Līga Krasņikova – Latgales keramikas tradīciju turpinātāja un ģimenes vērtību sargātāja
Līga Krasņikova ir slavenās Latgales keramiķu Pauliņu dzimtas lepnums, kas pēc laika prom no mājām ir atgriezusies dzīvot dzimtajā Krāslavā. Lai gan sākotnēji viņas dzīves ceļš šķita vedam uz citiem plašumiem – studijas Rīgā un vīra gaitas Edinburgā –, ģimenes sapņi un praktiskie apsvērumi kļuva par tiltu, kas viņus abus atveda atpakaļ uz Latgali. Vecāki jau bija gatavi pieņemt domu, ka Līga varētu sekot savam vīram uz Skotiju, taču viņu meitas un znota sirdis palika uzticīgas dzimtajai vietai. “Svešzemju labumi un pat Rīgas ērtības nesniedz māju sajūtu,” atzīst Līga. Šobrīd Līga turpina studēt fizioterapiju Daugavpils Universitātē, vienlaikus veltot savu radošo enerģiju keramikai – darbībai, kas dziļi sakņojas viņas dzimtas tradīcijās. Kā pati saka, dzīves temps Krāslavā neatšķiras no lielpilsētas – brauciens uz studijām Daugavpilī aizņem tikpat laika, cik agrāk Rīgā ceļš no dzīvokļa līdz universitātei. Līgas vīrs veiksmīgi strādā attālināti un ir apmierināts ar dzīvi Krāslavā, kur iespēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē netrūkst. Abi ar Līgu ir pievienojušies vietējam tautas deju kolektīvam, regulāri apmeklē dažādus Latgales pasākumus un aktīvi iesaistās vietējā kopienā. Līgas vecāki ar prieku atzīst, ka meitas un viņas ģimenes atgriešanās ir devusi sirdsmieru. “Kad bērni ir tuvumā, arī vecākiem ir vieglāk – varam sniegt palīdzīgu roku, un viņi var palīdzēt mums,” ar lepnumu saka Līgas tēvs Valdis Pauliņš. Ģimenes tuvums ļauj dalīties ikdienas priekos un rūpēs, un mazmeitiņas pieskatīšana ir kļuvusi par vecvecāku sirdsprieku. Atbildot uz jautājumu, vai netrūkst lielpilsētas burzmas, Līga tikai gaiši pasmaida. “Te viss ir līdzsvarā – darbs, studijas, ģimene, draugi un radošās nodarbes. Tā ir dzīves kvalitāte, kuru lielpilsēta nespēj aizstāt.” Līgas un viņas ģimenes stāsts ir iedvesmojošs piemērs tam, ka saknes, tradīcijas un ģimenes vērtības var kļūt par stipru pamatu, lai veidotu laimīgu dzīvi savās mājās – Latgalē. Skatīt video >>>
“Mājās vienmēr ir īpaša vieta sirdī,” tā saka Kristīne Pouzou, kura pēc ilgstošas dzīves Francijā nolēmusi atgriezties dzimtenē – Bernātos, vietā, kur viņas dzimtas saknes stiepjas paaudzēs. Šajā “Cilvēkstāsti” sērijā stāstām par Kristīnes ceļu no Francijas uz Latviju un viņas jauno sākumu dzimtajā pusē. “Bernāti vienmēr ir bijuši mana patvēruma vieta – klusums, mežs un jūra dažu soļu attālumā. Tā ir vieta, kur vectēvs stādīja savu mežu, kurā varēju justies brīva un nepiespiesta. Šī saikne ar dzimto zemi nekad nav pārtrūkusi,” stāsta Kristīne ar siltumu balsī. Viņai Bernāti simbolizē ne tikai skaistu bērnību, bet arī drošības sajūtu, kas dzīvojot ārzemēs allaž bijusi kā mierinājums domās. Lasīt vairāk >>>
Elīnas Dimantes un Pētera Kļaviņa ģimene ar diviem dēliem uz dzīvi Rīgā no Dublinas pārcēlās 2022. gada vasarā. Saziņa ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu sākās 2021. gada augustā. Elīna savā pirmajā e-pasta vēstulē rakstīja : «Ir mazliet dīvaini jautāt palīdzību par lietām, ko pirms 15 gadiem labi pārzināju.» Un tieši tāpēc ir vajadzīgi remigrācijas koordinatori, kas tautiešiem sniedz vajadzīgo, aktuālo informāciju un iezīmē atpakaļceļu uz mājām, lai atgriešanās būtu pēc iespējas vieglāka un vienkāršākā. Lasīt vairāk >>>
Reinis Krēgers, izcils vieglatlēts, pameta Latviju vairāk nekā pirms desmit gadiem, lai īstenotu savus sportiskos un akadēmiskos mērķus. Viņš devās uz ASV, kur, saņemot pilnu stipendiju Kanzasas štata universitātē, turpināja savu vieglatlētikas karjeru. Studējot un trenējoties Amerikā, Reinis ieguva starptautisku pieredzi un sasniedza izcilus rezultātus desmitcīņā. Tomēr viņa sportisko ceļu ASV pārtrauca nopietna trauma, kas prasīja ilgstošu atveseļošanos. „ASV treniņu intensitāte bija liela, un es galu galā guvu nopietnu savainojumu, kas prasīja laiku, lai pilnībā atgūtos,” stāsta Reinis. Lasīt vairāk >>>
Pavārs Arnis Leonovičs, kas atgriezies Latgalē pēc 13 pavadītiem gadiem Lielbritānijā – tikāmies, lai uzzinātu viņa atgriešanās stāstu! Kafejnīcas “Somersētas” saimnieki jau pagājušajā vasarā, kad Arnis bija atbraucis atvaļinājumā, bija uzsākuši sarunas ar Arni par strādāšanu viņu kafejnīcā, kad būs atgriezies! “Latvijas produkti un dabas veltes ir dārgums, kas, nonākot mūsu rokās, iedvesmo radīt garšīgus ēdienus! Mums ir paveicies!” tā saka Arnis. Skatīt video >>>
Remigrants Jegors Ņikitins ir atgriezies Daugavpilī no Lielbritānijas un ir uzsācis skolotāja karjeru, pasniedzot Ēdienu gatavošanas kursu Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā. Kā pats Jegors saka – visa dzīve ir kā brīnums un apstākļu sakritība ir lielisks veids, ka īstenot vispārdrošākās idejas, par kurām agrāk pat iedomāties nevarēji. Tagadējie Jegora audzēkņi ir ļoti priecīgi, ka skolotāja ārzemēs iegūtā pieredze ienāk viņu mācību procesā, un dzird stāstījumu no praktiķa! Jegors pats savulaik ir absolvējis šo tehnikumu un nu jau tagad ir kolēģis saviem bijušajiem skolotājiem. Skatīt video >>>
Skolotāja Irina Novikova, atgriežoties Latvijā – Daugavpilī, sajuta sevī aicinājumu kļūt par skolotāju. Irinas enerģija un jauda ir sajūtama gaisā; bērni pie viņas tiecas, ar prieku satiek skolotāju un izbauda angļu valodas mācīšanās procesu. Skatīt video >>>
Pēc vairāk nekā 20 gadu prombūtnes Turcijā, Malaizijā un Vācijā uz Rīgu šīs vasaras augustā pārcēlās Liene Vītola. Par Lieni ir jāzina un par Lienes atgriešanos ir jāizstāsta kaut vai tāpēc vien, ka viņa to izdarīja ļoti tālredzīgi un Rīgā ar dzīvi jūtas apmierināta. Lasīt vairāk >>>
Valters Dāvids Ostrovskis ir viens no tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs nolēma atgriezties Latvijā. Viņa stāsts ir aizraujošs piemērs tam, kā gūt vērtīgu pieredzi ārzemēs, bet beigās saprast, ka īstās mājas un vieta, kur īstenot savus sapņus, ir dzimtenē. Atgriešanās mājās bija apzināts lēmums, kas tika balstīts ne tikai uz ilgām pēc ģimenes un dzimtenes, bet arī uz vēlmi izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi, lai veidotu savu uzņēmējdarbību un iedvesmotu citus. Lasīt vairāk >>>
“Cilvēkstāsti” jaunajā vasaras sērijā iepazīstinām ar liepājniekiem Beatrisi un Edgaru Miķelsoniem. Beatrise un Edgars pēc vairāku gadu prombūtnes ir atgriezušies Latvijā un atvēruši kafejnīcu “Teika” Liepājā. Tā nu viņi abi, reiz nākuši katrs no savas Latvijas puses – Edgars no Vidzemes un Beatrise no Latgales, satikās un tagad lepni sevi dēvē par kurzemniekiem, un mājas atraduši Kurzemē – Liepājā. Abi ir jauni, azartiski un darbīgi, kuri nebaidās riskēt un droši īsteno savus mērķus. Lasīt vairāk >>>
“Iemesls emigrācijai uz ārzemēm bija vienkāršs – caurvējš makā. 2010. gada pavasarī mans finansiālais stāvoklis bija tuvu bankrotam, līdzīgi kā valstī kopumā. Emigrācijas valsti izvēlējos Dāniju, kur jau biju strādājis lauksaimniecībā. Taču, tā kā lauksaimniecība nebija mana sirdslieta un viss, ko pratu, bija darbs virtuvē, šoreiz meklēju pavāra darbu,” stāsta Raimonds. Pirms došanās uz Dāniju, Raimonds aktīvi meklēja darbu un atsaucās uz gandrīz divdesmit darba sludinājumiem saistībā ar pavāra darbu. Neatlaidība nesa augļus, un drīz vien viņš saņēma zvanu no Dānijas ar diviem darba piedāvājumiem. “Rezultātā uz Dāniju aizbraucām pieci draugi. Divi strādājām virtuvē un trīs celtniecībā pie tā paša darba devēja,” atceras Raimonds. Lasīt vairāk >>>
Šī gada jauno stāstu sēriju “Cilvēkstāsti” iesākam ar Ilzi Gotfrīdu, kura pēc vairāku gadu prombūtnes ārzemēs atgriezās Tukuma novadā, Kandavā. Ilze strādā ģimenes uzņēmumā SIA “Kristaps”, taču, kā pati saka, visvairāk viņa sastopama kafejnīcā “Pie Kristapa”. “Tēvs visvairāk laika pavada galdniecībā un PVC (plastmasas) logu un durvju ražotnē Sabilē, bet mamma veic visa uzņēmuma grāmatvedību, kā arī nedēļas nogalēs cep picas kafejnīcā. Ar mammu esam kā cimds ar roku un viena otru papildinām ar dažādām attīstības idejām un, protams, arī palaižot vienai otru ilgākos atvaļinājumos,” stāsta Ilze. Lasīt vairāk >>>
Zanda Lapsa: Atpakaļ Latvijā ar labu izglītību un vērtīgu pieredzi
Zanda Lapsa ir Latvijas jaunā arhitekte, kurai jau ir bagāta profesionālā un akadēmiskā pieredze. Latvijā viņa atgriezās 2019. gadā pēc 9 gadiem pavadītiem Anglijā un viena gada Nīderlandē. Pirms došanās uz ārzemēm Zanda pēc vidusskolas absolvēšanas dzimtajā Alūksnē sākotnēji studējusi komunikācijas zinātni Stradiņa universitātē un vēlāk arhitektūru Rīgas Celtniecības koledžā.
Golubovu ģimene: Atgriešanās mājās bija mūsu labākais lēmums
Kuplā Golubovu ģimene – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli.
Madara Siliņa – Priedīte pēc vairāku gadu prombūtnes ar ģimeni atgriezusies Kandavā un viņas ģimenē aug divus gadus veca meitiņa. Jau desmitajā “Cilvēkstāstu” sērijā dodamies pie Madaras, lai uzklausītu viņas stāstu par došanos prom no Latvijas un lēmumiem, kas atkal atveda mājās!
“Mums nekā netrūka, un Zviedrijā bijām kā savējie. Nevienu brīdi nejutāmies ne atstumti, ne neiederīgi, mums bija daudz draugu un nodrošināta dzīve,” tā par savas ģimenes 15 gadus ilgo laiku Zviedrijas pilsētā Kārlstadē pie lielā Venerna ezera stāsta Inga Zvaigzne. “Zviedrijā mēs iepazinām brīnišķīgus jaunus cilvēkus, jaunus sirds draugus, ieguvām visdažādākās pieredzes gan darba jomā, gan iepazīstot Zviedriju kā zemi un kā valsti. Esam priecīgi un pateicīgi par šo laiku.”
“Neuzskatiet, ka atgriezos kā patērētāja”, saka Tamāra Reņģe, kas no Lielbritānijas uz dzīvi Rīgā pārcēlās pirms trim mēnešiem. Kādi ir pirmie iespaidi – Tamāra savās domās dalās ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu.
Rubrikā “Cilvēkstāsti” šoreiz dodamies uz Kandavu, kur pēc daudziem ārvalstīs aizvadītiem gadiem dzimtenē atgriezusies un savu uzņēmējdarbību sākusi Eka Svarkovska. “Esmu vispusīgs cilvēks, kurš nekad neapstājas pie pirmajām grūtībām, bet iet uz priekšu. Iespējams, ka tieši tādēļ es esmu spējusi daudz sasniegt gan savā izglītībā, gan arī karjerā! Man ir sava uzņēmējdarbība, iegūtas jau vairākas profesijas un vēl turpinu izglītoties un esmu mamma divām brīnišķīgām meitām – Keitai un Emiliai -, kuras šobrīd izbauda dzīvi Kandavā – pilsētā ar tik daudzām iespējām,” tā par sevi saka Eka.
Šogad maijā pēc piecu gadu remigrācijas koordinatoru programmas darbības Rīgas plānošanas reģionā atgriezās 1000.-tais remigrants – Edīte Ligere, kas uz dzīvi Rīgā pārcēlās pēc 9 gadiem, nodzīvotiem Vācijā. Latvijas iedzīvotāja jau ilgi izsvērusi atgriešanos, bet galīgais lēmums pieņemts, kas sakrita ar meitas pirmklasnieka vecumu (jūlijā paliks 7 gadi) un pēc sava uzņēmuma dibināšanas pērn, kas ar zīmolu “Carlos’Bugs” (https://www.carlosbugs.com/lv/) ražo produktus no kukaiņu pulvera. Šobrīd viņas prioritāte ir jaunā un inovatīvā uzņēmuma attīstīšana, kas ar savu ideju ir unikāls arī Eiropas mērogā. Paralēli uzsākusi studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes maģistrantūras programmā “Pārtikas Zinātne”
Raidījumā “Tikko atgriezušies” Inese Vaikule tikās ar Leldi Zarāni. Notika virtuāla saruna, jo Lelde pievienojās no Ventspils puses.
Nostalģija pēc ģimenes un draugiem un patriotisms – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijā atgriežas cilvēki, kas iepriekš bija devušies prom uz ārzemēm.
Elīna Dimante 10 gadus dzīvoja Dublinā un tagad ir atgriezusies uz dzīvi Rīgā. Dimantu ģimenē aug divi bērni – 10 un 12 gadus veci, un trim no ģimenes šī esot pirmā pieredze dzīvot Latvijā.
“Lēmums pārcelties sakņojās piederības izjūtā, emocionālā piesaistē, un tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ darbi nebija jāmaina, turpinām attālināti strādāt savās līdzšinējās IT kompānijās, kur strādājām, dzīvojot Dublinā. Rīgā dzīvo mūsu radi un draugi, tāpēc savu mājokli iekārtojām vietā, kur mēs tuvu visam un visiem, kas mums svarīgi un mīļi,” stāsta Elīna.
Līdz šim pieņemtie lēmumi esot veicinājuši ģimenes apmierinātību ar izdarīto izvēli. Vislielākais prieks esot par bērniem un to, cik veiksmīgi viņi ir iekļāvušies mācību procesā. Abi bērni pirmajā pusgadā saņēmuši atzinības rakstus no skolas direktora par labām sekmēm un uzcītību, tāpat viņi ir veiksmīgi iesaistījušies dažādās ārpusskolas nodarbībās.
Citiem reemigrantiem Dimantu ģimene novēl sekot savam dzīves aicinājumam un iespējamo pārcelšanos plānot laikus. Pašiem esot palīdzējis tas, ka šim mērķim emocionāli brieduši un praktiski gatavojušies četru gadu garumā. Dimantu ģimene saka paldies Latviešu valodas aģentūrai par attālinātajām latviešu valodas nodarbībām. Divu gadu garumā, tiekoties divas reizes nedēļā, esot ielikti ārkārtīgi svarīgi pamati latviešu valodas apguvei un izpratnei, kas noteikti palīdzēja pāriet no mācībām angļu valodā uz mācībām latviešu valodā.
Rubrikā “Cilvēkstāsti” šoreiz Jūs vedam uz Kuldīgu, kur pēc daudziem ārvalstīs aizvadītiem gadiem dzimtenē atgriezusies un savu sirdsdarbu dara Nelda Blūma. “Divi jauni cilvēki, kuri pabijuši pasaulē, pirms desmit gadiem satikās mazpilsētā, kurā uzauguši un kopā skolā mācījušies, nolēma veidot savu šūniņu, un tagad audzina meitiņu,” tā par sevi stāsta Nelda Blūma, kura pēc vairākiem pavadītiem gadiem Lielbritānijā atgriezusies dzimtajā Kuldīgā.
Radio SWH: Tikko atgriezušies: kad nevainīgs joks izvēršas dzīvē ārzemēs – Evas Behmanes stāsts par pieredzi Lielbritānijā un vēlmi atgriezties mājās.“Tas viss sākās kā joks,” saka Eva Behmane, kura kopā ar vīru sākumā devās Lielbritānijas virzienā tikai uz pāris mēnešiem, kas vēlāk izvērtās gandrīz 10 gados. Kad ģimenē piedzimusi meita, Eva arvien vairāk jutusi vēlmi doties mājās – tuvāk savām saknēm. Dzīvojot un strādājot ārzemēs, viņa vienmēr atcerējusies par Latviju. Brīdī, kad meita jautājusi, kāpēc viņai ir jārunā latviski, ja nemaz tur nedzīvo, Eva sajutusi pirmo “trauksmes zvanu”. Briestot lēmumam aptuveni trīs gadus, ģimene ar nelielām bažām atgriezās mājās.
Radio SWH: Tikko atgriezušies: Kas sauc atpakaļ pie saknēm? Kristaps Fridrihsons par pieredzi ārzemēs un atgriešanos dzimtajā pilsētā Liepājā.Raidījumā “Tikko atgriezušies” pie Ineses Vaikules viesojas Kristaps Fridrihsons, kurš dalās savā pieredzē, kā bijis 2004. gadā doties darba dzīvē uz Angliju, kā arī pastāsta – kāpēc atgriezies atpakaļ savā dzimtajā pilsētā Liepājā. Kristaps uz ārzemēm devies, lai kaut kam noticētu, kaut ko atrastu un arī iemācītos. Viņš vienmēr zinājis, ka dosies atpakaļ uz mājām, kad būs nodrošinājis sev pietiekami labu dzīvi.
Radio SWH: pārcelšanās Latvijas kontekstā un remigrācijas jautājumi. Inas Servutas personīgā un darba pieredze.Raidījumā “Tikko atgriezušies” pie Ineses Vaikules viesojas Ina Servuta no “LIVIN Ventspils”, kura dalās ne tikai ar savu darba pieredzi, bet arī personīgo stāstu par pārcelšanos Latvijas kontekstā. Pirms laika Ina kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz Ventspili. Savukārt savā profesionālajā jomā tagad saskaras ne tikai ar latviešiem, kas vēlas mainīt savu dzīvesvietu no vienas pilsētas vai apdzīvotas vietas uz citu, bet arī remigrantiem, kas atgriežas no dzīves ārzemēs.
“Tikko atgriezušies”: vēl viena iespēja Latvijai. Eka Svarkovska par dzīvi un peļņu Anglijā un Islandē. Raidījumā “Tikko atgriezušies” pie Ineses Vaikules viesojas Eka Svarkovska, kura dalās savā pieredzē par dzīvi un peļņu Anglijā un Islandē, kā arī atgriešanos mājās – Kandavā. Vēl pēc 9. klases beigām Eka kopā ar mammu devās uz Angliju, kur vēlāk viņai pievienojās draugs. Tur Eka apguva aviācijas tūrismu un valodu. Tomēr abi ar draugu vienmēr dzīvoja un krāja monētu pie monētas, lai varētu iegādāties savu māju tepat Latvijā. Ceļi gan abus aizveda arī līdz Islandei, taču tagad, jau kuplākā ģimenes skaitā, Eka ar abām meitām dzīvo Kandavā, bet dzīvesbiedrs strādā Islandē.
Santa Zvirbule, ķīniešu valodas un Ķīnas kultūras zinātāja, piecpadsmit gadus dzīvoja ārpus Latvijas – Ķīnā un Meksikā. Pirms diviem gadiem, “kovidlaikā”, viņa kopā ar ģimeni atgriezās savā dzimtajā pilsētā – Cēsīs. Šobrīd Santa māca ķīniešu valodu tiešsaistē, ir spāņu valodas un kultūras pamatu skolotāja Cēsu Jaunajā skolā, piedāvā arī skolas bērniem apgūt ķīniešu valodu fakultatīvi. Viņu atgriezties mājās mudināja sajūta, ka meita sāk zaudēt latviešu valodu un kultūru – ir vairāk meksikāniska kā latviska.
“Ar Lielbritānijā gūto pieredzi tikām novērtēti”
“Mūsu lielākais lepnums šobrīd ir lēmums, ka atgriezāmies mājās, jo šī izvēle deva iespēju mūsu dēlam mācīties un trenēties kamaniņu sportā pie Annas Orlovas un Veras Zozuļas.”
“Paliekot dzīvot ārpus Latvijas maniem bērniem nebūtu tik liela iespēja iet ceļu, lai nākotnē nestu savas dzimtenes vārdu.”
Rīgas remigrante Antra Jaunmaize:
“Kādu laiku jau apsveru ideju padalīties par to, kā esam iedzīvojušies Latvijā kopš esam atgriezušies uz dzīvi dzimtenē pēc gandrīz astoņus gadus pavadītiem gadiem Lielbritānijā.
Varbūt kādam noder, tādēļ izlēmu to beidzot izdarīt.
Atceros kā šodien, ka vien nepilna mēneša laikā tapa ideja un tā tika īstenota par to, ka ir jābrauc uz mājām. Ir 2018. gads 1. jūnijs. Es ar savu dēlu Oliveru un meitu Helēnu nolaižamies Rīgas lidostā, kur mūs sagaida mana māsa. Spīd saule, māsa ir tik neaprakstāmi priecīga, es satraukusies par to, kā nu tagad būs, jo mans dzīvesbiedrs ir kaut kur ceļā ar busiņu un mūsu iedzīvi, kas nu tajā ir ietilpusi. Plāns sekojošs- paredzēts dzīvot Ogrē pie vīramātes, bet, diemžēl, kā ierasts mājas domas ar tirgus domām nesakrīt, un mēs augustā noīrējām dzīvokli Rīgā -Vecmīlgrāvī.
Joprojām dzīvojam šeit. Darbu atradām ļoti ātri, jo ar Lielbritānijā gūto darba pieredzi šeit tikām novērtēti. Šobrīd strādāju SIA MintPrint par ražošanas daļas vadītāju un esmu atbildīga par to, lai mūsu sportistiem ir piemērots apģērbs gan ikdienā sportojot, gan startējot vietējās sacensībās līdz Olimpiskajām spēlēm. Nokļuvu šajā uzņēmumā vien pateicoties pieredzei, ko guvu strādājot aizkaru ražošanā Wisbech pilsētiņā Anglijā. Vīrs darbojas jomā, kas tirgo un izplata rezerves daļas smagajiem auto, arī šo darbu palīdzēja iegūt pieredze strādājot Amazon tiklā UK.
Mūsu lielākais lepnums šobrīd ir lēmums, ka atgriezāmies mājām, jo šī izvēle deva iespēju mūsu dēlam mācīties un trenēties kamaniņu sportā pie Annas Orlovas un Veras Zozuļas. Paliekot dzīvot ārpus Latvijas maniem bērniem nebūtu tik liela iespēja iet ceļu, lai nākotnē nestu savas dzimtenes vārdu.
Mazā meita Helēna veiksmīgi pavada savas dienas bērnu dārzā, brīvdienās ar vislielāko prieku dodas pie omes uz Latgali. Viņai tur ir iespēja redzēt īstu lauku saimniecību – aiziet pie trušiem un vistām, parušināties siltumnīcā, reizēm noplūcot nenogatavojušos tomātus un uzspēlēt veikalu, par ko protams omei pūcīgs vaigs.
Tikai atgriežoties mājās, mēs sākam saprast to, cik liela mums ir dota privilēģija dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem.
Ar cieņu pret darbu ko veicat, Antra Jaunmaize”
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Latvijas, ir finansiāli apsvērumi, šaubas par izredzēm gūt panākumus vai citas iespējas Latvijā. Lielākā daļa bieži vien vēlas saņemt augstākus ienākumus un uzskata, ka sevi Latvijā nespēj piepildīt. Atgriežoties vislielākie izaicinājumi ir šaubas un nezināšana par to, kā būtu pareizi jārīkojas un kādi dokumenti jānokārto. Būtiskākais jautājums, plānojot atgriešanos, visbiežāk ir – ar ko sākt? Došanās prom un atgriešanās Latvijā ne vienmēr atspoguļo 10 – 15 prombūtnē pavadītos gadus, taču tie viennozīmīgi ir paplašinājuši dažāda veida un rakstura perspektīvas un izaugsmes iespējas. Šādas iezīmes vērojamas no lielākās daļas remigrantu, kuri atgriezušies mājās.
Santa Dzalbe-Sologuba kopā ar vīru atgriezās no Vācijas, tagad viņi ir brīnišķīgas atpūtas vietas “Aimasas” īpašnieki.
“Mums pašiem ļoti patīk atpūsties pie dabas, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs nolēmām izveidot tādu vietu, kur var atbraukt viesi klusumā, vienatnē, jo mums arī patīk klusums un vienatne – atpūsties un izbaudīt dabu. Vajadzīgs ir tikai gribasspēks. Latvijā ir ļoti daudz iespēju attīstīties, arī mums ir palīdzējusi mūsu Krāslavas rajona partnerība – finansiāli atbalstīja vairākus projektus. Jauniem uzņēmējiem ir daudz iespēju kā attīstīties, galvenais nevajag baidīties, vajag darīt!”, – sāka Santa.
Raidījumā “Tikko Atgriezušies” tiekamies ar “Ventspils tirgus” valdes priekšsēdētāju Armīnu Kleinbergu, kurš desmit gadus dzīvoja Lielbritānijā. Armīns uz Angliju kopā ar sievu devās krīzes gados, tur veiksmīgi uzsāka darboties tirdzniecībā, vēlāk lielākajos degvielas kompānijas BP veikalos ieņēma veikalu vadītāja amatu, tomēr laikā, kad ģimenē ienāca bērni, domas aizvien biežāk atgriezās pie Latvijas.
Armīns sāka interesēties par darba iespējām Latvijā un secināja, ka lielākoties viņa darba pieteikumi paliek bez atbildes. “Darba devēji laikam baidās no kandidātiem, kas vēl fiziski nav Latvijā, laikam netic, ka atgriešanās nodomi ir nopietni, ” saka Armīns, atklājot, ka arī Ventspils tirgus valdes priekšsēdētāja amatā nonāca, pateicoties vairākām pozitīvām sakritībām.
Līga Springa ir latgaliešu plānotāja “Giut breidi” idejas autore, kādreiz studējusi Polijā un ir atgriezusies uz dzimto Rēzekni.
“Tu salīdzini to, kas tev bija tur, un tad tev ir kaut kāda sava pieredze, kas tev ir veidojusies visa šī gada garumā, ko tu pavadīji ārpus Latvijas studējot. Tev parādās jaunas vēlmes, jaunas iespējas, jauni mērķi, uz kuriem tu ej”.
Ikdienā Līga stādā Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrā, bet ārpus tā kopā ar domubiedriem rada jau otro latgalisko plānotāju 2023.gadam, kuram dots nosaukums „Giut breidi”. Savukārt nosaukums „Giut breidi” jeb iegūt brīdi apliecina pašas Līgas dzīves uztveri – vienmēr baudīt un svinēt dzīvi.
“Tas ir plānotājs, kuru mēs piedāvājam arī citiem, ne tikai Latgales iedzīvotājiem, mums ir arī ļoti daudz pasūtījumu, kas iet ārpus Latgales uz Rīgu ļoti pieprasīti un arī uz ārzemēm. Tas nozīmē, lai kur mēs arī būtu, mēs vienmēr varam paņemt kādu daļu no sevis, daļiņu no mājām, daļu no Latgales un aizvest plašajā pasaulē!”, – padalījās Līga.
“Es gribu dzīvot laimīgu dzīvi Latvijā.” Jānis aizbrauca no Latvijas pēc PSRS sabrukuma un tagad atgriezies dzimtenē.
Jānis Lazovskis dzimis Rīgā ārsta reimatologa Jura Lazovska ģimenē. Jānim bija tikai seši gadi, kad viņš kopā ar tēvu un gadu vecāko brāli Pēteri pārcēlās uz dzīvi Mineapolisā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Edgars Kaļva ir atgriezies no Lielbritānijas uz Balviem, kopā ar sievu ir izveidojuši lielisku atpūtas vietu “Kureti Cafe”.
“Brauciens uz ārzemēm, tieši Parīzes sporta izstādē mēs sapratām, ka gribam radīt ģimenēm skaistu, foršu, nebijušu vietu tieši Balvos, jo pilsētā šai lietai bija ļoti tukša niša. Pusotra gada laikā, pateicoties Eiropas struktūrfondiem, pateicoties tam, ka mums bija savs sapnis, mēs radījām savu vietu – “Kureti Cafe”, – stāsta Edrgars.
23. septembra raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule sarunājas ar Pakalniņu ģimeni – Iritu, Andri un meitu Laumu, kuri atbraukuši uz radio studiju no Alūksnes.
Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atvēruši kafejnīcu “Tvaiks x Ogle” ar mājas burgeru specializāciju. Ideja radās emigrācijā, kur trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā. Tur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās. “Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra – skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā – reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaitiem. Kā atzīst paši Pakalniņi:”Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku!”
Māris Kulešs IK “Happy People group” īpašnieks ir atgriezies no Lielbritānijas uz Ludzas novadu. Pēc atgriešanās, strādājot Kārsavā, saprata, ka grib vēl papildus ar kaut ko nodarboties. Bija ideja izveidot savu uzņēmumu, foto pakalpojumu jomā – tā radās ideja izveidot fotobūdu. Šeit var ne tikai izdrukāt bildes, bet arī vienlaicīgi tās publicēt “Instagram” vietnē, popularizēt savu pasākumu vai uzņēmumu, izmantojot “Instagram”. Māris ir pašvaldības jauno uzņēmēju konkursa “STEP UP!” uzvarētājs un Rēzeknes biznesa inkubatora dalībnieks.
“Pats galvenais, ir meklēt informāciju un nekautrēties prasīt. Varbūt pat vērsties pie pašvaldības, jo pašvaldībā cilvēki vienmēr palīdz, ja viņi nevar palīdzēt, viņi droši var zināt, kur to informāciju un palīdzību var atrast”, sāka Māris.
Madara un Marta ir stipras, jaunas sievietes, kuras gandrīz 12 gadus nodzīvoja Lielbritānijā, darbojās viesmīlība un pārdošanā. Šī gada martā viņas kopā ar savu suni Bārliju apmetās uz dzīvi Valmieras pusē, Dikļu pagastā. Uzņēmīgās sievietes attīsta zīmolu LAUX – iekopj puķu dobes un dārzeņu vagas, veido ciešas attiecības ar vietējām iedzīvotāju kopienām. Viņas vēlas parādīt arī citiem, ka dzīvot laukos ir lieliski.
Kā pati Līva saka: “Mēs šobrīd ģimenē esam trīs Hammondi, es – Līva, mans vīrs Kwesi un mūsu meitiņa Elizabete. Kaut arī mēs esam katrs no citas pasaules malas – es no Eiropas un mans vīrs no Kanādas – dzīve mūs saveda kopā Ķīnā, taču salaulājāmies mēs Honkongā. Arī mūsu meitiņa ir dzimusi Ķīnā. Esam ļoti starptautiska ģimene un piederam pie vairākām ģeogrāfiskām pasaules vietām. Mēs mīlam ceļot, un ar nepacietību gaidām, kad varēsim iepazīt vēl tās pasaules vietas, kur neesam bijuši.”
Ēriks Aleksejevs ir atgriezies no Lielbritānijas uz dzimto Ilūksti. Šeit viņš īsteno savu sapni ēdināšanas jomā, izveidojis uzņēmumu “Šefa uzkodas”. Ēdienu gatavošanā viņš īsts profesionālis: “Esmu uzsācis gaitas ar kafejnīcas atvēršanu, šeit mēs pagaidām atrodamies, šeit daudz darbu un remontu notiks, daudz kas ir jāiegulda, bet lēniem soļiem ejam uz priekšu. Gribas jau palutināt savējos šeit, jo tas man dod lielu gandarījumu, kad cilvēks ir apmierināts, priecīgs un laimīgs par to, ka viņš ir saņēmis ēdienu no manis” – stāsta Ēriks.
Šoreiz 2021. gada pašā gada nogalē Cilvēkstāstu 4. sērijā stāstām par radošo un uzņēmīgo Solvitu Bodogu, kura pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem atgriezusies dzimtajā Ventspilī. Solvita ir cirka māksliniece. Viņas lielā mīlestība ir dzīvnieki un it īpaši suņi. Solvita ir lakoniska un iesākumā stāsta: “Mana ģimene esmu es un mani trīs mastifi. Mana ģimene ir arī mani radiņi – māsiņa ar bērniņiem. Citas nav. Kaut kur pasaulē vēl pa kādam asinsradiniekam. Tas viss.”
Jānis ir atgriezies no Lielbritānijas uz Ilūksti, veido savu karjeru militārajā dienestā strādājot par Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīru. “Man ir 37 gadi. Pirms izvelēties militāro dienestu, es 13 gadus strādāju ārzemēs, Anglijā. Gadi gāja uz priekšu, izaugsmes es tur neredzēju. Kādu dienu es nolēmu atgriezties atpakaļ mājās. Protams, tas nebija viegli, jo strādājot ārzemēs, nebija nekādas skaidrības – atbraucis uz Latviju, ko tu šeit darīsi? Kur iet? Ko prasīt? Pie kā? Te jau draugu vairs nebija. Tas bija ļoti liels risks. Es uz to risku gāju. Tā es nokļuvu šeit – bruņotajos spēkos. Nav nekas tik ļoti sarežģīts. Dienēt Latvijā, savā zemē, saņemt arī algu par to – tas būtu viens no variantiem, kuru var reāli pamēģināt”, – stāsta Jānis.
Ieva Birnbauma, latviete, desmit gadus nodzīvojusi Čīlē, tagad ir pārcēlusies uz dzīvi Rīgā un strādā par audzinātājas palīdzi Pārdaugavas bērnudārzā. Ievai ir trīs bērni, un viņiem visiem ir divi vārdi – Čīlē piedzimstot, tā ir pieņemts. Arī uzvārdi ir divi – viens no tēva, otrs no mātes.
Iepazīstieties ar Irinu Stauvers, spēcīgo kurzemnieci, kura pēc 25 gadiem ASV atgriezusies Latvijā. Irinas stāsts ir kā kino, kur ir laime, mīlestība un visam pāri pozitīvisms. Irina saka: “Esmu bagāta ar 2 dēliem, 5 jaukiem mazbērniem un 2 mazmazbērniem!”
Elīna Zelča ir māksliniece un handpoke tetovēšanas meistare, kas ir atgriezusies no Vācijas uz dzimto Baltinavu. “Pirms trīs gadiem, kad es vēl dzīvoju Vācijā – Hamburgā, es sāku tetovēt, tad arī mans mākslas ceļš attīstījās, es izdomāju, ka gribu savu vietu. Es, protams, nevienu mirkli nedomāju, ka tā varētu būt Latvija, bet te nu es esmu”, – stāsta Elīna.
Elīna uzvarēja toreizējā Baltinavas novada projektu konkursā un naudu ieguldīja tetovējumu ekipējuma iegādei. Kā arī saņēma atbalstu LIAA Rēzeknes biznesa inkubatorā. Tetovēšanas studija tika iekārtota blakus Baltinavai, Upītes ciema slēgtās skolas telpās.
Jaunajā “Cilvēkstāsti” sērijā Nr.6. stāstām par Aneti Ozoliņu, kura pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezusies dzimtajā Saldū. Raksturojot sevi, Anete saka: “Esmu divu foršu puiku mamma un uzņēmēja. Vienmēr patikuši izaicinājumi darba jomā, taču šobrīd ikdienas lielāko daļu aizņem rūpes par diviem pozitīviem un visādā ziņā lieliskiem dēliņiem. Patīk aktīvs dzīves veids, laba grāmata un kvalitatīvi pavadīts laiks ar ģimeni. Darbā šobrīd jābūt īpaši produktīvai, ņemot vērā ierobežoto stundu skaitu, ko šobrīd tam varu atvēlēt.”
Evita Piļščikova atgriezās no Īrijas un pateicoties projektiem piepildīja savu bērnības sapni – māju pie ezera. “Draugi atbrauca un pateica, ka es nevaru slēpt šo pērli, ir jādod arī iespēja cilvēkiem atbraukt, redzēt, un atpūsties”, – stāsta Evita. Tā arī tapa villa “Duni”, no kuras paveras skats uz ezeru, tā atrodas Kalvānos, Latgales reģionā. Naktsmītne ir 36 km attālumā no Daugavpils.
Brīvdienu māja pie Pelēču ezera – vieta, kur gūsiet mieru un harmoniju no meža un ezera, izbaudīsiet patīkamus mirkļus un smelsieties enerģiju!
“Es atgriežos Latgalē” 3.sezonas video stāsti – Lita un Māris Maļinas, ūdens inventāra nomas pakalpojumi “Prūdos”
Lita un Māris atgriezās no Islandes, uzsākot sniegt ūdens inventāra nomas pakalpojumus un piedāvājot naktsmītnes Feimaņu ezera krastā, kā arī izveidojot dzīvesstila lapu Instagram “Dzīve laukos – Prūdos”, kur iepazīstina ar iespējām un izaicinājumiem, atgriežoties uz dzīvi laukos.
“Es atgriežos Latgalē” 3.sezonas video stāsti – Inese un Valdas Martinkus, Preiļu pludmales kafejnīcas “Pampūkas” īpašnieki
Pēc vairāku gadu darba gaitām Īrijā, Inese un Valdas atgriezās Preiļos, kur izveidoja klientu īpaši iemīļotu vietu – vasaras terasi/kafejnīcu “Pampūkas” gleznainajā Preiļu parkā, kur pasniedz ne vien garšīgākās plānās pankūkas, bet arī nu jau par brendu kļuvušo “Preiļu siera” čedara saldējumu, Preilenes siera kūku vai grāfu Borhu kūciņas un citus visā Latgalē izslavētus gardumus.
“Es atgriežos Latgalē” 3.sezonas video stāsti – Vladislavs Čižiks, zīmola “RigaBBQ” īpašnieks
Vladislavs Čižiks – mājražotājs, kurš 2020.gadā atgriezās no ārzemēm un, pielietojot populāru amerikāņu gaļas kūpināšanas metodi “Low&Slow”, attīsta Latgalē populāru gaļas izstrādājumu ražošanu, nepārtraukti pilnveidojot zīmola “RigaBBQ” piedāvājumu.
“Es atgriežos Latgalē” 3.sezonas video stāsti – Jeļena Golovneva, “Lamur flowers” īpašniece
Pēc darba gaitām Anglijā, Jeļena atgriezās Balvos, pamazām uzsākot savu biznesu – lielformāta dekorāciju izgatavošanu, ko piegādā klientiem visā pasaulē. Iepazīstoties ar “Lamur flowers”, neviens nepaliek vienaldzīgs, redzot uzņēmumā darinātos lielformāta ziedus, dekorācijas vai lielformāta spārnu kostīmus!
“Es atgriežos Latgalē” 3.sezonas video stāsti – māksliniece Kristīne Lipkova
2021.gada vasaras sākumā, pieņemot profesionālu izaicinājumu sākt strādāt Līvānu stikla un amatniecības centra izstāžu kuratores amatā, māksliniece, zīmola “Kristy Queen” īpašniece Kristīne no Anglijas atgriezās Latgalē, uzsākot aktīvu un radošu darbošanos Līvānos.
Projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” Gulbenes novada pašvaldība ir izveidojusi video par novadnieci Mairitu Dreimani, kura stāsta par savu pieredzi Anglijā un atgriešanos Latvijā, Gulbenes novadā.
Projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” Gulbenes novada pašvaldība ir izveidojusi video par novadnieku Kristapu Gramani, kurš stāsta par savu pieredzi Anglijā un atgriešanos Latvijā, Gulbenes novadā.
Projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” Gulbenes novada pašvaldība ir izveidojusi video par novadnieku Jāni Stībeli, kurš stāsta par savu pieredzi Vācijā un atgriešanos Latvijā, Gulbenes novadā.
Projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” Gulbenes novada pašvaldība ir izveidojusi video par novadnieci Renāti Kozāni, kura stāsta par savu pieredzi Anglijā un atgriešanos Latvijā, Gulbenes novadā.
Publikāciju sērijā “Kurzeme – vieta, kur atgriezties” turpinām stāstīt par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri atgriezušies Kurzemē pēc ārvalstīs pavadītiem gadiem. Šoreiz iepazīstinām ar Aivi Sveili un Armandu Džeriņu no Liepājas, kuri ir arī atbalsta granta remigrantiem ieguvēji, un Inesi Elizabeti Johansenu no Ventspils.
Lasīt vairāk >>>
17. jūnija raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule telefoniski sarunājas ar ģimenes cilvēku un tēvu četriem bērniem – liepājnieku Armandu Džeriņu. Viņš ir viens no remigrantiem, kurš pēc 13 gadu dzīves un darba Īrijā atgriezies Latvijā, kur uzsācis savu uzņēmējdarbību. Armands nesen izveidojis pats savu metālapstrādes uzņēmumu SIA „Armsol Metāls”.
”“Armsol” – ir apvienots mans vārds un sieviņas Solvitas vārds. Viņa mani vienmēr ir ļoti atbalstījusi,” atklāj Armands.
Lasīt vairāk >>>
Uz Saldus novada Novadnieku pagasta Vakrēm ceļš ved gar Sātiņu skolu. Tad jānogriežas uz Cieceres pusi, kur vējainā uzkalnē, upes un vairāku strautu ieskautas, jaunu veidolu iegūst Vakru mājas. Ceļam vienā pusē plešas kārklu stādījumi, otrā – iekopts saimniecības dārzs. Mājai uzlikts jauns jumts un pabeigta ārējā apdare. Pagalmā bērniem tik plaša smilškaste, ka mazie te varētu ierīkot savu vikingu karaļvalsti. Sētiņā kašājas trīs inkubatora izperētas vistiņas – īstas vikingu vistas –, bet vēl tām jāpaaugas.
Lasīt vairāk >>>
29. jūlija raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule sarunājas ar māsām no Kurzemes, sportistēm Laumu un Māru Grīvām, kas ir arī Kabiles muižas vīna darītavas īpašnieces. Lauma pēc prombūtnes Itālijā atgriezās dzimtajā Kuldīgas novadā, bet Māra atbrauca no ASV.
Lasīt vairāk >>>
5. augusta raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule sarunājas ar Madaru Medni, kas pēc 4 ārzemēs pavadītiem gadiem, kurp doties vadīja motivācija redzēt pasauli, kultūru atšķirības, ceļot, atgriezusies Liepājā. Viņa dzīvoja Dānijā, Nīderlandē un Anglijā. Šobrīd Madara nodarbojas ar kaligrāfiju un, izmantojot ārzemēs gūto pieredzi, izveidojusi savu uzņēmumu “MAAN Designs”, kas kļuvis par viņas zīmolu, kuru ar lielu lepnumu sauc par savu pilnas slodzes biznesu.
Lasīt vairāk >>>
12. augusta raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule sarunājas ar Santu Kļavu, kas uz ārvalstīm devās jau 19 gadu vecumā. Sākumā – lai tikai pastrādātu uz kruīza kuģiem, duty free veikalā. Uz kuģiem, ar pārtraukumu, „nodzīvojās” aptuveni 1,5-2 gadus. izceļojās pa pasauli, pabija vietās, kuras varētu redzēt tikai sapņos. Bet 2016.gadā izlēma atgriezties Latvijā, jo Itālijas bija gana, un Santasprāt bija laiks atgriezties dzimtenē pie savām saknēm, kas motivēja Santu 2017.gadā izveidot savu ‘’mazo zīmolu’’ SK Flower & Mood design.
Lasīt vairāk >>>
15. aprīļa raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule telefoniski sarunājas ar Zani Joņinu, kura ar ģimeni ir atgriezusies no Islandes 3. martā un jau sākusi strādāt Eiropas Tālmācības vidusskolā, dzīvo Ķengaragā.
Uz jautājumu, vai tagad atgriešanās ir “uz palikšanu”, atbildēja: “Jā, jā, noteikti, un nekur negribas vairs braukt, un gribam būt šeit, mājās. Un gribam redzēt vecākus, vecvecākus un palīdzēt, atbalstīt. Gribam, lai bērns mācās un aug mūsu valodā, mūsu vidē. Mājas ir mājas, tā ir neatņemama vieta, un, lai kur tu atrastos, tomēr tas sirdsmiers, kas rodas, rodas tikai mājās.”
Lasīt vairāk >>>
Ar Ingunu Lūkinu Siguldas viesu mājā Vālodzes tiekamies pašā pavasara plaukumā. Pirms gada kopā ar dzīvesbiedru Vinci Blampiedu viņa atgriezās Latvijā no Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumam piederošās Gērnsijas salas. Cerību pilni šeit veidot mierpilnu, komfortablu turpmāko dzīvi. Vince bijis tas, kurš ierosinājis pārcelties uz Latviju! Iegādājušies Vālodzes, veiksmīgi uzsākuši viesu mājas biznesu, taču Covid-19 pandēmija to apturējusi. Bet saimnieki nesēž klēpī saliktām rokām – pie guļbaļķu ēkas ar astoņiem numuriņiem, plašu viesu zāli un teritorijas iekopšanas darāmā ļoti daudz. Un viņi ir darītāji.
Lasīt vairāk >>>
6. maija raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule telefoniski sarunājas ar Inesi Elizabeti Johanseni no Ventspils. Inese pavadījusi sava mūža 7 gadus Norvēģijā, dzīvojusi Oslo, apguvusi norvēģu valodu, strādājusi Norvēģijas-Afganistānas komitejā – labdarības organizācijā. Atgriežoties Latvijā, risinājusi problēmas dēla asimilācijai skolā. Šobrīd strādā pie sava koučinga biznesa attīstības un vēlas nodibināt bezpeļņas organizāciju, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Latvijā, runājot par dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām. Par tām, par kurām runāts netiek vai tiek runāts daudz par maz.
Lasīt vairāk >>>
29.aprīļa raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule telefoniski sarunājas ar Neldu Blūmu no Kuldīgas. Neldu dzīves līkloči bija aizveduši uz Lielbritāniju, kur nodzīvoti 7 gadi, bet 2014. gadā viņa atgriezās dzimtajā Kuldīgā, kur uzsākusi savu uzņēmējdarbību un izveidojusi savu uzņēmumu SIA Drukart.
„Man ir pārliecība, ka man ir pietiekami daudz prasmju, esmu gudra un spējīga, un varu atkal mācīties apgūt ko jaunu,” par dzīves un biznesa iespējām, atgriezusies Latvijā no Anglijas, saka Nelda Blūma.
Lasīt vairāk >>>
22.aprīļa raidījumā „Tikko atgriezušies” Inese Vaikule telefoniski sarunājas ar Zani Babri no Skrundas.
Zane ar vīru ir ļoti atsaucīga un radoša ģimene, kuri no Norvēģijas atgriezušies Skrundā un uzsākuši arī savu uzņēmējdarbību. Abi ne tikai darbojas savā uzņēmumā, bet arī aktīvi iesaistījušies kultūras dzīvē, vadot vidējās paaudzes deju kolektīvu.
Lai arī Norvēģijā ģimenei klājies labi, domājot par sava uzņēmuma nākotni, sapratuši, ka to vieglāk vadīt, esot klāt.
Lasīt vairāk >>>
No 1.aprīļa, Radio SWH ēterā katru trešdienu plkst. 15.30 būs dzirdami raidījuma cikla „Tikko atgriezušies” 3. sezonas raidījumi! Mēs priecājamies, ka daudzi mūsu klausītāji un latviesi.com portāla lasītāji izrādīja interesi un novērtēja raidījumā gūstamo pieredzi, tādēļ mēs turpinām raidījuma sēriju arī šogad. Situācija pasaulē nav ignorējama, tomēr mēs ticam, ka cilvēki joprojām domā par atgriešanos Latvijā.
Lasīt vairāk >>>
Aivis un Velta dzimuši un uzauguši Latvijā, te strādājuši un vijuši savu ģimenes “ligzdu”, kļūstot par vecākiem arī viņu vecākajam dēlam Adrianam. Sveiļi ir īsti Latvijas patrioti, taču 2007. gada beigās, kad sākās ekonomiskā krīze, aizvien vairāk sāka domāt par emigrēšanu un došanos prom. Uz Īriju.
2008. gada janvārī Aivis viens pats bez ģimenes devās prom nezināmajā, uz citu zemi. Kā Aivis saka: “Lai varētu nodrošināt ģimeni, bija jādodas uz Īriju.” Savukārt sieva ar vienu gadu veco dēlu Adrianu atbrauca nedaudz vēlāk, 2008. gada aprīlī.
Sākotnējais mērķis bija pelnīt un dzīvot labāk, taču Aivi vienmēr bija saistījušas citas valstis un to kultūra. Tas arī zināmā mērā deva drosmi un spēku paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta, pamēģināt un uzdrīkstēties.
“Latvija ir manu senču zeme, mīļa vieta man. Te var ”ieelpot vēsturi” pat no 1200 gada. Kas tad Austrālijai – 250 gadus vēl nav nosvinējusi,” teic Miķelis Strīķis, kurš pēc Austrālijā aizvadīta mūža atgriezies uz dzīvi Latvijā.
Miķeļa vecāki Latviju atstāja 1944. gadā kā bēgļi, līdz kara beigām palika Vācijā, dažus gadus vēlāk pārcēlušies uz Austrāliju. Miķelis ir dzimis 1949. gadā jau svešumā – tālajā Dienvidu kontinentā. Tomēr lielais attālums līdz dzimtenei nav liedzis runāt latviski – vecāki ar viņu runājuši tikai dzimtajā valodā. Tam bijis tīri racionāls izskaidrojums – vecāki bažījušies, ka bērns nepareizi iemācīsies angļu valodu, ar kuru pašiem nav gājis viegli. “Es sāku iet Austrālijā pamatskolā, angļu valodā zinot tikai “lūdzu” un “paldies”,” stāsta M. Strīķis.
Valentīnu uz dzīvi Šveicē aizveda labs darba piedāvājums, kad viņai bija 40 gadi. Vairāk kā 10 gadi ekonomiski spēcīgajā valstī nespēja lauzt vēlmi atgriezties dzimtenē – “Jau aizbraucot skaidri zināju, ka braukšu atpakaļ. Plānoju, ka tas varētu būt īsi pirms pensijas vai pensijas vecumā. Sanāca mazliet ātrāk,” smaidot stāsta Valentīna.
Lasīt vairāk >>>
Sergejs ir atgriezies Latvijā un pašlaik strādā algotu darbu, bet nākotnes plāni ir saistīti ar bioloģiskās saimniecības izveidi. Pēdējos trīs gadus plānoja savu atgriešanos uz dzimto Aglonas novadu, jo šeit viņš ir izaudzis un mācījies.
Pirms astoņiem gadiem Linda reizē ar māsām devās uz Lielbritāniju. Tur viņa iepazinās ar Craig (Kreigu), ģimenē tagad aug trīs atvases – Melānija, Amēlija un Luiss. Šogad vecāki nonāca pie lēmuma, ka bērniem jāaug drošā un zaļā vidē – kā Latgalē ir pārpārēm.
“Arī laukos jauniešiem ir iespējas realizēt nestandarta idejas, vajag tikai uzdrīkstēties” – tā par sevi saka miljons zvaigžņu viesnīcas īpašniece Santa Komane, kas ir atgriezusies no Kanādas uz dzimto Viļakas novadu. Jauniete piedāvā interesentiem nakšņot īpašā burbuļteltī un raudzīties zvaigžņotajās debesīs.
Anita Drozdova Lielbritānijā strādāja
Agnesei svarīgas ir senču tradīcijas. Atgriezusies no Lielbritānijas uz dzimto Līvānu novadu, viņa piepilda savu sapni, darbojoties par mācekli pie podnieka Eināra Dumpja. Jau esot ārzemēs, tirdījusi doma par amatniecību.
Pirms septiņiem gadiem Ikstenu ģimene devās uz ārzemēm, lai iegūtu izglītību un strādātu. Kad mērķis tika sasniegts, sākuši prātot par atgriešanos dzimtenē. Pirms došanās uz Latviju Ingum un Kristīnei tika piedāvātas labas darbavietas, tomēr ģimenes vērtības ņēma virsroku.
Jau divus gadus eksotiskie “JuRita” mini zoo iemītnieki priecē tūristus no tuvākiem un tālākiem reģioniem. Juris Šadurskis un Rita Kočmarjova ir dzimuši pilsētnieki, kas tagad dzīvo laukos un veiksmīgi attīsta tūrismu Daugavpils novada Naujenes pagastā.
Liela daļa brauc prom, jo ir jāapmaksā kredīts vai ir nopirkta māja, mašīna, kuru vajag nomaksāt, vai kas cits. Viņi aizbrauc, pavada tur tos gadus, samaksā kas jāsamaksā un brauc atpakaļ. Tādi cilvēki kā es, kas brauc bez mērķa, grib kaut ko jaunu – pieredzi, sajūtas, apkārtējo vidi. Un tādi arī retāk brauc atpakaļ, jo vairāk baudi iespējas – ņem pretī to, ko tev dod. Izveido dzīvi tur un tad jau vairs negribas atkal sākt visu no nulles,” stāsta kafejnīcas Tērbata vadītāja Zane Pirsko.
Lasīt vairāk>>>
25.jūlijā kafejnīcā “Tērbata” notika stāstu vakars “Ar pasaules pieredzi Valmierā”, kurā klātesošie dalījās ar saviem stāstiem par atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi Valmierā pēc darba vai mācībām ārpus Latvijas. Viena no stāstniekiem arī Valmieras galvenā arhitekte Zanda Lapsa.
Pēc 7 Anglijā pavadītiem gadiem Igors Nikitins ir atgriezies dzimtajā Rēzeknē un šeit labiekārtojis neierastu vasaras dārzu – “Fresh Terasi”.
Ābeļdārzā var ne tikai atpūsties un garšīgi paēst, bet arī baudīt mākslu. Šeit tiek rīkoti dažādi pasākumi, tostarp – izstādes. “Fresh terasē” uz brīdi var pazust no ikdienas steigas, raizēm un rast mieru.
Ar Sandu tiekamies viņas brāļa autotransporta servisā Liepas pagastā, kuriem pagājušajā gadā piešķīra Vidzemes Remigrantu atbalsta finansējumu projekta ietvaros. Šogad savu dalību tajā pieteiks arī sirsnīgā Sanda, kura savā dzimtajā pusē – Cēsīs atgriezās šīs vasaras vidū, tikpat neplānoti, kā aizbrauca. Uz desmit gadiem. Sanda dalās pārdomās par nākotni, dzīvi un iespējām.
Lasīt vairāk >>>
Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.
Pēc astoņiem gadiem, kurus Viktors Blohins pavadīja Lielbritānijā, viņš ir atgriezies dzimtajā Rēzeknes pilsētā un atvēris sporta zāli “Regem fitnes”.
Pēc 13 pavadītiem gadiem Lielbritānijā Igors Lipskis ir atgriezies dzimtajā Daugavpilī. Šobrīd viņš ir matu dizaina studijas “Beauty Mafia-Exclusive Hair” īpašnieks ar tālejošiem mērķiem.
Piecus gadus nodzīvojusi Vācijā, Kristīne ar ģimeni pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā. Bauskā atvērusi SPA sejas masāžas kabinetu, kurā praktizē taktilo masāžu.
Pēc atstoņiem gadiem Nīderlandē, Kaspars atgriezies Latvijā un nodibinājis SIA “Lavia Packing”.
Anda ir viena no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kura plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā. Viņa saņēmusi grantu savas biznesa idejas realizēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta pilotprojekta ietvaros.
Ivans ir no Zilupes novada, tomēr, atgriežoties no Vācijas par savu dzīvesvietu, izvēlējās Daugavpils pilsētu. Šeit viņu saista darbs un mīļotā.
Māris ir karavīrs un Latvijas patriots. Pirms trīs gadiem kopā ar sievu atgriezās dzimtenē, lai dibinātu ģimeni. Viņš atzīst, ka lēmums par atgriešanos bijis pareizs.
Aleksandrs ir apņēmības pilns jaunietis, kurš plāno īstenot savu biznesa ideju Krāslavā. Pieredzi ieguvis, strādājot vairākos uzņēmumos Skandināvijā. Tas tika darīts ar nolūku.
Imants ar trīs atvasēm ir atgriezies dzimtajā Balvu novadā. Bērni apmeklē skolu un bērnudārzu. Imants tikmēr attālināti vada savu grāmatvedības uzņēmumu un atjauno dzimtas māju.
Nogurdināta no ikdienas steigas pirms nu jau vairāk nekā 10 gadiem Egija devās uz Belfāstu, Ziemeļīrijā. Brīvajos brīžos viņa kopā ar saviem draugiem labprāt iepazina vietējo kultūru, tradīcijas. Dzīve, kā saka Egija, bija forša. Bet tajā pašā laikā, piedzimstot bērniem, viņa kopā ar vīru juta, ka bērniem būtu jāuzaug Latvijā un jāmācās Latvijas skolās. Izvērtējot dzīves prioritātes, Egija kopā ar savu ģimeni 2018.gada vasarā atgriezās Latvijā, Smiltenes novadā, kur šobrīd ir atradusi darbu, bet bērni uzsākuši skolas un bērnudārza gaitas.
Sniķu ģimenes stāsts par drošības, komforta un pieejamības sajūtu, dzīvojot Latvijā, Gulbenes novadā. Video atklāj patiesās ģimenes vērtības – kvalitatīvs kopā pavadīts laiks, sportojot, kopjot tradīcijas un uzturot ciešu saikni ar mīļajiem – vecākiem, vecvecākiem un draugiem. Vienkāršībā apslēpta bagātība.
Linda: – Es esmu Linda. Dzīvoju Anglijā 11 gadus. Atbraucām uz Latviju šāgada augustā.
Edgars: – Esmu Edgars, nodzīvoju tur sešus gadus, un tad Linda izdomāja, ka jābrauc uz Latviju, tad arī atbraucām uz Latviju.
Eva: – Mani sauc Eva Behmane. Mēs Anglijā bijām deviņus gadus un nu jau gandrīz trīs gadus esam atgriezušies atpakaļ Latvijā.
Lilita atgriezusies dzimtajos Preiļos no Norvēģijas. Darbojas skaistumkopšanas nozarē un pasniedz jogas nodarbības novadniekiem.
Mērķtiecīgā Lilija no Īrijas atgriezusies Rēzeknē, lai šeit turpinātu mācības, paralēli strādā vietējā kafeijnīcā. Tuvinieki un draugi atsverot visu.
Vineta 15 gadus dzīvo Anglijā. Nu jau divas vasaras kopā ar darugu no Anglijas ik gadu dodas uz Latgali, lai baudītu dabu un iekoptu permakultūru. Vinetas vectēva mājās sešu mēnešu laikā tiek rīkoti plenēri ārzemniekiem un audzēti lauku labumi.
Mani sauc Jānis. Es atgriezos no Īrijas, nodzīvoju tur 14 gadu. Jau pusgadu esmu šeit, savā mīļajā Iecavā. Nu jā… Aizbraucu es sākumā viens, ģimene pievienojās man. Tā mēs tur dzīvojām, es strādāju. Labā darbā strādāju, bet… bet nu Latvija vilka atpakaļ visu laiku. Dzīvoju, dzīvoju… Pirms kādiem diviem trīs gadiem sākās depresija – vienkārši ļoti gribējās atpakaļ. Tad pirms gada vispirms atsūtīju bērnus ar sievu uz šejieni, iekārtoju skolā. Bērni mācījās, sieva palika. Tas bija papildu stimuls pašam ātrāk braukt atpakaļ. Un tā es arī atgriezos.
Einārs: – Mani sauc Einārs Vītols, es nodzīvoju piecus gadus Anglijā.
Ieva: – Mani sauc Ieva Muižnika. Tikko, tikko, pirms diviem mēnešiem, esmu atgriezusies no Anglijas, Svindonas. Anglijā, Svindonā, es biju veselu vienu apaļu gadu. Var teikt, ka es aizbraucu ciemos pie Eināra. Mēs esam atgriezušies Rīgā – izdomājām galvaspilsētā iespējas meklēt. Vienīgais, ko es Anglijā esmu darījusi, es strādāju apģērbu veikalā. Es varu teikt to, ka dikti patika, dikti forši cilvēki, darbs arī nebija grūts. Bet tik un tā – gribas mājās, tāpēc mēs nospraudām mērķi, un te nu mēs esam.
Einārs: – Jebkurā gadījumā – pirms braukšanas jau viss mums bija sarunāts, darbs jau mums abiem bija piedāvāts. Tā ka nebija nekādu problēmu. Var teikt, ka darbs jau gaidīja mūs šeit.
Es domāju, ka atbalsts ir ļoti svarīgs. Ja man, piemēram, nebūtu cilvēka, kas mani dīdītu un bakstītu, es droši vien nosēstos tajā pašā Anglijā un, visticamāk, visu mūžu tur paliktu. Jo nu… tas ir ļoti daudz no svara, ja tev ir cilvēki, kas tevi atbalsta, kas par tevi pastāv, kas tev ir gatavi palīdzēt, tas ir ļoti daudz no svara. Tad tu jūti, ka tu neesi viens pats. Vienam pašam ir grūti dzīvē sisties uz priekšu. To, protams, var izdarīt, bet tev tā motivācija ir daudz mazāka. Tie blakus cilvēki ļoti lielu motivāciju tev dod.
Es esmu Lāsma. Es aizbraucu no Latvijas 2007. gadā un nodzīvoju Austrālijā, Melburnā, 11 gadu. Un tagad nupat maijā es atgriezos Latvijā, savā dzimtajā pilsētā Talsos. Austrālijā es strādāju pie veciem cilvēkiem. Es strādāju Melburnas latviešu ciemā, kur es viņiem vadīju dažādas aktivitātes. Un tas ciems man bija tāda kā mana Latvija, kur runā tikai latviski, gatavo latviešu ēdienus… Un tie cilvēki, ko es tur satiku, tos stāstus, ko viņi man izstāstīja, tā ir vispār nenovērtējama dzīves pieredze. Tā Latvija viņiem ir brīnumzeme, svētā zeme. Īstenībā latviešu Austrālijā ir ļoti daudz – ir tādi, kas nav Latvijā bijuši, tādi, kas ir aizbraukuši un atgriežas.
Kas man palīdzēja ar atgriešanos? Es domāju, ka lielākajā daļā man palīdzēja ģimene un draugi. Es arī sakontaktējos ar reģionālo koordinatoru Kurzemē – viņa man palīdzēja ar informāciju, kāda man bija nepieciešama. Viņa apvienoja visu tieši to, kas man bija vajadzīgs. Viņa vairāk atbildēja uz visiem tiem jautājumiem, kādi man bija. Es jau arī nezināju, kas man tieši ir vajadzīgs.
Pēc trīs pavadītiem darba gadiem Maskavā Viktors Gallers ir atgriezies Latgalē un tagad par savām mājām sauc nesen iegādātos īpašumus Daugavpils novadā – Berķenelē. Šobrīd Viktors nodarbojas ar izglītojošo rotaļlietu ražotni.
Plānojot savu atgriešanos mājās, meklējām informāciju internetā par remigrācijas plānu un atbalstu tiem, kuri vēlas spert šo atbildīgo soli. Atrodot informāciju par reģionālajiem remigrācijas projekta koordinatoriem, sazinājos ar Astrīdu Leščinsku (Latgale).
Mūsu sadarbība ar Latgales koordinatori Astrīdu sākās, pateicoties domu spēkam. Atgriešanos plānojām, vēl pirms uzzinājām par šo remigrācijas kampaņu. Iecere atgriezties Latvija bija saistīta ar bērnu, vēlmi viņu audzināt latviskā vidē, lai viņam ir tuvas attiecības ar radiem, kā arī pašu sirdis alka pēc dzimtenē palikušajiem mīļajiem cilvēkiem!
