta remigrācijas un inovācijas mijiedarbība. Tāpat Inga Madžule organizēja tīklošanās pasākumus “Manas mājas Vidzemē” Cēsīs, Valkas un Ogres novadā, kur remigranti varēja dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpašu uzmanību viņa veltīja arī sociālās integrācijas veicināšanai, rīkojot foto orientēšanās pārgājienu Cēsīs un izzinošu pārgājienu Ogres Zilajos kalnos. Koordinatore arī iesaistījās biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Vidzemē rīkotajos pasākumos. Inga Madžule piedalījās arī starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumos, tikdamās ar latviešu kopienas pārstāvjiem no Brazīlijas Cēsīs, apmeklēja ar latviešu diasporu saistītos pasākumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros, piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023, Pasaules latviešu ģimeņu saietā – nometnē 3×3 Preiļos, sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis” Billundā, Dānijā kā arī dažādos citos kultūras, sporta un ekonomikas tēmai veltītos pasākumos Latvijā un ārzemēs. Lai veicināti remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, VPR pašvaldībām tika organizēts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ar mērķi noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Iedvesmojoša un jaunām tikšanām bagāta bija remigrācijas koordinatores dalība Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī Berlīnē, un pulcēja ap 200 dalībniekiem. Gada noslēgumā, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās tradicionāla Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus – ekspertus, kuri dalījās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem.
2024.gada 9.janvārī Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinēšanas komanda devās iepazīties ar Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras komandu Daugavpilī – klientu konsultanti Editu Latkovsku un pārmaiņu aģenti Olgu Kuzņecovu jaunatvērtajās biroja telpās. Vienas pieturas aģentūras Daugavpils birojs ir nupat uzsācis savu darbību, kurā sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļiem, personām ar piešķirtu alternatīvo statusu, un patvēruma meklētājiem) un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, lai sekmētu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Trešo valstu pilsoņiem Vienas pieturas aģentūrā nodrošinās klātienes vai tiešsaistes individuālās konsultācijās latviešu, angļu un krievu valodās (nepieciešamības gadījumā arī piesaistot tulku) varēs saņemt informāciju par uzņemšanu, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo aizsardzību, nodarbinātību, nodokļu sistēmu, izglītības, veselības, mājokļu u.c jautājumiem., kā arī palīdzēs saņemt jurista, psihologa un citu speciālistu individuālās konsultācijas, rakstiskos un mutiskos tulkojumus retajās valodās, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tikšanās laikā pārrunājām par turpmāko sadarbību informācijas apmaiņas ziņā un secinājām, ka tīklošanās ir labākā pieeja informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu gan par remigrācijas koordinatora, gan par Vienas pieturas aģentūras konsultācijām, kuras bieži vien ir ļoti saturiski saistītas. Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūra Daugavpilī atrodas Ģimnāzijas ielā 11, 6.kabinets, Daugavpilī, tālrunis 29557630
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultanti arī šogad, sākot ar janvāri, Zoom platformā rīkos tiešsaistes seminārus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”. Tā ir iespēja Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, saņemt detalizētāku informāciju par situāciju darba tirgū un nodarbinātības iespējām Latvijā, par atbalstu un pakalpojumiem, ko piedāvā NVA un EURES, uzzināt, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties. 2024. gadā NVA un EURES semināri “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” tiešsaistes platformā Zoom norisināsies 18. janvārī, 18. aprīlī, 18. jūlijā un 17. oktobrī. Katra tiešsaistes semināra ilgums – viena stunda, sākums – plkst.16.00 pēc Latvijas laika.
Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu un veicinātu savstarpējo sadarbību, 11.decembrī, Kurzemes plānošanas reģions organizēja apmācības pašvaldību pārstāvjiem ar tēmu “ Rūpēs par citiem parūpēties arī par sevi – personīgā labbūtība”. Apmācību mērķis bija pašvaldību pārstāvjiem palīdzēt uzlabot labbūtību, samazināt stresu un izdegšanas riskus, apgūstot ikdienā darbā nepieciešamās sociālās iemaņas, uzlabot iesaisti darbā, motivāciju, efektivitāti un samazināt konfliktus. Apmācībās gūtās zināšanas noderēs darbam ar remigrantiem nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai un veiksmīgākai to piesaistē. Apmācības vadīja Labbūtības līderības, Emocionālās inteliģences un koučinga trenere, Supervizore, labbūtības un līderības koučs Evija van der Beek. Apmācībās piedalījās Liepājas un Ventspils valstspilsētu, kā arī Kuldīgas, Talsu un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji.
Katram savs stāsts, bet visiem viens kopīgais – mīlestība pret dzimteni un vēlme atgriezties savās mājās. Tā īsumā varētu raksturot 9. decembrī aizvadīto Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores organizēto remigrantu tīklošanās pasākumu. Sirsnīgā atmosfērā 
Kuplā Golubovu ģimene no Valkas – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli. Uz ikgadējo Ziemassvētku pasākumu tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes pēc novadu pašvaldību ieteikuma. Tika sveiktas arī ģimenes, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās dzīvot Latvijā. Rinkēvičs pauda pateicību, sacīdams: “Jūs esat šeit, jo jūs kā stipras ģimenes esat paraugs saviem līdzcilvēkiem un mums visiem Latvijā. Jūs lieliski parādāt, kā var apvienot gan darbu, gan rūpes par bērniem, gan arī sabiedriskās aktivitātes.” Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017.gadā, jo neapmierināja Anglijas izglītības un veselības sistēma. Ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Pēc izglītības un darba pieredzes viņa ir sociālais rehabilitētājs ar darba pieredzi Apvienotajā Karalistē. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” Aleksandrs un Sandra lepojas ar savām atvasēm. Ģimenes Rīgas pilī pulcējās no Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Dobeles novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Saldus novada, Smiltenes novada, Valkas novada, Balviem, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Olaines un Rīgas.
Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus. Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas. Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās. Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā. Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.”
No 2023.gada No 14. novembra līdz 4. decembrim Latviešu valodas aģentūra organizēja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus „Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem un imigrantiem”. 4. decembrī noslēdzošo semināru vadīja Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura semināra dallībniekiem pastāstīja par remigrācijas aktualitātēm Latvijas reģionos un par remigrācijas koordinatora darbu kopumā. Seminārs bija veltīts tādai būtiskai tēmai kā remigrējušo bērnu un jauniešu iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā. Savas prezentācijas laikā Agnese Berģe pastāstīja, ar kādiem jautājumiem un situācijām saskaras ģimenes, kuras atgriežas Latvijā, kādas ir galvenās problēmsituācijas skolās, kā arī par 2019.gada Latvijas skolu pētījumu, kur aktīvi iesaistījās visi Latvijas reģionu remigrācijas koordinatori. Vairāk informācijas par Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursiem: 
Latgales remigrantu kuplās ģimenes Rīgas Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā šogad pārstāvēja Sologubu ģimene no Krāslavas puses. Mamma Santa, tētis Antons un brašo dēlu pulciņš – Matīss, Samuēls un Kristiāns ieradās svinīgajā notikumā un kopā ar Latvijas Prezidentu Edgaru Rinkeviču un citām aktīvajām ģimenēm no visas Latvijas iedegtu svētku egli. Prezidents E.Rinkevičs pēc pasākuma savā Twitter kontā rakstīja: “Tāds jampadracis Rīgas pilī notiek reti. Šodien bija tā reize. Uz eglītes iededzināšanu pulcējās Latvijas dižģimenes no daudziem Latvijas novadiem. Ar tādu enerģijas, jautrības un labestības lādiņu var mierīgi dzīvot visu nākamo gadu. ” Sologubu ģimene intereses vadīti pirms daudziem gadiem Santa ar vīru devās uz Lielbritāniju strādāt, jo tā visi darīja. Bet pēc kāda laika atgriezās atpakaļ. Un tad atkal dzīve piespēlēja situāciju, ka bija jādodas darbos uz Vāciju, lai sapelnītu naudu studijām. Un tieši tur saprata, cik daudz priekšrocību un labumu viņi zaudē esot prombūtnē – daba, ekoloģiska pārtika, radu un ģimenes tuvums. Latvijas rudzu maizi un neaprakstāmi garšīgos kartupeļus nu jau ģimene bauda kopā ar saviem brašajiem dēliem Matīsu, Samuēlu un Kristinānu. Tā ir tik lieliska iespēja dažu minūšu laikā būt ārpus pilsētas kņadas un doties pastaigā svaigā gaisā. Latgale tiešām ir brīnišķīga vieta! Atgriežoties Santa Dzalbe-Sologuba kopā ar vīru radīja brīnišķīgu atpūtas vietu kempingu “Aimasas”, kas atrodas Kombuļu pagastā Krāslavas novadā. “Mums pašiem ļoti patīk atpūsties pie dabas, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs nolēmām izveidot tādu vietu, kur var atbraukt viesi klusumā, vienatnē, jo mums arī patīk klusums un vienatne – atpūsties un izbaudīt dabu. Vajadzīgs ir tikai gribasspēks. Latvijā ir ļoti daudz iespēju attīstīties – galvenais nevajag baidīties, vajag darīt!”, – saka Santa.
Rīgas pašvaldība ir iedibinājusi jauku tradīciju – reizi gadā pirms Ziemassvētkiem kopā ar mūsu reģiona remigrācijas koordinatoru Dainu Šulcu aicina uz tikšanos no ārvalstīm atgriezušās ģimenes. Sirsnīgas sarunas. Svētku ieskandināšana. Dalīšanās pieredzē. Pasākumā pateicības vārdus ģimenēm veltīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, kas uzsvēra atgriezušos ģimeņu lomu Rīgas attīstībā. Daina Šulca, reģiona remigrācijas koordinatore pasākumā akcentēja: “Piecu gadu laikā ar remigrācijas koordinatora atbalstu uz Rīgu ir atgriezušies vairāk nekā 700 cilvēki. Šis skaits pilsētai un visai latviešu tautai ir vesela bagātība. Lai cik interesanta, aizraujoša un jaunus iespaidus dodoša ir dzīve ārzemēs, tomēr spēks un pārliecība, ko dod dzimtā zeme, nekur citur nav atrodama kā tikai savā zemē un savā pilsētā. Un mūsu pilsēta ir Rīga. “
2023. gada 30. novembrī galerijas “Romas dārzs” Berči zālē Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizēja remigrantu ģimeņu tikšanos “Nākamā pietura – Liepāja”. Uz tikšanos tika aicinātas remigrantu ģimenes, kas atgriezušās uz dzīvi Liepājā. Tikšanās mērķis bija nodrošināt remigrantiem iespēju satikties un pārrunāt esošos izaicinājumus, atgriežoties uz dzīvi Liepājā, un dalīties ar iespējamajiem risinājumiem. Remigrantu tikšanos atklāja Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kurš pastāstīja par pašvaldības darbu un iesaisti darbā ar jauno iedzīvotāju piesaisti pilsētai. Savukārt Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens iepazīstināja ar aktuālo informāciju par īres namu attīstību Liepājā, bet Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols informēja par remigrantu uzņēmējdarbības projektu līdzfinansēšanas konkursu. Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākumu izpildītāja Kitija Kuduma pastāstīja par jauniem piedāvājumiem ZIIC centrā. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe informēja par remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un Liepājas valstspilsētas pašvaldībā. Neformālā gaisotnē pasākuma gaitā A.Berģe tikās ar remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Liepājā, sniedzot individuālas konsultācijas, atbildot uz remigrantu interesējošiem jautājumiem.
2023. gada 18.novembrī Frankfurtē notika Frankfurtes Latviešu biedrība rīkotais pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kur ar Frankfurtes Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājas Mārītes Kļaviņas – Pönsgen atbalstu svētkos piedalījās arī reģionālās remigrācijas koordinatores – Agnese Berģe no Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) un Daina Šulca no Rīgas plānošanas reģiona (RPR), lai informētu pasākuma viesus par remigrācijas koordinatoru darbu un svētku norises laikā sniegtu atbildes uz ar remigrāciju saistītiem jautājumiem. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena Frankfurtē tiek atzīmēta un svinēta kopš 2014.gada. Frankfurtes Latviešu biedrības organizētie svētki ir plaši apmeklēti. Latviskā gara un tradīciju uzturēšanā ir iesaistīti gan mazie, gan lielie biedrības pārstāvji. Svētku pasākums iesākās ar semināru, kā laikā KPR reģionālās remigrācijas koordinatore Agnese Berģe klātesošajiem interesentiem pastāstīja par koordinatoru darbu, remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā un atbildēja uz jautājumiem. Savukārt RPR remigrācijas koordinatore Daina Šulca pastāstīja par Rīgas reģiona remigrācijas aktualitātēm. Semināra laikā ikvienam interesentam bija iespēja saņemt informatīvus materiālus par atgriešanās iespējām Kurzemes reģionā. Diasporas pārstāvji arī interesējās par darba iespējām, ar pensiju un citas dokumentācijas kārtošanu saistītiem jautājumiem mītnes zemē, ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu Latvijā, dzīvesvietas iespējām, kā arī citām aktualitātēm. Pēc semināra tika atklāts svētku koncerts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai, kurā piedalījās Frankfurtes latviešu kopas – 
Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu koordinatores remigrācijas jautājumos Inga Madžule un Agnese Bokta piedalījās Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības rīkotajā svinīgajā pasākumā, kas tika organizēts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Pasākums, kas norisinājās 18. novembrī un pulcēja ap 200 dalībnieku. Pasākumu atklāja biedrības vadītāja Vinija Folkmane. Svinībās piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā konsulārās nodaļas vadītāja Maija Bilsena. Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība bija sagatavojusi krāšņu programmu, kur piedalījās gan Berlīnes latviešu mākslinieki – pasaulslavenā pianiste Lauma Skride, Agita Rando, Monta Wermann, Gunārs Upatnieks, gan kolektīvi – Berlīnes latviešu koris, folkloras kopa “Rīta Rasa un Berlīnes latviešu skolas bērni. Svinību otrajā daļā notika danči un diskotēka, piedāvājot neformālu un priecīgu noskaņu. Koordinatores apmeklēja pasākumu, lai sniegtu informāciju un atbildētu uz jautājumiem par remigrāciju Latvijā, iepazītos ar vietējo diasporu un dibinātu jaunus kontaktus. I. Madžule stāsta par pieredzi un secinājumiem pēc pasākuma: “Tiekoties ar tautiešiem, mani iepriecināja cilvēku atvērtība un atsaucība. Tomēr, runājot par atgriešanos Latvijā ar dažādiem cilvēkiem, vairākums nebija ieinteresēti šajā jautājumā, jo viņiem ir labs darbs un atalgojums. Cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Vācijā. Taču iepriecina tas, ka daudzi Berlīnes latviešu regulāri, pat reizi trijos mēnešos, apmeklē Latviju, izmantojot ekonomiski izdevīgos lidojumus. A. Bokta piebilst: “Latvijas jubilejai veltītais koncerts bija sirsnīgs un patriotisma pilns, daudz talantīgu latviešu mīt Vācijā. Neskatoties uz attālumu, mīlestība pret dzimteni jūtama iztālēm un tiek audzināta bērniem jau no mazotnes. ” Remigrācijas koordinatores dibināja kontaktus ar Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītāju Viniju Folkmani, kā arī ar vēstniecības konsulārās nodaļas vadītāju Maiju Bilsenu, kura ir vēstniecības kontaktpersona diasporas jautājumos. Patīkama iepazīšanās bijusi ar cēsnieci Aiju Uščinu, kura dzīvo netālu no Berlīnes un tirgo savā veikaliņā latviešu produktus, ko iepērk Latvijā no vietējiem ražotājiem. Berlīnes latviešu rīkotais pasākums ne tikai piedāvāja kultūras baudījumu, bet arī veicināja informācijas apmaiņu un dialogu par dzīvi Latvijā, atvērti un silti uzņemot ikvienu, kurš izjūt saikni ar Latviju un tās kultūru.”
21.oktobrī, Londonā notika 11.ikgadējā diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, kas nodarbojas ar remigrācijas kordinēšanu. Šī gada sanāksmes laikā akcenti tika likti uz remigrācijas jautājumiem un nodarbinātības iespējām Latvijā, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbalsta iespējas diasporai. Sanāksmi atklāja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Ivita Burmistre. Viņa bija gandarīta, ka jau atkal ir izdevies pulcēt dažādu organizāciju un skolu pārstāvjus, lai apspriestu aktuālos jautājumus, kā arī vēstniece pateicās par nenogurstošo entuziasmu latvietības uzturēšanā, īpaši izceļot tautiešu ieguldījumu, veicinot latviešu valodas skoliņu darbību, rīkojot teātru izrādes, informatīvus tiešsaistes raidījumus, sporta sacensības, novusa turnīrus, koru un deju koncertus, sadarbības konferences, valsts svētku svinības, saulgriežu svētkus un daudzas citas aktivitātes. Sanāksmē piedalījās vairāk kā 30 dažādu organizāciju un skoliņu pārstāvji.
23.septembrī devāmies ārpus Rīgas ar jau galvaspilsētā iecienītajiem pasaules stāstu vakariem. Šoreiz 23.septembrī plkst. 17.00 bijām Liepājā, kur uzstājās 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet galu galā atgriezušies dzimtenē. Liepājā uzstājās divi brīnišķīgi cilvēki, kas kādu laiku pavadījuši ārpus dzimtenes, bet dzīvi izveidojuši Latvijā un ir savas zemes patrioti!
Š.g. 24.oktobrī plkst. 20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Kā ģimenes pārcelšanās uz Latviju ietekmē bērna dzīvi?”. Šajā raidījumā pārrunāja svarīgās, lietas, par ko būtu jāpadomā pirms uzsākt atgriešanās procesu, kādus dokumentus ir jānokārto mītnes zemē, kur meklēt informāciju, lai parūpētos par izglītību bērniem Latvijā. Diskusijā piedalījās vairāki kompetenti viesi, kuri sniedza savu skatījumu un pieredzi šajā jautājumā.
20.septembrī plkst.20:00 (pēc Latvijas laika) notika tiešsaistes raidījums “Noderīgi zināt! Vai viegli atgriezties mājās?”
Šoreiz sajutīsim pasaules elpu, ieklausoties Danielas Bandenas un Aigara Lauža stāstos.
“Pēdējo divu gadu laikā remigrācijā iezīmējas jauna tendence – arvien vairāk atgriežas iedzīvotāji, kas ārvalstīs ieguvuši labu izglītību un sākuši veidot veiksmīgu karjeru savā profesijā – ārsti, finanšu jomas eksperti, struktūrvienību vadītāji, inženieri, IT speciālisti u.tml. Tādā veidā mēs Latvijā iegūstam vērtīgu cilvēkkapitālu darba tirgū,” norāda Rīgas plānošanas remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kas šogad deviņos mēnešos uzsākusi sarunas ar gandrīz 400 jauniem remigrantiem, kuri apsver iespēju pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Kopumā piecu gadu laikā Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās ap 1100 personas. Domnīca notiks piekto gadu, bet šogad pirmo reizi tajā iekļauts arī ilgtspējas aspekts – diskusija ar politikas veidotājiem un ekspertiem “Cik ļoti Latvijā gaidām ārvalstīs dzīvojošos iedzīvotājus? Remigrācijas tagadne un nākotne”. Šajā diskusijā piedalīsies VARAM ministre Inga Bērziņa, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks, speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos (Ārlietu ministrija) Elita Gavele un LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra pārstāve Asoc.prof. Inta Mieriņa.
18.oktobrī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Eiropas darba dienu platformā (
Sestdien, 7. oktobrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, netālu no Tīnužiem, Ogres novadā, notiks nu jau par labu tradīciju kļuvušais satikšanās pasākums remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Šī būs šogad jau trešā tīklošanās pēcpusdiena. Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules martā aizsākto tradīciju – vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un paši draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kuri skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pirmā tīklošanās pēcpusdiena notika Cēsīs martā, nākošā risināsies Valkas novada Kārķos septembra nogalē. Katru reizi tikšanās pulcē arvien vairāk interesentu. Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen.
PBLA
Aizvadītajā nedēļas nogalē, no 1. līdz 3. septembrim, netālu no Billundas pilsētas Dānijā teju 180 cilvēku – ģimenes ar bērniem – piedalījās 11. Eiropas latviešu sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis”. Šis pasākums Eiropā noticis jau četrus gadus pēc kārtas, Dānijā tas norisinājās trešo reizi. Šoreiz “Olimpiskais Lāčplēsis” pulcēja dalībniekus ne tikai no dažādām vietām Dānijā, bet arī no Vācijas un pat Latvijas. Festivālā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Viņas mērķis bija iepazīties ar festivāla dalībniekiem – latviešiem, kuri izvēlējušies pastāvīgai dzīvei jaunas mītnes zemes, tomēr cenšas saglabāt saikni ar latviešu kopienu. I. Madžule pastāstīja arī par informatīvo palīdzību, kuru var sniegt remigrācijas koordinatori, ja ir vēlme atgriezties Latvijā. 
Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību. Informatīvajā materiālā apkopota arī noderīga informācija par to, kur vērsties, kārtojot ar pārcelšanos uz Latviju saistītas formalitātes.
63.saiets Latvijā aicināja kopā gandrīz 400 latviešus no visas pasaules, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisku kultūrvidi. Nometnes dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās, piemēram, izgatavot koka tauri, darināt senos ādas apavus vai zīļu vainagu, jostu un apaudu, kā arī lina kreklu un vilnas vamžus. Viņiem tika piedāvāts iesaistīties diskusijās-lekcijās par latviešu tradīcijām un godiem, spēka avotiem, politiku, kā arī apciemot tuvākās apkārtnes lauku saimniecības. Dalībnieki varēja iesaistīties koklēšanas, māla trauku izgatavošanas, rotu kalšanas, latviskās virtuves, dziedāšanas vai dzejvalodas klasēs, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi ģimenes semināros, skaņu meditācijā vai improvizācijas teātrī. Vēl viņi varēja dziedāt korī, iet rotaļās, dejot vai nodarboties ar sportu. Savukārt bērniem atkarībā no vecuma tika piedāvāta atsevišķa programma. Mazajiem – dažādas rotaļas un aktivitātes. Bērni no septiņu gadu vecuma varēja izmēģināt koka darbus, jāšanu ar zirgu, ritmiku, rokdarbus. Viņiem mežā tika dota iespēja apgūt “vilku mācību”. Bērni gatavoja lokus šaušanai ar bultām, kūra ugunskuru un cēla zaru telti. Viņiem tika mācīts, kā izdzīvot dabā. Dienas izskaņā bija arī danči, nakts basketbols un orientēšanās ģimenēm un draugiem, zoles turnīri, viktorīnas un slavenās “3×3” “nīkšanas”. Dalībniekus saliedēja arī jestras balles līdz rīta gaismai.
Šī gada 26.augustā biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkos pieredzes stāstu vakaru par atgriešanos Latvijā. Tikšanās notiks pie remigranta Igora Nikitina 
Lapā plānots publicēt ne tikai noderīgu informāciju, bet arī atgriešanās stāstus, kas varētu kādu iedvesmot un apsvērt domu par atgriešanos Latvijā. Tieši tādēļ aicināts atsaukties ikviens remigrants, kurš ir atgriezies no dzīves ārvalstīs un ir gatavs dalīties ar savu stāstu publiski un iedvesmot arī citus diasporas tautiešus. Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Agnesi Boktu, rakstot uz e-pastu: zemgale@paps.lv . Tāpat ērtākai komunikācijas uzsākšanai tīmekļa vietnē 
“Katrs atgriešanās stāsts ir unikāls. Lai arī visiem ir viens mērķis – atgriezties Latvijā, tomēr ceļš līdz tam mēdz būt ļoti atšķirīgs. Citiem ir svarīgi izplānot katru sīkāku atgriešanās detaļu – izzināt darba, dzīvesvietas iespējas, gatavoties pat vairākus gadus, savukārt citi ir daudz spontānāki. Priecājos par ikvienu stāstu, kas beidzas ar atgriešanos dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada otrajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 236 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada jūnijam individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 3168 cilvēkam.
Par Kurzemes plānošanas reģionu: Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Daina Šulca skaidroja, kā Latvijā veidojas remigranta ģimenes budžets, kas ietver ne tikai saņemto darba algu, bet arī valsts ģimenes pabalstus, bezmaksas pusdienas Rīgas skolās un citas priekšrocības. Remigrācijas koordinatore atgriešanās procesu skaidroja ar konkrētiem piemēriem no remigrantu dzīves. Viņa arī minēja, ka šobrīd ir nedaudz mazinājusies Krievijas pilsoņu aktivitāte pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā, par iemeslu minot savu vecvecāku saknes Latvijā. Šī aktivitāte bija ievērojami lielāka Ukrainas kara sākumā. Publikācijas ietavros tiks intervēti arī Latvijas Universitātes remigrācijas pētnieki, kā arī paši remigranti. Raksts veltīts remigrācijas procesiem Latvijā, publicējot to laikrakstā “Hufvudstadsbladet” augustā. Remigrācijas koordinatoru programmas laikā no 2018. gada par dzīvi Rīgas reģionā interesējušies vai jau pārcēlušies 23 remigranti Latvijas valsts piederīgie Somijā, 102 personas no Zviedrijas, 123 no Norvēģijas un 61 no Dānijas. Daina Šulca pati ir remigrante – pārcēlusies uz dzīvi Rīgā no Dānijas. Pavisam kopā atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā remigrācijas koordinatoram interesi izrādījušas 3240 personas un no tām jau atgriezušās 1260. No 2018. gada Rīgas plānošanas reģiona remigrantiem sagatavoti 2849 individuālie piedāvājumi.
Laikā no janvāra līdz jūnijam VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule ir sagatavojusi informatīvos piedāvājumus 180 ģimenēm jeb 400 cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā un pastāvīgu dzīvi Vidzemē. Šogad pirmajā pusgadā ar I. Madžuli vēl ir sazinājušās arī 28 ģimenes, kuras, šobrīd atrodoties ārzemēs, ir izteikušas vēlmi kaut kad nākotnē atgriezties Latvijā. Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod remigranti, ir par izglītības iespējām bērniem – pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem – bija mājoklis. Šobrīd remigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību. Šī gada pirmajā pusē populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Ogres novads, kas skaidrojams ar Rīgas un tās sniegto iespēju tuvumu. Tam seko Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi. Vislielākais skaits remigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Kanādas un Norvēģijas.
Šī gada pirmajā pusē ar remigrācijas koordinatora starpniecību Zemgales reģionā no ārvalstīm pārcēlušās 29 personas. Lielākais remigrantu īpatsvars ir no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas. Reālu vēlmi atgriezties izrādījušas un ar koordinatoru sazinājušās vēl 12 ģimenes jeb 41 persona, kuras apsver savas iespējas atgriezties kādā no Zemgales plānošanas reģiona sešām pašvaldībām – Jelgavas valstspilsētas, Jēkabpils, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas novada. Aktuālākie jautājumi lielākoties ir par darba iespējām reģionā, pieejamo sociālo palīdzību, kā arī dzīvojamo fondu. Nemainīgi liela interese ir par izglītības iespējām pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, par atbalsta iespējām, lai bērniem vieglāk integrēties jaunajā vidē. Daudzbērnu ģimenes interesējas arī par “Goda ģimenes*” apliecības iegūšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Jāpiebilst, ka apliecību ir tiesīgas saņemt arī ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
13.jūlijā uz politiskajām ievirzēm bija uzaicināta Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, lai kopā meklētu atbildes par to, kā veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, reģionā un kādus atbalsta mehānismus sagaida disporas pārstāvji. Politisko ieviržu darba grupās tika diskutēts par to, kā Latvijai sasniegt diasporu, aizbraukušos tautiešus. Diasporas pārstāvji norādīja, ka liela nozīme ir komunikācijas kultūrai un informēšanas veidiem – saziņai jābūt savlaicīgai un pieklājīgai. Bieži vien, ārvalstīs dzīvojošie tautieši saņemot sev adresētas vēstules nevis ar brīdinājumu par kāda lēmuma pieņemšanu, bet jau par sodu vai kāda statusa anulēšanu. Saieta dalībnieki norādīja pašvaldības iesaistes lomu iedzīvotāju uzrunāšanā un sasniegšanā caur dažādiem kanāliem (medijos, individuāli, caur remigrācijas koordinatoriem, utt.) par iespējām un pieejamajiem pakalpojumiem pašvaldībā.
3. jūlijā vēsturiskā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē Rīgas centrā ikviens Dziesmu un Deju svētku dalībnieks un interesents varēja apmeklēt latviešu vēsturisko zemju telti, lai uzzinātu vairāk par tūrisma iespējām Vidzemē. Tur dažas stundas varēja sastapt arī VPR remigrācijas koordinatori I. Madžuli. Viņa stāstīja par atbalsta iespējām, informāciju, ko var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un Vidzemē. Remigrācijas koordinatori Vidzemē varēja sastapt arī Pasaules latviešu saieta nama sarīkojumā, kas notika Ķīpsalā. Koncertā un tam sekojošajās norisēs piedalījās kupls skaits diasporas pašdarbnieku. Pasākums bija plaši apmeklēts. I. Madžule stāstīja par remigrācijas koordinatora sniegto palīdzību, atgriežoties Vidzemē.
5. jūlijā Rīgā norisinājās gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei un citām. Bet viens no paneļdiskusijas #2 blokiem bija veltīts tēmai – kā Latvijas pašvaldībās strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, kas var sekmēt arī remigrāciju uz Latviju. Diskusijā piedalījās Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore), Gunārs Ansiņš (Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), Jānis Rozenbergs (Cēsu novada domes priekšsēdētājs) un Raivis Bremšmits (VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors). Pasākumā bija klāt arī remigrācijas koordinatori – viņu vidū arī VPR koordinatore remigrācijas jautājumos I. Madžule. Viņi, lai sekmētu augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos no ārzemēm Latvijas reģionos, stāstīja par šeit esošo uzņēmējdarbības vidi un atbalsta iespējām.
I. Madžule vērtē: “Pasākumos bija iespēja satikt diasporas latviešus no visas pasaules. Viņu intereses bija dažādas – vieni atnāca sasveicināties vai parunāties par ceļošanu Vidzemē, radu apciemošanu, bet citi vēlējās nopietnu sarunu par atgriešanās iespējām. Spilgti atmiņā ir palikusi kāda sieviete, kura nevarēja valdīt asaras. Viņa ir ļoti noilgojusies pēc mājām. Jau gandrīz 10 gadus tā dzīvo Kanādā, bet katru reizi, atbraucot uz Latviju, domā par atgriešanos. Šogad viņa kopā ar ģimeni ir pieņēmusi izšķirošo lēmumu, tāpēc meklēja palīdzību. Mēģināju mierīgi aprunāties, atbildēt uz visiem jautājumiem.” Viņa turpina: “Domāju, ka atgriezīsies atsevišķi cilvēki, nevis masveidā. Tāpat kā līdz šim, tie būs cilvēki, kam pieder īpašumi, kas ir jāapsaimnieko, kuriem ir vecāki un ģimene, kurai nepieciešams atbalsts, jo pienācis pensionēšanās vecums. Tie ir arī tie, kuru bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas. Viņu vidū arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt savu biznesu.”
Daina Šulca iepazīstināja ar aktualitātēm remigrācijas procesos, remigrantu atgriešanās interesēm un dažādiem stāstiem, statistiku, kā arī pārrunāja par savstarpējo sadarbību un remigrācijas koordinatora atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties Olaines novadā un citviet Rīgas reģionā. Ar remigrācijas koordinatora starpniecību atgriežas tikai daļa remigrantu – tie, kuriem nepieciešams informatīvs atbalsts un personīgas konsultācijas, lai atgriešanās process notiktu raiti un remigranta ģimenes interesēs. Piemēram, kādas formalitātes jānokārto mītnes valstī un pēc tam Latvijā, kā iekārtot bērnus izglītības iestādēs, kā pārvest mantas, u.tml. Bieži vien šie jautājumi ir pat ļoti detalizēti, kā, piemēram, kā noslēgt līgumu ar elektroenerģijas vai gāzes piegādātāju. Jāsaprot, ka vairums, kas atgriežas no ārvalstīm, tur pavadījuši ilgus gadus un viņiem Latvijas sistēma ir kļuvusi sveša. Olainē ar remigrācijas koordinatoru programmu ir atgriezušies 16 cilvēki, kas pavadījuši salīdzinoši ilgus gadus ārvalstīs, daļa pat izveidojušas ģimenes. Atgriezušies ir no 5 valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Norvēģijas un Dānijas. Iemesli dažādi, bet viens no galvenajiem – vēlme dzīvot Latvijā un izglītot bērnus latviešu skolās, būt tuvāk savai ģimenei – vecākiem, brāļiem un māsām. Svarīgākos jautājumus remigrantu ģimenēm var iedalīt trīs blokos – izglītība, dzīvesvieta un darbs, kas ir loģiski kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai. Saistībā ar izglītību remigrantus interesē pirmsskolas iestādes un skolas, kā arī, kā bērni var papildus apgūt latviešu valodu. Savukārt par darbu intereses dalās – vieniem interesē algots darbs, bet daļa remigrantu atgriežas jau ar idejām savai mazajai uzņēmējdarbībai. Jāsaka, ka Olainē ir savs ļoti aktīvs 
Lauku kopienu parlamenta mērķis bija izzināt daudzveidīgas metodes un sekmēt rīcības maiņu lauku un reģionu viedās attīstības virzienā, vietējās vajadzībās un mūsdienu iespējās balstītus proaktīvus un pārnozariskus risinājumus kvalitatīvas dzīves nodrošinājumam lauku kopienām. Trīs dienu garumā 16 darba grupās un 6 diskusijās Kopienu parlamenta dalībnieki aktualizēja un analizēja konkrētus īstenošanas procesus, analīžu un pētījumu rezultātus, esošās prakses Latvijā un citās Eiropas valstīs un nepieciešamās rīcības, lai radītu pārmaiņas, kas sekmētu pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju izaicinājumiem, īpaši, iedzīvotāju skaita sarukšanas, ekonomikas stagnācijas, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes samazināšanās lauku teritorijā. Lauku kopienu parlamenta laikā par lauku attīstību diskutēja praktiķi, pētnieki, politikas veidotāji, akadēmiķi, uzņēmēji, aktīvisti un dažādu kopienu pārstāvji.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” 27. maijā viesosies Cēsīs ar iedvesmojošu pieredzes stāstu vakaru Mākslas telpā “MALA”, kur uzstāsies brīvmāksliniece Santa Kora, “Royal Dandy” pārstāve Sigita Norvele un Sanda Bogomazova no “StoryTime by Sanda Bogomazova Photography”). Pasākums plānots no 18:00 līdz 20:00. Biedrība apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šovasar plānots apceļot Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. “Mēs vairāku gadu garumā esam izveidojuši dinamisku un pieredzes bagātu kopienu, kas apvieno ļoti dažādu jomu speciālistus, kur katram ir savs pasaules pieredzes stāsts un iemesli, kāpēc, galu galā, nolemts atgriezties vai pārcelties uz dzīvi Latvijā. Šie stāsti ir pamācoši, aizraujoši un pavisam noteikti iedvesmojoši. Mūsu mērķis ir caur pasaules prizmu parādīt to, ka Latvijā ir ļoti daudz iespēju un zinoši, gudri un spējīgi cilvēki,” saka Miks Muižarājs, biedrības valdes priekšsēdētājs. Vasaras laikā kopumā plānoti seši stāstu vakari, kur katrā pasākumā uzstāsies 2–3 izcili kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, bet nolēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu profesionālo darbību dzimtenē. Pēc Cēsīm biedrība dosies uz Valmieru, Daugavpili, Rēzekni un citām pilsētām. Pēc katra pasākuma norit neformālas sarunas, kas nereti ilgst līdz vēlai vakarai stundai, daloties ar pasaulē pieredzēto un veidojot jaunas draudzības.
Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Vizītes laikā Dublinā notika tikšanās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem. Latviešu biedrība Īrijā ir aktīva un izveidota kopīgo nacionālo interešu sargāšanai, veicināšanai un atbalstīšanai. Biedrība sadarbojas ar citām sabiedriskajām organizācijām Īrijā, Eiropā un pasaulē, Latvijas un Īrijas valsts institūcijām. Savukārt Latvijas vēstniecībā Īrijā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatori ar Latvijas vēstnieka padomnieku diasporas jautājumos pārrunāja aktuālos jautājumus un tendences, kāpēc remigranti vēlas vai nevēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā. Rīgas reģiona remigrācijas koordinatorei nepilnu piecu gadu laikā ir notikusi saziņa ar 275 Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā, uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar koordinatora palīdzību jau atgriezušies 68 Īrijas remigranti un vēl 32 izteikuši vēlmi atgriezties.
Latgales plānošanas reģions sirsnīgi pateicas visiem konkursa “Noķer pavasari!” dalībniekiem! Konkurss norisinājās no 29. marta līdz 25. aprīlim, kopumā tika saņemti 100 bērnu radošie darbiņi – foto, zīmējumi un video, kas tika publicēti sociālā tīkla Facebook “Es atgriežos Latgalē” lapā un nodoti publiskai balsošanai. Liels prieks, ka radošo darbu konkursā piedalījās dalībnieki no visas Latvijas un diasporas skoliņām – Islandes un Dienvidkalifornijas.
Pagājušajā mēnesī Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule viesojās 11 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) novadu pašvaldībās, lai satiktu tos pašvaldību darbiniekus, kuru pārziņā ir atbalsta sniegšana remigrantiem. Braucienu mērķis bija veidot ciešāku saikni ar šiem cilvēkiem un panākt rezultatīvāku informācijas apmaiņu. I. Madžule atzina, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas vērtīgas, jo sarunas atklājušas novadu aktualitātes, kā arī ļāvušas novērtēt novadu atšķirības. VPR remigrācijas koordinatore uzteica šo pašvaldību darbinieku vēlmi iesaistīties remigrācijas procesa veicināšanā. Iepazīšanās vizīšu rezultāts jau šobrīd ir atsevišķas sadaļas par remigrāciju izveidošana pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas remigrantiem atvieglo viņiem nepieciešamas un noderīgas informācijas atrašanu.
2023.gada 1.ceturksnī Kurzemes reģionā atgriezušies 63 cilvēki, bet vēlmi atgriezties pauduši 44 cilvēki. Savukārt kopumā piecu gadu laikā – no projekta sākuma 2018. gada martā līdz šī martam – Kurzemes reģionā atgriezušies 1037 cilvēki, bet interesi par atgriešanos Kurzemē izrādījuši 762 cilvēki. Biežāk izvēlētās vietas dzīvei Kurzemē ir Liepāja un Ventspils, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadi. “Piecu gadu laikā, kopš visā Latvijā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls, ir radīta un attīstīta sistēma, kā sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties vai atgriežas dzimtenē. Cieši sadarbojamies un turpinām sadarbības attīstību ar pašvaldībām un citām iestādēm un organizācijām, lai pieejamais atbalsts remigrantiem kļūtu arvien daudzveidīgāks. Priecājos, ka sniegtais atbalsts ir noderējis vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kuri ir atgriezušies dzimtajā Kurzemē un ar līdzi atvestajām zināšanām, iemaņām un pieredzi palīdz mūsu Kurzemei kļūt par vēl labāku vietu dzīvei un darbam,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada pirmajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 244 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā piecu gadu laikā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada martam – individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 2932 cilvēkiem. “Cilvēki aizceļo no Latvijas dažādu iemeslu dēļ – gan meklējot jaunas iespējas, gan sekojot sirdij. Strādājot ar remigrantiem, uzklausu dažādus remigrantu stāstus par gūto pieredzi ārvalstīs un atgriešanās iemesliem, tomēr esmu ievērojusi, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, lai pieņemtu gala lēmumu – atgriezties Kurzemē – ir dzimtenes mīlestība. Tā ir vēlme, lai bērni aug, dzirdot dzimto valodu un redzot tradīcijas, satiekot sev mīļos un tuvos cilvēkus un citus tautiešus. Turpinu ik dienas sniegt iedrošinājumu un arī praktisku atbalstu ikvienam, kuršs vēlas vai jau ir atgriezies dzimtajā Kurzemē,” uzsver A.Berģe.
Niniera ezers atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka neitrālajā zonā, tikai 3 km attālumā no Cēsīm. Ezera vidējais dziļums ir 1.8 m, maksimālais dziļums – 6.7 m, platība – 12,4 ha. 
Svētdien, 30. aprīlī plkst. 10:00 – 11:30 vēstniecības telpās norisināsies remigrācijas tematikai veltīts seminārs, ko vadīs Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores Daina Šulca un Agnese Berģe. Semināra mērķis ir sekmēt remigrācijas procesā iesaistīto pušu satikšanos, lai kopīgi iepazīstinātu ar šī brīža situāciju un rosinātu priekšlikumus, kā uzlabot remigrantu atgriešanās procesu. Remigrācijas koordinatores iepazīstinās ar remigrācijas statistiku reģionos un remigrantu aktuālākajiem jautājumiem, skarot arī ļoti unikālas un netradicionālas situācijas. Tiks skaidrota remigrācijas koordinatora loma, kādi ir viņa darba mērķi un specifika, kā sazināties un kādu atbalstu no viņa var saņemt ārzemēs dzīvojošie tautieši. Pēc semināra vēstniecībā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatores būs gatavas tikties ar Latvijas valsts piederīgajiem uz individuālām sarunām gan 30. aprīlī Latvijas kultūras svētku Dublinā laikā Latvijas vēstniecības Īrijā stendā, gan arī nākošajā dienā – 1. maijā tikšanos piesakot iepriekš (vietu paziņos koordinators).
Ar mērķi dalīties pieredzes apmaiņā notika Lietuvas Ārlietu ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona attālināta tikšanās, kuras laikā tika pārspiesti aktuālie remigrācijas jautājumi un abu valstu pieredze to risināšanā. Tikšanās piedalījās Lietuvas Ārlietu ministrijas Globālās Lietuvas departamenta Atgriešanās Lietuvā nodaļas vadītāja Rūta Vaičiūniene, nodaļas otrā sekretāre Agne Smita un Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Tikšanās laikā tika pārrunātas remigrācijas koordinācijas aktualitātes, piemēram, kā tiek atbalstīts pārcelšanās mehānisms un kā notiek informācijas sagatavošana un nodošana remigrantiem. Lietuvas kolēģiem bija īpaša interese par koordinatoriem reģionālā līmenī. Daina Šulca iepazīstināja ar koordinatora darba specifiku, izaicinājumiem, sadarbību ar pašvaldībām un valsts iestādēm, gatavojot individuālos piedāvājumus un veicinot atgriešanos Rīgas reģionā. Remigrācijas Koordinatora programmas ietvaros no 2018. līdz 2022. gadam Rīgas reģionā uz dzīvi atgriezušies 905 remigranti un no šī, 2023. gada, sākuma līdz 18. janvārim par atgriešanos koordinatoram ziņu devušas vēl 27 personas.
2023.gada 1. ceturksnī ar remigrācijas koordinatora starpniecību Rīgas reģionā atgriezās 73 personas un 15 remigranti ar koordinatori sazinājās pēc pārcelšanās. Visvairā remigranti atgriezās no Lielbritānijas un Vācijas, un viņu aktuālākie jautājumi ir par bezdarbnieka pabalsta un ārzemēs nopelnītās pensijas pārcelšanu uz Latviju. Atgriezās arī viena ģimene no zemestrīces skartās Turcijas. Pirmajos gada mēnešos vislielākā interesi ir bijusi tieši par latviešu valodas kursiem – īpaši ģimenes ar skolas vecuma bērniem. Sabiedrības integrācijas fonds piedāvāja bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. Interese bija tik liela, ka grupas noformējās jau pirmā ceturkšņa laikā uz visu 2023. gadu. Gatavojot individuālos piedāvājumus, remigrantu jautājumi bija visdažādākie – par autovadītāja apliecību iegūšanu, nodokļu jautājumiem, attālināta darba iespējām. Visu laiku nemainīgi aktuāli ir jautājumi par bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos. Pirmajā ceturksnī turpinājās interese no Krievijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo par iespējām pārcelties uz Latviju. Dzīvojot tik ilgu laiku ārvalstīs, remigranti labprāt izmanto valsts izveidoto remigrācijas koordinatoru programmu un sniegto informatīvo atbalstu. Pirmajā ceturksnī no jauna interesi atgriezties uz dzīvi Rīgas reģionā izteikušas 97 ģimenes, t.i., 165 cilvēki, ieskaitot bērnus. Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.
Pagājušajā nedēļā, 26. martā, Mākslas telpā “Mala” (Cēsīs) notika tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Sarunās draudzīgā gaisotnē satikās teju trīsdesmit cilvēku, kuri pirms ilgāka vai ne tik ilga laika dzīvojuši dažādās pasaules malās, bet tagad cenšas iedzīvoties Cēsu, Valmieras un Gulbenes novados. Viņus uz domapmaiņu, iepazīšanos un jaunu kontaktu dibināšanu bija aicinājusi Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Pasākuma ievadā, daloties arī ar savu personīgo pārcelšanās pieredzi, I. Madžule teica: “Mājas ir mājas, atgriezos un nenožēloju.” Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Austrālija, Eiropa – tik dažādās pasaules vietās ir dzīvojuši tagadējie vidzemnieki, kuri ir atgriezušies Latvijā. Daudzi sanākušie bija līdzi paņēmuši bērnus, kā arī savus citas tautības dzīves biedrus, tāpēc tīklošanās izvērtās multikulturāla un daudzvalodīga. Viens no pasākuma viesiem bija kubietis Viktors Antonio, kurš tagad dzīvo Cēsīs, un trīs mēnešu laikā iemācījies latviešu valodu. Viņš teica: “Liela daļa no manis, manas sirds, ir Latvijā. Man ir dziļa cieņa pret jums, latviešiem, par jūsu pasākumiem un tradīcijām. Priecājos, ka esmu šeit un mācos no jums. Esmu kļuvis par labāku cilvēku.” Ne viens vien no pasākuma dalībniekiem atzina, ka, dzīvojot ārvalstīs, ilgas pēc Latvijas vienmēr ir bijušas klātesošas. Lēmums atgriezties mājās daudziem bijis rūpīgi izsvērts un pārdomāts. Daļa pie lēmuma par pārcelšanos nonākuši pēc bērnu piedzimšanas vai tiem pieaugot. Viņi gribējuši, lai apkārt ir ģimene, radi, draugi, “vilka mājās”, bijušas bažas par to, ka bērni zaudē latviešu valodu un saikni ar latviešu kultūru. Ar saviem pieredzes stāstiem dalījās remigranti, kuri apzināti izvēlējušies dzīvi Vidzemes laukos. Viņi atzina, ka esot saskārušies ar pavērsienu ne vien mainot valsti, kur dzīvot, piemēram, no Vācijas uz Latviju, bet pārmaiņas skārušas arī viņu līdzšinējo dzīvesveidu – no pilsētniekiem kļuvuši par lauciniekiem. Satikties un apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas pazīšanās, jaunus kontaktus – remigrantiem tas ir svarīgi. Sarunās vairāki sacīja, ka “atgriežoties ne vien tu pats esi mainījies, bet mainījies ir arī draugu un paziņu loks”, tālab iedzīvošanās ne vienmēr ir viegla. Atslēgas vārds kopā pavadītajai pēcpusdienai bija kopības sajūta. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule teica: “Nodoms un iecere ir šādas remigrantu satikšanās turpināt nākotnē arī citos Vidzemes novados, jo tiem, kuri ir atgriezušies, ir vērtīgi dzirdēt citu pieredzes stāstus. Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties. Šeit mēs esam viens otram, lai palīdzētu.”
Sanāksmi atklāja Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa, kura norādīja, cik būtiska ir pašvaldību speciālistu sadarbība pēc iespējas daudzveidīgāka atbalsta sniegšanai remigrantiem, lai veicinātu to atgriešanos dzimtenē un gūtās pieredzes pielietošanu Kurzemes attīstībai. Savukārt remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, pastāstīja par remigrācijas projektu kopumā, koordinatora darbu un pašvaldību ieguvumiem no remigrācijas veicināšanas aktivitātēm. “Uz dzīvi Kurzemē atgriežas cilvēki ar dažādu ārvalstīs iegūtu pieredzi un zināšanām, ko var un vēlas izmantot mūsu valstī. Svarīgi mums visiem kopā palīdzēt un rast risinājumus, lai ikviens, kurš atgriežas, justos šeit gaidīts,” saka A.Berģe. A.Berģe informēja, ka Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs 2022. gadā atgriezušies 185 cilvēki, vēlmi atgriezties pauduši 123 cilvēki, un sagatavoti 628 individuāli piedāvājumi. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz 2022. gada decembrim sagatavoti 2688 individuāli piedāvājumi, atgriezušies 965 cilvēki, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 719 cilvēki. Par savu dzīvesvietu remigranti visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgas, Saldus novadus. Sanāksmes turpinājumā ar savu prezentāciju uzstājās Latvijas Universitātes, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, pētniece un docente Līga Brasliņa, kura prezentēja jaunāko pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus, kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai. Kā nākamā ar savu prezentāciju “LIVIN kontaktpunkts – atbalsta vieta jaunajiem un topošajiem Ventspils iedzīvotājiem” uzstājās nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN kontaktpunkta koordinatore Ina Servuta. Viņa dalījās pieredzē un pastāstīja par Ventspils iespējām. Kā I.Servuta uzsver, tad kopš 2019.gada maija, kad projekts sākās, ir paveikts ļoti daudz. Tikšanās pasākumi ar remigrantiem, nepārtraukta sadarbības veidošana ar darba devējiem, mājas lapas uzturēšana un citas aktivitātes. Jaunajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi Ventspilī, LIVIN kontaktpunkts ir kā atbalstošs “plecs”, katram tiek sniegts informatīvs atbalsts un individuāla pieeja.
“Kontakti ar diasporu tiek uzturēti, lielā mērā cerot uz to, ka tomēr notiks arī remigrācija. Un kāda daļa šo cilvēku ne tikai saglabās latvietību ārpus mūsu valsts robežām, bet arī atgriezīsies mājās. Un diezgan bieži arī tiek uzdoti jautājumi, kā sekmēt un kā veicināt šo atgriešanos Latvijā.”, sēdes ievadā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, aicinot skaidrot komisijai šo jautājumu. VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē skaidroja remigrācijas koordinatoru lomu remigrācijas procesa nodrošināšanā. VARAM un plānošanas reģioni jau piekto gadu īsteno projektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. 2018. gadā tika izveidots piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls ar mērķi sākt mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās. Tās ir atbalsta personas, kas ārvalstīs esošajiem tautiešiem palīdz iegūt nepieciešamo informāciju, izvērtēt iespējas un sagatavoties, pirms pieņemt lēmumu atgrieztos Latvijā. Viņš iepazīstināja ar projekta norises laikā gūtajiem rezultātiem, norādot, ka, kopš darbojas projekts, Latvijā ir atgriezušies 3 625 remigranti. Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska skaidroja, ka viņa kā remigrācijas koordinators sniedz informāciju par pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, bērnudārzu un skolu pieejamību remigrantu bērniem, par tālākizglītību uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējām, par dzīvesvietu piedāvājumiem un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Viņa arī iepazīstināja ar remigrantu uzsāktajiem biznesa projektiem un sniegtajiem pakalpojumiem Latgales reģionā, kā arī skaidroja izaicinājumus, ar ko saskaras savā darbā.
Rīgas reģiona ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Arvien vairāk remigrantu sāk atgriezties Latgalē
Lēmums par atgriešanos dzimtenē ir ļoti emocionāls, vēlmi atgriezties sekmē ne tikai ilgas pēc mājām un tuviniekiem, bet arī Latgales plānošanas reģiona priekšrocības: attīstīta infrastruktūra, pieejamās darba vietas, atbalsts ģimenēm un uzņēmējdarbībai, daudzveidīga kultūras dzīve – tas viss kopumā labvēlīgi ietekmē remigrantu atgriešanos dzimtajā novadā. Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji.
Kā norāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šobrīd lielākais remigrantu īpatsvars ir Latgalē. Tiek novērota ne tikai starptautiskā remigrācija, bet arī iekšējā, cilvēkiem atgriežoties Latgalē no citām Latvijas pašvaldībām. Izvērtējot atgriešanos, reģionā aktuāli kļūst jautājumi par dzīvesvietu, telpu biznesam, iespējām iegādāties zemi un izglītības pieejamību.
Lasīt vairāk http://lpr.gov.lv
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
2022. gadā Zemgalē atgriezušās 97 personas
Interese par atgriešanos Zemgalē ir Jelgavas valstspilsētā, Jēkabpils novadā, Aizkraukles novadā, Bauskas novadā, Jelgavas novadā, Dobeles novadā.Pagājušais gads ir bijis izaicinājumu pilns remigrantiem un latviešiem diasporā. Joprojām aktuālākās problēmas ir atalgojums, bērnu dārza rindas un dzīves vietas atrašana pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs. Pērn remigrācijas koordinatore Anete Briņeca organizējusi vebināru remigrantiem “Stress – ceļabiedrs dzīvē vai ienaidnieks?”, kurā tautiešiem ārzemēs bija iespējams uzzināt par to, kā cīnīties ar stresu. Uz pasākumu aicināti ārvalstīs dzīvojošie tautieši, tie, kuri atgriezušies Latvijā, un ikviens, kurš saskaras ar stresu ikdienā. Arī 2023. gadā plānots veikt dažādas aktivitātes remigrantiem un sniegt atbalstu dažādu jautājumu risināšanā un pakalpojumu saņemšanā.
Lasīt vairāk http://zemgale.lv
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Sagatavoti uzskates materiāli par remigrantus interesējošām tēmām
Ne viens vien remigrants, domājot par atgriešanos mājās, izjūt nedrošību par lēmuma pareizību. To nereti rada nepieciešamās informācijas trūkums. Svarīgi, lai labāk sagatavotos lēmumam par pārcelšanos, ka atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem un norādes papildu informācijas meklējumiem var atrast viegli. Tās ir vienkārši saprotamas. Domājot par pārcelšanos, cilvēki visvairāk meklē atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kur interesēties par darba iespējām; 2) kā atrast dzīvesvietu; 3) kur un kādi dokumenti jāiesniedz; 4) kā nokārtot pabalstus; 5) kur interesēties par bērnudārza un skolas maiņu.
Remigrācijas veicināšanai Vidzemes plānošanas reģions (VPR), apkopojot dažādus informācijas resursus, ir sagatavojis vizuālus ieteikumus, kā soli pa solim rīkoties vēl esot mītnes zemē un īsi pēc pārcelšanās. Astoņi digitālie uzskates materiāli – “kartītes” ir sadalīti pa sešām tēmām: dzīvesvieta, izglītība, nodarbinātība, sociālais atbalsts, uzņēmējdarbība, veselība.
Lasīt vairāk vidzeme.lv
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Tiešsaistes pasākumā “Nākamā pietura – Kurzeme” iepazīstina topošos remigrantus ar Kurzemes pašvaldību sniegtajām iespējām
2022.gada 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģions organizēja tiešsaistes tikšanos “Nākamā pietura – Kurzeme”, kuras ietvaros cilvēkiem, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā, bija iespēja uzzināt par dzīvesvietas, nodarbinātības un izglītības pieejamības iespējām Kurzemē. Tiešsaistes tikšanos atklāja remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura stāstīja par jaunākajām remigrācijas aktualitātēm un tendencēm Kurzemes reģionā. Pašvaldību speciālisti remigrācijas jautājumos – Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Kitija Struka, Nodibinājuma ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” LIVIN projekta koordinatore Ina Servuta, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže, savās prezentācijās sniedza informāciju par dzīvesvietas, nodarbinātības un citiem aktuāliem jautājumiem ar kuriem saskaras cilvēki, kuri atgriežas Latvijā. Remigrante Anita Meiere no Kandavas, kura pēc daudziem pavadītiem gadiem atgriezusies Latvijā dalījās ar savu atgriešanās stāstu un to, kā veiksmīgi uzsākusi savu uzņēmējdarbību. Tiešsaistes tikšanās “Nākamā pietura – Kurzeme” tika translēta Kurzemes plānošanas reģiona Facebook lapā, “Atgriežos Kurzemē” Facebook lapā, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā. Pasākumu rīkoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Liepājas un Ventspils valstspilsētām un Kuldīgas un Tukuma novadiem, lai veicinātu remigrāciju Kurzemes reģionā. Lasīt vairāk www.kurzemesregions.lv
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
2022.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 185 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 123 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2022.gada beigām atgriezušies 965 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukumu, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši aptuveni 719 cilvēku.
“Cilvēku atgriešanās plānus dzimtenē ietekmē situācija pasaulē, tomēr interese par atgriešanās iespējām aizvien ir liela. Potenciālie remigranti rūpīgāk plāno pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, laicīgāk meklējot darba un izglītības iespējas, kā arī mājokli, turklāt šobrīd ievērojami augušas iespējas kārtot dažādas formalitātes un jautājumus attālināti, tai skaitā piedalīties darba intervijās. Attālināta darba iespējas veicinājušas arī interesi par mājokļiem zaļākā vidē – piepilsētās vai lauku apvidos, lai gan joprojām saglabājas arī liela interese par Kurzemes pilsētām kā dzīvesvietu pēc atgriešanās dzimtenē. Turpinu būt atbalsts ikvienam, kam nepieciešams padoms vai iedrošinājums, lai spertu izšķirīgo soli – atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Lasīt vairāk www.kurzemesregions.lv